Politisko partiju priekšvēlēšanu programmas galvenā loma dota ekonomikai, kas ekonomikas krīzes laikā būtu arī saprotams, ja vien novārtā nebūtu atstātas būtiskas problēmas, kas bija un joprojām ir krīzes pamatiemesli. Citiem vārdiem sakot – vēlētājs nekļūdīsies, ja būs sapratis: partijas izvēlējušās cīnīties ar sekām, nenovēršot to cēloņus.
LV.LV jautā: No kādiem pašlaik aktuāliem jautājumiem partijas vairījušas savās priekšvēlēšanu programmās?
Iveta Kažoka, politoloģe, Sabiedriskās politikas centra „Providus”
pētniece:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Partijām vienmēr ir bijuši mīļie jautājumi un nemīļie jautājumi. Uz šīm Saeimas vēlēšanām partijas dažādā kvalitātē pievērsušās izglītības un ekonomikas problēmām, taču ir novērsušās no citiem pašlaik būtiskiem jautājumiem. Reti kura partija savā programmā ir kaut ko minējusi par korupcijas apkarošanu, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, sabiedrības integrācijas problēmām. Maz uzmanības veltīts ārpolitikai, taču tā tas bijis arī iepriekš.
Daudzas partijas uzskata, ka sabiedrību pašlaik interesē tikai ekonomika. Taču vajadzētu domāt arī par filozofiskākiem jautājumiem, par to, kādā valstī, cik demokrātiskā dzīvosim.”
Jānis Ikstens, politologs, LU asociētais profesors:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Šajās vēlēšanās svarīgākais jautājums ir par ekonomiku – kurp ejam? To arī partijas, saprotams, vairāk vai mazāk ir akcentējušas savās priekšvēlēšanu programmās, kas paredzētas plašam patēriņam. Turklāt nedomāju, ka cilvēkiem, kas dzīvo no 100 latu pabalsta, interesē kas vairāk – korupcijas apkarošana, tiesiskums utt. Tur nav nekā tāda, kas vēlētājus pašlaik uzrunātu.
Arī ārpolitika – tā ļoti reti interesē vēlētājus ne tikai Latvijā vien. Turklāt daudzu ārpolitisko jautājumu cilāšanai, lai cik aktuāli tie būtu, pašlaik ir visai nepateicīgs laiks – redzam, ka ASV atmaigušas pret Krieviju, kas saiet kopā ar tendenci Latvijas iekšpolitikā – centieniem turpināt uzlabot attiecības ar Krieviju.
Sabiedrībai, runājot par to, ko politiķi piedāvā vai nepiedāvā savās programmās, ir jānāk ar zināmu pieprasījumu. Taču diemžēl dzīvojam valstī, kur līdz šim ar sajūsmu balso par Jūrmalgeitas varoņiem. Turklāt no šīs politiskās elites, kurai īpaši neinteresē sabiedrības vajadzības, nevar arī sagaidīt, ka tā nāks klajā ar lieliskām jaunām idejām un cilās jautājumus, kas skar krīzes pamatcēloņus.”
Inese Voika, Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes
priekšsēdētāja:
Foto:Inga Kundziņa, A.F.I
„Ir vairākas pietiekami būtiskas jomas, ko partijas, koncentrējoties uz ekonomikas problēmām, ir atstājušas ārpus priekšvēlēšanu programmām – tiesiskums, korupcijas apkarošana, pilsoniskās līdzdalības attīstība valsts pārvaldē. Šie jautājumi nav atstājami ārpus borta, ja vien neuzskatām, ka korupcija nav korupcija, bet pietiekami leģitīms veids, kā mēs pārvaldām savu valsti.
Var jau aizbildināties, ka 4000 zīmju ir pārāk mazs apjoms, lai partijas tajā spētu labi izklāstīt savas programmatiskās nostādnes. Taču nekur arī nav teikts, ka partijām, skaidrojot savus plānus priekšvēlēšanu laikā, būtu jāaprobežojas ar šīm 4000 zīmēm, kā to dažas faktiski ir darījušas. 4000 zīmju programmai patiesībā vajadzētu būt tikai kopsavilkumam no daudz pamatīgāka programmatiska dokumenta, kura apjoms nav ierobežots.”
