Iniciatīvas autors, apakškomisijas sekretārs Imants Parādnieks ir aizrāvies ar šo ideju un, lai pārliecinātu arī citus deputātus, pastiprināti pēta gan citu valstu pieredzi, gan tiesību filozofu un speciālistu atziņas. "Balsstiesības bērniem – tas ir dabisks pienākums un tiesības," uzsver I. Parādnieks. Viņš norāda uz ciešo saikni starp tiesībām un pienākumiem. Proti, tēva vara (tiesības) izriet no pienākuma rūpēties par saviem bērniem, kas nozīmē: ja tēvs par bērniem nerūpējas, tad viņam pār tiem nav arī varas tiesību. Savukārt bērna pienākums, nākot pasaulē, ir padarīt pasauli labāku, no kā izriet tiesības ietekmēt šo procesu jau kopš dzimšanas brīža.
I. Parādnieks atgādina: "Sabiedrības aizspriedumi un ieradumi, kā arī tiesiskie ierobežojumi nepilngadības dēļ padara bērnu par salīdzinoši nenovērtētu sabiedrības daļu. Lai nodrošinātu bērnu efektīvu un likumīgu līdzdalību, viņiem ir jādod kas vairāk par iespēju izmantot tiesības uz pilsonisko brīvību. Vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilngadīgiem bērniem jeb faktiski papildus balsu piešķiršana šo bērnu vecākiem vai aizbildņiem mudinātu politisko sistēmu atbilstoši reaģēt uz jaunās paaudzes interesēm, kā arī veicinātu dzimstību."
"Kamēr citi tikai runā, mēs to varam izdarīt. Kļūsim par pirmo valsti pasaulē, kura atzīs balsstiesības bērniem!"
Saeimas deputāts I. Parādnieks
Deputāts uzskata, ka sabiedrības aizspriedumi un ieradumi, kā arī tiesiskie ierobežojumi nepilngadības dēļ padara bērnus par salīdzinoši nenovērtētu sabiedrības daļu. Lai nodrošinātu bērnu efektīvu un likumīgu līdzdalību, viņiem ir jādod kas vairāk par iespēju izmantot tiesības uz pilsonisko brīvību.
I. Parādnieks uzsver, ka bērns jau kopš dzimšanas brīža ir tāds pats sabiedrības loceklis kā citi, un arī viņam līdz pilngadībai kaut vai pastarpināti – ar savu vecāku starpniecību - jāļauj piedalīties savas nākotnes veidošanā.
Ideja sena, bet pasaulē joprojām nerealizēta
Ideju par balsstiesību piešķiršanu bērniem 1986. gadā pauda ASV demogrāfs Pauls Demenijs, izvirzot trīs mērķus: lai politiskā sistēma atbilstoši reaģē uz jaunās paaudzes interesēm, lai veicinātu dzimstību, kā arī nodrošinātu bērnu līdzdalību nākotnes veidošanā. P. Demenija izvirzītajām idejām atbalstītāji ir arī tagad.
"Daudzi pasaulē atzīti konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka ir leģitīms pamats piešķirt vēlēšanu tiesības arī nepilngadīgiem bērniem, un šāda diskusija jau uzsākta daudzviet pasaulē," norādīja I. Parādnieks, kā piemērus minot Vāciju, Ungāriju, Japānu un ASV. Vācijā jau vairākkārt rosināts grozīt konstitūciju un piešķirt balsstiesības bērniem no dzimšanas, Japānā pašreiz notiek diskusija par P. Demenija balsošanas sistēmas ieviešanu kā iespēju atbildi uz Japānas demogrāfijas problēmām – iedzīvotāju skaits ir dramatiski asimetrisks par labu gados vecākiem cilvēkiem.
2011. gada 2. martā Japānas Paaudžu studiju centrā Hitotsubashi Universitātē konferences ietvaros tika izvērtētas balsošanas sistēmas ieviešanas iespējas. Arī Ungārijā valdošā koalīcija parlamentā diskutē par P. Demenija balsošanas sistēmas ieviešanu, un valdošās konservatīvās partijas pārstāvis Jozefs Szajers, kurš ir Eiropas Parlamenta deputāts, ir paziņojis, ka nepieciešams uzsākt valsts līmeņa diskusiju par vecāku tiesībām balsot ne tikai par sevi, bet arī saviem bērniem, jo nepilngadīgie ir vienīgā sabiedrības grupa, kas nevar piedalīties sabiedriskajos procesos. Arī ASV ir izskanējusi problēma: lai gan bērni tiek iekļauti iedzīvotāju skaitā, pēc kura aprēķina pārstāvju skaitu, viņi paši nevar balsot, un arī viņu vietā neviens nevar balsot, līdz ar to bērnu statuss šobrīd atbilst sieviešu statusam, kāds tas bija līdz 19. gadsimtam.
"Kamēr citi tikai runā, mēs to varam izdarīt. Kļūsim par pirmo valsti pasaulē, kura atzīs balsstiesības bērniem," mudina I. Parādnieks. Demogrāfijas apakškomisijas sēdē vairākkārt izskanēja doma, kāpēc tieši tagad Latvijai būtu svarīgi dot balsstiesības bērniem, tās realizējot caur viņu vecākiem. Viens no iemesliem: Latvijas sabiedrība noveco un tuvākajos gadu desmitos novecos vēl vairāk – tā liecina demogrāfu prognozes. Līdz ar to diezgan loģiski izsecināms, ka valstij būtiskākos lēmumus, kas uzticēti pilsoņu izvēlei, pieņem un pieņems tieši sabiedrības vecāko iedzīvotāju daļa, kas ir arī aktīvākie vēlētāji. Bet kā lēmumus ietekmēt jauniem cilvēkiem un ģimenēm, kas patiesībā ir valsts nākotne?
"Bērna pienākums, nākot pasaulē, ir padarīt pasauli labāku, no kā izriet tiesības ietekmēt šo procesu jau kopš dzimšanas brīža."
Komisijas sēdē tika atgādināts par kādu būtisku signālu, kas liecina tieši par gados vecākā elektorāta nozīmi un ietekmi. Tātad tiek dota brīva vaļa apspriest jautājumu par to, vajag vai nevajag valstij nodrošināt katram bērnam astoņus latus mēnesī kā ģimenes valsts pabalstu, savukārt, tikko ir runa par pensiju samazināšanu, ietekmīgie politiķi saka – stop! – pensijas aiztikt nedrīkst! Tieši tas – vājā iespēja vēlētāju vidējai paaudzei ietekmēt politiskos procesus - varētu būt viens no iemesliem, kādēļ piešķirt balsstiesības arī bērniem.
"Bērna politisko tiesību noliegšana pārkāpj demokrātijas principus. Liedzot bērniem balsot, tiek noliegtas ne tikai pilsoņu tiesības, bet arī viņu tiesības būt par pilsoņiem," ir teicis britu politologs Bobs Franklins. Savukārt I. Parādnieks norāda, ka visās starptautiskajās organizācijās tiek uzsvērta nepieciešamība respektēt jauniešu un bērnu viedokli un intereses gan ģimenē kā sabiedrības pamatšūniņā, gan valsts un pašvaldību līmenī. "Bērns ir tāds pats cilvēks, tāds pats pilsonis, kuram piemīt pilsoņa tiesības no dzimšanas brīža. Tam jāpiedalās savas nākotnes veidošanā, kaut pastarpināti," uzsver deputāts. Viņš norāda Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 1. pantu, kurā teikts, ka "visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās". Arī LR Satversmes 91. pants saka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." "Šobrīd tieši bērni tiek diskriminēti un netiek novērtēti kā pilntiesīgi sabiedrības locekļi," uzskata I. Parādnieks.
Viņa skatījumā, bērniem vajadzētu dot balsstiesības gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, juridiski sarežģītāk būtu dot iespēju Latvijas bērnu balsis skaitīt, vēlot Eiroparlamenta deputātus. Lai jauno kārtību ieviestu, nāktos izmainīt virkni likumu: LR Satversmi, Saeimas vēlēšanu likumu, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu, nosakot, ka balsstiesības ir visiem pilntiesīgiem pilsoņiem kopš dzimšanas brīža, bet realizētas līdz 18 gadu vecumam tās tiek ar vecāku varas vai aizbildniecības institūtu. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā varētu noteikt, ka balsstiesības ir bērna pamattiesības, kas tiek nodrošinātas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt LR Satversmes 8. pants tad varētu skanēt: "Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Bērna balsstiesības līdz astoņpadsmit gadu vecumam viņu interesēs saskaņā ar likumu tiek deleģētas vecākiem vai aizbildņiem."
Daudz specifisku jautājumu
Apakškomisijas deputātu un pieaicināto ekspertu diskusijā izskan iniciatīvas kritisks vērtējums, norādot uz daudziem neskaidriem juridiskiem aspektiem. Kas gādās par to, lai tiktu pārstāvētas bērnunamos dzīvojošo bērnu intereses? Ko darīt gadījumos, ja mazulis piedzims vecākiem, kas paši vēl nav pilngadīgi? No kura brīža bērnam būs balsstiesības? Līdz ar viņa piedzimšanu? Arī tad, ja viņš piedzimst vēlēšanu dienā? Kurā brīdī bērnam jau ir viņa politiskā izvēle? Kā tiks sadalīta bērna balss starp abiem vecākiem, ja viņiem būs atšķirīgi politiskie uzskati? Ko darīt gadījumos, kad bērns lūgs vecākiem balsot par viņam simpatizējošo sarakstu, bet vecāki tomēr izvēlēsies ko citu? Par pēdējo jautājumu I. Parādnieks saka: "Arī mani bērni gribētu ēst čipsus un dzert kolu, bet es to viņiem neļauju, jo es esmu vecāks un zinu, kas viņiem vajadzīgs vairāk."
Izskan arī citi mudinājumi: situācija būtu daudz vienkāršāk risināma, ja deputāti runātu nevis par balsstiesībām bērniem, bet gan par papildu balsīm ģimenēm ar bērniem. Līdzko jautājums tiek virzīts šādā aspektā – balsstiesības bērniem, risinājumu atrast ir sarežģīti. Ja vecākiem dotu papildus balsis atkarībā no bērnu skaita vai citiem kritērijiem, daudzi specifiski jautājumi nemaz nerastos. Tas gan daudzos deputātos raisa atmiņas par padomju laikiem, kad vairākām sabiedrības grupām arī bija papildu balsis vēlēšanās.
"Vājā iespēja vēlētāju vidējai paaudzei ietekmēt politiskos procesus varētu būt viens no iemesliem, kādēļ piešķirt balsstiesības arī bērniem."
Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Andris Šķēle gan mudina neuzdot tik daudz specifisku jautājumu, liekot idejas autoriem iziet nevajadzīgus stresa testus. Galu galā ir jāsaprot, ka ideja ir tikai pašos tās pirmsākumos: nav ne likumprojekta, ne padziļinātas situācijas analīzes, nav arī izsvērtu par un pret argumentu, tomēr svarīgi ir jau tas vien, ka diskusija ir aizsākta pēc būtības – vajag mums tik būtiskas pārmaiņas vai ne.
Demogrāfijas apakškomisijas deputāti vienojās turpināt diskusiju par šo jautājumu, lai izlemtu, vai vispār nepieciešama šāda jauna pieeja. Savukārt jau vēlāk ar konstitucionālo tiesību ekspertiem varētu detalizētāk diskutēt par iniciatīvas tiesiskajiem aspektiem.
Mudina pazemināt vēlētāja vecuma slieksni
No deputātu un pieaicināto ekspertu puses skan ne tikai kritika, bet arī ierosinājumi. Profesors Aivars Endziņš saka: "Ir apsveicami, ka šāda diskusija ir aizsākusies." Tomēr pirms šādu sarežģītu risinājumu meklēšanas viņš mudina izvērtēt citu, krietni reālāku jautājumu un rosina izvērtēt iespēju samazināt vēlētāju vecuma slieksni.
Kriminālatbildība Latvijā bērnam iestājas no 14 gadu vecuma. Pacientu tiesību likumā arī ir noteikts, ka no 14 gadu vecuma bērns jau var doties pie ārsta bez vecākiem – tātad atbild par sevi pats. Savukārt balsstiesības vēlēšanās Latvijas pilsonim ir tikai no 18 gadu vecuma. Varbūt būtu vērts apsvērt visus "par" un "pret" un pazemināt šo slieksni, teiksim, līdz 16 gadiem? Arī tas visai būtiski izmainītu Latvijas elektorātu. Turklāt partijām un sarakstu veidotājiem pašvaldību vēlēšanās nāktos krietni izmainīt līdzšinēju priekšvēlēšanu taktiku un meklēt jaunus risinājumus vēlētāju atbalstam.
