FOTO: Freepik
No jaunā mācību gada pirmsskolām, uzsākot bērna obligāto izglītošanu no piecu gadu vecuma, ir uzdots izvērtēt katra bērna speciālās vajadzības. Lai to nodrošinātu, izstrādāta arī vērtēšanas metodika, kas jāievēro pirmsskolas skolotājiem.
Jaunā metodika iestrādāta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”, kuri stāsies spēkā no jaunā mācību gada. Jāņem gan vērā, ka tie ir pagaidu noteikumi, kas būs spēkā līdz 2023. gada beigām, skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka.
Viņa norāda, ka šajā laikā tiks izveidota jauna, zinātniski pamatota speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika 1,5–6 gadus veciem bērniem, kuras ietvaros plānotas arī skolotāju mācības un atbalsta materiālu izstrāde. Tādējādi nākotnē tas ļaus speciālās vajadzības pirmsskolā novērtēt jau no pusotra gada vecuma.
Visus bērnus, kas sasnieguši piecu gadu vecumu, izvērtēs pirmsskolas pedagogs. Balstoties uz speciālo vajadzību izvērtēšanas veidlapu, tiks vērtētas bērna pamatprasmes un uzvedība, nosakot, vai ir nepieciešams izglītības iestādes atbalsta speciālista atzinums.
Izvērtējot bērna vajadzības, būs iespējams noteikt, vai viņam ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, kas īstenojami pēc izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga ieteikumiem. Atbilstoši bērna speciālajām vajadzībām pirmsskolai būs jāizstrādā individuāls izglītības programmas apguves plāns, kurā jānorāda pielāgojumi un atbalsta pasākumi.
Ar izvērtējuma rezultātiem tiks iepazīstināti bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis. “Vecākiem būtu svarīgi saprast, ka šāda izvērtēšana tiek veikta, lai agrīni konstatētu mācīšanās traucējumus un laikus noteiktu atbalsta pasākumus mācību satura apguvē. Jo agrāk tiks sniegta palīdzība mācību satura apguvē, jo labāki būs rezultāti,” norāda VISC pārstāve.
Ja pedagogs konstatēs, ka bērnam ir nepieciešams kāda speciālista atzinums, tad vecākiem būs jāiesniedz iesniegums, lai izglītības iestādes atbalsta speciālisti veic pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu.
Ja bērna vecāki nevēlēsies sadarboties ar bērnudārzu, tad šo iesniegumu varēs iesniegt arī pati pirmsskola, informējot par to vecākus.
Bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī vecākiem bērniem, kas apgūst pirmsskolas izglītības programmu (gan izglītības iestādē, gan ārpus tās), speciālo vajadzību izvērtēšanā, tāpat kā līdz šim, būs iespēja izmantot pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju pakalpojumus.
Atbildot uz jautājumu, vai pirmsskolas skolotāji būs gatavi novērtēt bērnu speciālās vajadzības, A. Falka skaidro, ka visās pedagoģiskajās augstskolās skolotāji, tostarp arī pirmsskolas skolotāji, apgūst speciālās pedagoģijas kursu. Līdz ar to skolotāji ir informēti par speciālo vajadzību grupām, kā arī atbalsta sniegšanu bērniem ar speciālām vajadzībām.
Savukārt piedāvātā metodika ir pedagoģiska metodika, ar kuru tiek izvērtētas bērna mācību pamata prasmes pa mācību jomām. Šī metodika balstās uz pedagoģiskiem novērojumiem, tātad pirmsskolas skolotāju ikdienas darbu. Kopumā no pirmsskolas skolotājiem ir saņemtas labas atsauksmes gan par veidlapu, gan metodiku.
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa akcentē, ka no skolotāju skatpunkta šāda bērna izvērtēšana ir pirmais solis, lai kopumā pirmsskolā pilnveidotu iekļaujošo izglītību. Tā ļaus identificēt katra bērna vajadzību pēc speciāla vai papildu atbalsta. Viņa gan norāda, ka būtiski, lai šī nebūtu vienīgā metodika, bet tikai sākums jau plašākam atbalstam skolotājiem bērnu speciālas vajadzību izvērtēšanā.
Kā LV portālam skaidro A. Falka, Valsts izglītības satura centrs gan arī turpmāk pedagogu profesionālās kompetences pasākumos (semināros, tiešsaistes semināros, konferencēs) plāno stāstīt par speciālo vajadzību izvērtēšanas iespējām, kā arī atbalsta sniegšanu bērniem ar speciālām vajadzībām.