Vai Latvijā vajadzīgi pašvaldību referendumi?

Tagad uzradusies problēma ar Jelgavas novada domi un tās priekšsēdētāju, kuram neuzticību ar saviem parakstiem izteikuši ļoti daudzi novada iedzīvotāji, bet, kā pēc tikšanās ar viņiem atzinis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, normatīvie akti patlaban neparedz iespēju atbrīvot domes priekšsēdētāju vai pašvaldības domi pēc vēlētāju iniciatīvas neuzticības vai pieļautu pārkāpumu dēļ, un ir nepieciešams meklēt juridiskus instrumentus, kā iedzīvotājiem dot plašākas iespējas ietekmēt pašvaldību darbu ne vien reizi četros gados vēlēšanās, bet arī ievēlētās pašvaldības domes pilnvaru termiņa laikā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) 2008. gadā izstrādāja vietējo referendumu likuma projektu, kas novembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Taču tajā bija tik daudz ierobežojumu, ka beigās vispār zuda jēga, kādēļ jātērē nauda un šādi konsultatīvi pasākumi vajadzīgi. Piemēram, likuma projekta cita starpā bija teikts, ka pašvaldības referendumu nevarēs rīkot par pašvaldības administratīvo struktūru un jautājumiem, par kuriem saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem rīkojama publiskā vai sabiedriskā apspriešana.

Pret šo projektu bija daudz iebildumu, un radās arī daudz jautājumu, piemēram, par ierosinātāju skaita "sliekšņiem"; referendumiem pakļaujamo, pašvaldības kompetencē ietilpstošo jautājumu loku; lielo pilsētu pašvaldību referendumu izmaksām un tamlīdzīgi. Vēl viens bažu iemesls – vai pašvaldību referendumi nekļūs par iedzīvotāju "tvaika nolaišanas" un bezjēdzīgas naudas tērēšanas mehānismu, kas pilsētu un novadu domes turētu pastāvīgā stresā. Minētais likums dienasgaismu tā arī neieraudzīja, bet likuma "Par pašvaldībām" pārejas noteikumos ir iekļauts šāds punkts: "Ministru kabinets līdz 2011. gada 1. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem."

Tagad jautājums par pašvaldību referendumiem ir aktualizēts; 13. aprīlī to izskatīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un vairums komisijas deputātu sliecās atbalstīt iespēju pašvaldībās rīkot referendumus par vietējas nozīmes jautājumiem. Pēc deputātu domām, iedzīvotāju nobalsošanai pamatā jābūt ar konsultatīvu raksturu, bet izšķirošs viedoklis varētu būt par pašvaldības robežu mainīšanu vai domes atlaišanu.

LV.LV jautā: Vai ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā,  kas piešķirtu tiesības iedzīvotājiem ierosināt pašvaldību līmeņu referendumus? Par kādiem jautājumiem būtu vajadzīga viņu nobalsošana?

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I

Māris Pūķis

" Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par pašvaldības referendumu ir šāds:

1)      galvenā iedzīvotāju pārstāvniecības forma ir dome, kura tiek ievēlēta uz likumā noteikto  pilnvaru laiku;

2)      konsultatīvais referendums nav vajadzīgs, jo iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai var izmantot sabiedrisko apspriešanu, kā arī dažādas socioloģiskās izpētes metodes;

3)       referendums kā tiešās pārstāvniecības forma atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertajam pašvaldības principam un ir ieteicams arī Latvijā;

4)      normāli referendumu ierosina dome, lai noskaidrotu vēlētāju viedokli būtiskos pašvaldības jautājumos, ja tas nepieciešams;

5)      iedzīvotāju ierosināti jautājumi arī var būt, taču ierosinātāju skaitam tad jābūt lielam (piemēram, 50% no pēdējās vēlēšanās dalību ņēmušajiem vēlētājiem);

6)      no referendumā virzāmajiem jāizslēdz tādi jautājumi kā amatpersonu iecelšana un budžets vai nodokļi;

7)       referenduma jautājuma likumību var apstrīdēt Satversmes tiesā;

8)       referendumā nedrīkst nolemt pārkāpt nacionālo likumu;

9)       referenduma lēmums pašvaldībai ir saistošs, un dome to nevar atcelt."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

"Vietējos referendumus ir jāļauj rīkot, tie ir viena no demokrātijas izpausmēm. Taču ļoti svarīgi ir paredzēt šo referendumu juridiskās sekas, kas notiks tālāk, arī par kādiem jautājumiem tos rīkot un cik daudz parakstu jāsavāc, lai ierosinātu referendumu. Vēl domāju, ka mums visiem kopā ir psiholoģiski jāizaug, lai izprastu, kas tas ir par demokrātijas instrumentu un kā pielietojams. Jau pašlaik ir virkne jomu, kurās pilsētu un novadu iedzīvotāji publiski var izteikt savu viedokli, taču viņi šajā ziņā diemžēl ir ļoti neaktīvi.

Es esmu arī Eiropas Padomes Vietējo pašvaldību kongresa deputāts, arī pēdējā kongresā tika ļoti daudz diskutēts par cilvēktiesībām, un viens no pamata jautājumiem bija demokrātiski ievēlētu amatpersonu statuss un attieksme pret to. Ja ir bijušas vēlēšanas un iedzīvotāji tajās izteikuši savu gribu, tad nedrīkstētu būt tā, ka tūliņ pēc tam kādam enerģiskam cilvēkam varbūt pat personisku iemeslu dēļ kaut kas nepatīk, viņš sāk vākt parakstus, lai vēlētās amatpersonas atceltu, un ļaudis parakstās, pat īsti nesaprotot – kādēļ un par ko. Tālab, kā jau minēju, ļoti pamatīgi ir jāizspriež gan referendumu tematika, gan rezultāti, gan ierosinātāju skaits.

Bet ir vēl otra puse – šie pasākumi izmaksā dārgi, un tad ir jāparedz finanšu avots, no kurienes nepieciešamos līdzekļus iegūt. Jo pašvaldības tos diez vai varēs "pacelt", jo tie jau laikus ir izstrādāti un turklāt pašreizējā ekonomiskajā situācijā nospriegoti kā stīgas. Katrs šāds finansiāli neplānots pasākums var izraisīt lielas nepatikšanas."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Aleksandrs Lielmežs

"Vienmēr esmu iestājies par iedzīvotāju tiešu līdzdalību valsts pārvaldē un tādēļ esmu pozitīvi noskaņots arī jautājumā par vietējiem pašvaldību referendumiem. Esmu arī par iedzīvotāju ievēlētu Valsts prezidentu, par Saeimas deputātu ievēlēšanu 100 vēlēšanu apgabalos, tātad par tiešās demokrātijas paplašināšanu.

Ja Satversmē ir ierakstīts, ka vara pieder tautai, tad ir jāievieš mehānisms, lai to īstenotu. Referendumos nobalsojamie jautājumi var būt visdažādākie, bet mans uzskats ir tāds, ka arī deputātiem ir jābūt atsaucamiem jebkurā līmenī. Ja deputāts ir zaudējis vēlētāju uzticību, tas nav ne krimināls, ne administratīvs, bet gan morālas dabas jautājums. Piemēram, ja deputāts nepilda savus pirms vēlēšanām dotos solījumus, ja viņa uzvedība ir likusi vēlētājiem vilties, tad tiem ir tiesības izteikt savu viedokli.

Protams, referendumi maksā naudu, taču to šajā reizē nevajadzētu likt pirmajā vietā. Bet katrā ziņā ir jābūt pietiekami augstai iedzīvotāju skaita barjerai, lai referendumus nevarētu ļaunprātīgi izmantot šaura iedzīvotāju loka interesēs."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

"Pašvaldību referendumiem būtu ļoti liela nozīme sabiedrības iesaistēm lēmumu pieņemšanas procesos, ja tajos tiktu lemts par svarīgiem projektiem infrastruktūrā – skolas vai koncertzāles būvniecību, kā arī par pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par pašvaldību budžetiem un konkrētai pašvaldībai nozīmīgiem attīstības jautājumiem. Piemēram, Jūrmalā par apbūvi kāpās, bet kādā mazā pašvaldībā tas varētu būt pat jautājums par skolēnu autobusa iegādi.

Neapšaubāmi, ka bez referendumiem pastāv arī citas iespējas, kā pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus, tikai jautājums ir, vai visas šīs formas – sabiedriskās apspriedes, konsultācijas un sabiedrības informēšana par pieņemamiem lēmumiem – tiek izmantotas. Tomēr ir svarīgi iedzīvotājiem paredzēt tiesības ietekmēt nereti vienas politiskās partijas vadītas un diktētas pašvaldības lēmumus."

Uldis Kronblūms, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs:

"Jau daudzus gadus Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) cīnās par Jūrmalas iedzīvotāju iespējām piedalīties to lēmumu pieņemšanas procesā, kuri skar viņu ikdienu, labklājību un pilsētas nākotni.  Ar nožēlu jāsecina, ka Jūrmalā reizi četros gados organizētas vēlēšanas pašas par sevi nespēj garantēt pilsētas varas atsaucīgumu sabiedrības prasībām vai ievēlēto deputātu strādāšanu nevis savās personiskās, bet gan Jūrmalas nākotnes un iedzīvotāju interesēs.

Pašlaik atkal sabiedriskai apspriešanai ir nodots pilsētas attīstības plāna projekts. Tas noteiks Jūrmalas nākotni nākamajos 12 gados. JAB vāc parakstus, lai protestētu pret Jūrmalas nākotnei pašiem graujošākajiem šī projekta priekšlikumiem - gandrīz 30 hektāru kāpu teritorijas pilsētas centrālajā daļā tiek pakļauta apbūvei, unikāls 200 gadu vecu priežu mežs un iedzīvotāju pastaigu vieta  9,3 hektāru platībā Dubultu kāpās pārvērtīsies par desmitstāvu apbūvi, reiz jau noraidītā privātmāju celtniecība trīs hektāru platībā Meža prospekta malā atkal ir iekļauta plānojumā. Diemžēl jau šobrīd mēs redzam, ka Jūrmalas domei mūsu argumenti nav interesanti – mēs varam izstrādāt vislabāko argumentāciju un savākt tūkstošiem parakstu, bet atkal tiksim ignorēti.

Tādēļ vietējais referendums ir veids, kā var atjaunot pašvaldību iedzīvotājos interesi par pašvaldības darbu un sabiedriski svarīgiem lēmumiem. Tā  var būt ļoti vērtīga iespēja gadījumos, kad pašvaldības lēmumiem var būt nozīmīga ietekme uz pašvaldības nākotni un kad pašvaldības iedzīvotājiem ir diametrāli pretējas nostājas. Šādā situācijā referendums ir visdemokrātiskākā lēmumu pieņemšanas metode.

Jautājumu par pašvaldību iedzīvotāju tiesībām nedrīkst atlikt līdz 2011. gada decembrim, kad Ministru kabinetam būtu jāiesniedz Saeimā jauns likumprojekts. Jūrmalniekiem šis regulējums ir nepieciešams jau tagad. Tikai referendums ļautu gadījumā, ja dome atkal neņems vērā iedzīvotāju sabiedriskajā apspriešanā pausto viedokli, pārliecināties, kā pusē ir pilsētas iedzīvotāju vairākums. Šis nav triviāls jautājums. Attīstības plāns noteiks Jūrmalas likteni nākamajiem 12 gadiem."