SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. augustā, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
7
7

Politiķi atkal grib makšķerēt. Neesi zivs! Domā!

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Līdzšinējā vēlēšanu pieredze liek aizdomāties – izmantotie triki (rīki) ir nemainīgi, arī to iedarbība un sekojošā vilšanās ir izrādījusies tikpat nemainīga.

FOTO: www.tehnoimpex.ru

Vēlēšanu gados pēdējais mēnesis jeb finiša taisne, pirms vēlētāji dodas uz iecirkņiem, allaž ir bijis notikumu, reklāmu, kampaņu un citādas informācijas, neliegsimies, arī emocionāla diskomforta piesātināts. Pat ar neapbruņotu aci raugoties, Latvijā būs grūti atrast plašsaziņas līdzekli, kas šobrīd nevēsta par vēlēšanām. Kā atšķirt slēpto politisko reklāmu, kā vieglāk orientēties piedāvāto tekstu pārbagātībā? Kur meklēt iespējami pilnīgu informāciju par visiem varas kandidātiem? Kur un kad tos skatīt, klausīties vai satikt?

To, ka jau labu laiku gan drukātajos, gan elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir vērojama pastiprināta politikas klātbūtne, būs pamanījis ikviens. Tas ir normāli, ka gan uz varu pretendējošie, gan notikumu vēstītāji – mediji - īpaši piestrādā, lai liktu balsstiesīgo pilsoņu kopumam iejusties vēlēšanu gaisotnē. Ja vien politisko tematu piedāvājums mediju saturā būtu mērķēts vienīgi uz palīdzību atrast to vienu īsto partiju starp daudzajām, kam bez nožēlas piešķirt tiesības četrus gadus pārstāvēt likumdevēju, balsotājam raižu nebūtu. Taču daudziem smagu vilšanos ir sagādājusi uzķeršanās uz sociāli iedarbīgām reklāmām, pozitīvisma kampaņām, krāšņiem bezmaksas šoviem. Tāpat dārgi ir maksājis tas, ka arī solījumus uztver par rīcību vai vēl banālāk - aspirīna pudelītē vai banānos neredz āķi nobalsošanai vēlēšanu dienā. Kādas rūgtas mācības vēlētāji ir piedzīvojuši, naivi uzticoties priekšvēlēšanu laika rīkiem (trikiem): reklāmām, dāvanām un frāžainiem solījumiem, ir grūti vērtēt kā mācības viena iemesla dēļ - izmantotie triki (rīki) ir nemainīgi, arī to iedarbība un sekojošā vilšanās ir izrādījusies tikpat nemainīga. Tādēļ svarīgākais jautājums - kam ticēt un kā atkal nekļūt par zivi politiskajām makšķerēm - katram, kas sevi uztver kā atbildīgu vēlētāju, liek aizdomāties jau šodien.

"Cik ticams var būt plašsaziņas līdzekļa politiski neitrālais saturs, ja tā īpašnieki uzsvērti sargā savu incognito?"

Latvija nav Krievija vai Baltkrievija, kur medija saturs tiek cenzēts. Pie mums visi laikraksti, žurnāli, TV un radio kanāli sevi pozicionē kā brīvas un neatkarīgas žurnālistikas pārstāvjus. Vai tā ir patiesībā? Ne mazāk būtiski vēlētājam, izvēloties par informācijas avotu kāda plašsaziņas līdzekļa vēlēšanu satura iepazīšanu, ir apzināties plašsaziņas līdzekļa piederību un no tā izrietošās simpātijas konkrētam politiskajam spēkam. Bez patiešām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem Latvijas sabiedriskajiem medijiem (tie, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pieder valstij - Latvijas televīzija, Latvijas radio, valsts oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis" un portāls LV.LV) vairums Latvijas plašsaziņas līdzekļu pieder privātpersonām, un to patiesie īpašnieki sevi afišēt nevēlas. Kā zīmīgi norāda mediju eksperti, - cik ticams var būt plašsaziņas līdzekļa politiski neitrālais saturs, ja tā īpašnieki uzsvērti sargā savu incognito? Un vai par mediju dēvētais patiesībā nav tikai viena politiskā spēka plašsaziņas līdzeklis, ir jāprot ieraudzīt vēlētājam pašam.

Piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās

Paraugoties faktos par pilsoņu gatavību lemt parlamenta sastāvu un līdz ar to pakārtoti arī pilsoniskas sabiedrības veidošanās tendences Latvijas otrās brīvvalsts laikā, secinājumi ir nepārprotami. Sabiedrības neuzticība varai un nevēlēšanās līdzdarboties tās pārvaldīšanā, par ko šodien ar nožēlas pilnām acīm runā vai katra uz varu pretendējošā partija, ir skaidri saredzama arī rādītājos par Latvijas pilsoņu dalību līdzšinējās vēlēšanās: no 89,9% vēlētāju, ievēlot 5. Saeimu, līdz 60,98%, ievēlot 9. Saeimu, un vairs tikai 53,8% uz iecirkņiem atnākušo aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanās. Neraugoties uz to, ka Saeimas vēlēšanu likums atšķirībā, piemēram, no likuma par tautas nobalsošanu, nenosaka minimālo balsstiesīgo līdzdalības un rezultātu kvorumu, diezin vai par visas tautas pārstāvju ievēlētiem pēc būtības varētu atzīt tos simt deputātus, ja uz vēlēšanām atnāktu vien, piemēram 1/3 no 1 532 851 (dati uz 2010. gada 1. jūniju) balsstiesīgajiem. Tāpat kā balsot par politiskajiem konkurentiem, apliecinot nosodījumu un it kā protestējot pret savu iepriekšējo izvēli, ir bezatbildīgi, arī neiešana uz vēlēšanām kā protests pret līdzšinējo varas pārstāvju darbību diemžēl ir nepareizs risinājums. Tam var minēt daudzus argumentus, taču viens no būtiskākajiem - atturēšanās no pilsoniskās atbildības ne valsts, ne mūsu pašu stāvokli neuzlabos. Tādēļ visu interesēs šoreiz jo īpaši svarīga ir pilsoniskā līdzdalība demokrātiskās pārstāvniecības ievēlēšanā.

Politika kļūst privāta

Katras valsts mediju sistēma ietekmē kultūras, tostarp politiskās kultūras, procesus. Tādēļ plašsaziņas līdzekļos redzamo var pielīdzināt sekām, kuru iemesls ir valsts noteiktā plašsaziņas līdzekļu politika. Tā situāciju Latvijā raksturo mediju eksperti.

Patlaban, kaut arī valsts normatīvie akti neprasa līdz fizisku personu līmenim nosaukt plašsaziņas līdzekļu īpašniekus, politiķi nevairās diktēt sev lojālo mediju darba kārtību. Gan eksperti, gan medijus uzraugošās institūcijas atgādina, ka komerciālajos plašsaziņas līdzekļos pieejamais procesu atspoguļojums vienmēr jāvērtē kritiski. Politisko partiju pārstāvjus kompromitējoša un nepārbaudāmas izcelsmes informācija, margināli notikumi, kas tiek uzdoti par nozīmīgiem, veidojot par tiem izvērstus stāstījumus vai sižetus, - šādas Latvijas komerciālajos plašsaziņas līdzekļos labi pamanāmas tendences ļauj secināt, ka šajās vēlēšanās par lielāko draudu manipulēšanai ar vēlētāju apziņu var atzīt nevis nevienlīdzīgus politiskās reklāmas izcenojumus vai pozitīvisma kampaņas, bet gan pašu komerciālo plašsaziņas līdzekļu politizāciju.

"Sabiedriskajos medijos tiks saglabāta vēlēšanu raidījumu tematikas mērenība attiecībā pret pārējo satura piedāvājumu, samērojamība un diskusiju ētika."

Der gan atgādināt, ka politiskās dienaskārtības uzraudzība Latvijā nav "pamperos", bet labi zināma. Gan krievvalodīgo, gan latviešu auditorijai ir pazīstamas nevalstiskās organizācijas: sabiedriskā labuma biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"; no 2002. gada politiskās korupcijas apkarošanā darbojas par "sorosiešiem" dēvētais sabiedriskās politikas centrs "Providus", kas 1998. gadā Latvijā savu darbību uzsāka kā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" Latvijas nodaļa. Abas organizācijas aktīvi iesaistījušās Latvijas politiskās virtuves izgaismošanā un pabojājušas dzīvi daudziem publiskās varas pārstāvjiem, tās arī bieži vien bijušas informatīvais kanāls saziņai ar sabiedrību. "Delna" un "Providus" jau no 3. augusta ir iesaistījušās mediju monitoringā un publisko savus novērojumus portālā "politika.lv": http://www.politika.lv/temas/18289/.

Ko piedāvās sabiedriskie mediji

Jau ierasts, ka par to, lai vēlētājs būtu pietiekami informēts par partijām un to izvirzītajiem kandidātiem, gādās ne vien reklāmavīzes pastkastēs, vides plakāti, šovi, pozitīvisma kampaņas vai par apolitiskiem saukti raidījumi komerctelevīzijās un komercradio. Sabiedriskie mediji šogad ir īpaši aicināti nevis atdot vietu un laiku politiķu ziņām un paust neitralitāti, bet gan ar žurnālistikas metodēm aktīvi iesaistīties vērtību pozicionēšanā - vadīt un virzīt dialogu, kompromitēt, izvaicāt politiķus, sociologus, kā arī visus mūs.

Latvijas televīzijas (LTV) sociālā reklāma par zivīm - vēlētājiem un politiķiem - makšķerniekiem, lai gan ironiski aizskar mūsu jūtas, tomēr pilda reklāmas galveno uzdevumu - dod atslēgvārdu kombināciju: seko, domā, vērtē un par zivi nekļūsti!

"Gan eksperti, gan medijus uzraugošās institūcijas atgādina, ka komerciālajos plašsaziņas līdzekļos pieejamais vēlēšanu tematikas atspoguļojums vienmēr jāvērtē kritiski."

Atbildīgie vadītāji no LTV un LR apliecina, ka vēlēšanu formāts, raidījumu piedāvājums un to veidošanas kritēriji ir apstiprināti un sabiedrībai jau šobrīd tiek piedāvāti. Septembrī līdz ar priekšvēlēšanu bezmaksas politisko aģitāciju arī vēlēšanu tematikas raidījumu intensitāte krietni pieaugs. Abi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir izvēlējušies jaunus raidījumus par vēlēšanām neveidot, bet iekļauties jau esošajos. LTV vēlēšanu piedāvājumu apvieno devīze un logo "Izvēlies nākotni 2010": http://ltvzinas.lv/?n=velesanas. Partiju valsts turpmāko četru gadu attīstības ceļa redzējumu vērosim esošo ziņu dienesta veidoto raidījumu "De facto", "100. pants", "Panorāma", "Jauna nedēļa", "Kas notiek Latvijā?" sižetos. Bet, sākot no 6. septembra, papildus notiks desmit tematiskās debates, kurās piedalīsies gan LTV, gan reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti. 1. oktobrī Jānis Domburs iztaujās premjera amata kandidātus, bet vēlēšanu naktī paredzēti gan ziņu speciālizlaidumi, gan īpašais "Izvēlies nākotni 2010" raidījums, kurā tiks sekots vēlēšanu norisei un tiks sagaidīti pirmie rezultāti.

Latvijas radio programmās par vēlēšanām varēs dzirdēt galvenokārt raidījumos "Labrīt", "Krustpunkti" un "Domskaja ploščadj".

Abu elektronisko sabiedrisko mediju vadība uzsver, ka visi žurnālisti īpaši mudināti demonstrēt profesionālo kompetenci, pieturoties pie vispārcilvēciskām saskarsmes vērtībām, bet atturoties no emocijām un viedokļu diskriminēšanas. Atšķirībā no komerckanāliem tiks saglabāta vēlēšanu raidījumu tematikas mērenība attiecībā pret pārējo satura piedāvājumu. Priekšroka piedalīties diskusijās ar žurnālistiem būs partijām, kas socioloģiskajās aptaujās ir sasniegušas 2% (LTV) un 3% (LR) barjeru. Plašsaziņas līdzekļi arī mūs - vēlētājus - aicina uz līdzdalību, parādot attieksmi un palīdzot žurnālistiem.

"Atturēšanās no pilsoniskās atbildības, nepiedaloties vēlēšanās, ne valsts, ne mūsu pašu stāvokli neuzlabos."

Valsts oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis" no 24. augusta sāk publicēt likumā noteikto informāciju - visu politisko partiju/apvienību deputātu kandidātu sarakstus, ziņas par katru deputāta kandidātu, kā arī partiju programmas. Tās ir pieejamas arī elektroniski: www.vestnesis.lv.

Savukārt portāls LV.LV rubrikā "Viedokļi" piedāvās politikas ekspertu un sociologu vērtējumu par procesiem, kas saistīti ar vēlēšanām, bet rubrikā "Skaidrojumi" tiks aplūkotas vēlētāja rīcības un tiesības balsojot. Tāpat apkoposim un īpašā blokā piedāvāsim norādes uz aktuālām citu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju - monitorētāju - e-publikācijām.

Pilnai ainai un tie, kam nervi stiprāki, vēlēšanu gaisotni var iepazīt caur komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tiem, kam tuvāka šķiet samērojamība un nav intereses skatīt polittehnoloģijas, informācijas netrūks sabiedriskajos kanālos. Bet pats svarīgākais, lai arī kādu izziņas avotu izvēlamies, - par mutvārdu ēsmām uz politiķu makšķeres gan centīsimies neuzsēsties.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU