Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Igauņu „Riigi Teataja” veic tikai oficiāli publicējamās informācijas apstrādes gala procesu – pārējais ir paveikts vienotās sistēmas ietvaros ar visu iesaistīto pušu cilvēkresursiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs,LV
Oficiālās publikācijas modelis Latvijā un Igaunijā ir principiāli atšķirīgs, jo kaimiņvalstī oficiālais izdevējs veic vairs tikai informācijas apstrādes gala procesu. LDDK uzsver igauņu labo praksi un operē ar skaitļiem (100 000 latu un astoņi līdz deviņi darbinieki). Taču skaitļi ir izrauti no konteksta un neatklāj visas oficiālās publikācijas nodrošināšanas izmaksas. Šāds mēģinājums diskreditēt Latvijas oficiālo izdevēju – VSIA „Latvijas Vēstnesis” –, nesniedzot pilnu skaidrojumu par Igaunijas praksi, vienlaikus liedz Latvijas sabiedrībai uzzināt objektīvu informāciju par kaimiņu pieredzi. Ko savā argumentācijā noklusē LDDK, publiskajā telpā sistemātiski un nekorekti salīdzinot Latvijas un Igaunijas oficiālās publikācijas izdevējus un izmaksas? Starp citu, Igaunijā aprīlī iecerēts pieņemt jaunu likumu par oficiālo e-publikāciju, pilnībā atsakoties no papīra publikācijas.
ES valstu oficiālo izdevēju forumā Latvijas oficiālais izdevējs – VSIA „Latvijas Vēstnesis” - regulāri apmainās pieredzē ar citu valstu kolēģiem, to starpā arī ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Pēc iepazīšanās ar jauniem risinājumiem oficiālo publikāciju nodrošināšanā VSIA „Latvijas Vēstnesis” informēja Tieslietu ministriju par jaunu ideju organizēt normatīvo aktu aprites procesu vienotas elektroniskās sistēmas ietvaros. Toreizējais valsts sekretārs šādas sistēmas efektivitāti lieliski izprata.
2007. gadā Tieslietu ministrijā tapa tā sauktā TAVS (tiesību aktu vienotā sistēma) koncepcija. Tika sagatavots arī aptuvenais šādas sistēmas izmaksu aprēķins – līdz 1,5 miljoniem latu. Kur šī iecere palika? Turpat, kur nereti daudzas ieceres - apspriešanas, saskaņošanas gaiteņos. (2008. gada sākumā to izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē, un viss).
Galvenais koncepcijas noliedzēju arguments bija – Latvijā jau top līdzīga sistēma DAUKS. Jaunās koncepcijas noliedzēju vidū bija arī LDDK.
Šobrīd Latvijas valsts pārvaldē ir ieviesta DAUKS (dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma). DAUKS pilda lietvedības sistēmas funkcijas, un tajā nav iekļauta Saeima, tāpat – arī pašvaldības. Bet „Latvijas Vēstnesis” turpina saņemt parakstītus dokumentus papīra formā. Tikmēr kaimiņi Igaunijā oficiālās e-publikācijas nodrošināšanā ir vismaz divus soļus priekšā Latvijai.
"LDDK pārstāvji vairākkārt ir uzsvēruši, ka labi pārzina oficiālās publikācijas nodrošināšanas procesus Igaunijā, tādēļ neizpratni rada publiski paustais nekorektais abu valstu oficiālās publikācijas īstenošanas procesa salīdzinājums."
VSIA „Latvijas Vēstnesis” par oficiālās publikācijas procesa norisi kaimiņvalstī ir labi informēts. Lai turpmāk sniegtais izklāsts būtu balstīts precīzā informācijā, vēl šorīt sazinājāmies ar igauņu kolēģi Juri Heinlu, Valsts kancelejas „Riigi Teataja” departamenta vadītāju, kurš atļāva pilnībā atsaukties uz viņa teikto.
Igaunijā kopš 2005. gada strādā vienotā normatīvo aktu izstrādes sistēma. Šai sistēmā ir apvienotas visas valsts iestādes, pašvaldības, Valsts kanceleja un parlaments, tai skaitā arī oficiālais izdevējs – „Riigi Teataja”. Līdz ar to oficiālā izdevēja Valsts kancelejas departamenta astoņi līdz deviņi darbinieki ir iesaistīti tikai vienā oficiālās publikācijas tapšanas posmā, proti, saņem publicējamos dokumentus, pārbauda to pareizību, tai skaitā arī gramatisko, un publicē tos internetā, kā arī sagatavo publikācijas papīra versiju.
Faktiski „Riigi Teataja” veic tikai oficiāli publicējamās informācijas apstrādes gala procesu – pārējais jau ir paveikts vienotās sistēmas ietvaros ar visu iesaistīto pušu cilvēkresursiem. Turklāt Igaunijā papīra un elektroniskai versijai ir vienāds statuss.
Latvijā turpretī normatīvie akti joprojām tiek parakstīti uz papīra un „Latvijas Vēstnesis” tos saņem Word dokumenta formā. Līdz ar to, lai nodrošinātu dokumenta autentiskuma pārbaudi (lai nodrošinātu oficiālās publikācijas ticamību un atbilstību, elektroniskie dokumenti ir jāsalīdzina ar oriģinālu - valsts amatpersonas parakstīto tiesību aktu), tiek iesaistīti arī attiecīgi cilvēkresursi.
"Iespējams, sabiedrība tiek maldināta apzināti, lai atsevišķas privātpersonas, piedāvājot savu „privāto partnerību”, veidotu līdzīgu sistēmu un rezultātā ar valsts informācijas tirgošanu pelnītu miljonus."
Kur šobrīd ir igauņi? Aprīlī tiks pieņemts jauns likums par oficiālo e-publikāciju, pilnībā atsakoties no papīra publikācijas. Aprīlī tiks testēta arī jaunā IS, kuras būtiska priekšrocība, salīdzinot ar iepriekšējo, būs vienādoti standarti datu ievadei. Šādas sistēmas izmaksas ir 900 000 eiro, kas segtas, piesaistot ES finansējumu. Igauņu kolēģi laipni aicina aprīlī iepazīties ar šīs sistēmas darbu. Vēl vairāk – igauņi ir gatavi sadarboties, lai šādu sistēmu varētu pielāgot Latvijas vajadzībām. Igaunijā šo sistēmu neuztur publiskās un privātās partnerības ietvaros – tā pilnībā pieder valstij.
Ņemot vērā faktu, ka LDDK pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka labi pārzina oficiālās publikācijas nodrošināšanas procesus Igaunijā, neizpratni rada šis publiski paustais nekorektais abu valstu oficiālās publikācijas īstenošanas salīdzinājums. Iespējams, sabiedrība tiek maldināta apzināti, lai atsevišķas privātpersonas, piedāvājot savu „privāto partnerību”, veidotu līdzīgu sistēmu un rezultātā ar valsts informācijas tirgošanu pelnītu miljonus. Par nožēlu jāatzīst, ka šāda veida „uzņēmējdarbības” prakse Latvijā nav sveša.
Oficiālā e-publikācija ir nozīmīgs jaunievedums, un tādēļ ir likumsakarīgi, ka šī iecere prasa kvalitatīvu diskusiju un rūpīgu izvērtējumu. VSIA „Latvijas Vēstnesis” aicina diskusijas dalībniekus vadīties no sabiedrības interešu viedokļa un nemaldināt to ar noklusētu vai maldinošu informāciju par ārvalstu pieredzi saistībā ar Latvijas ieceri ieviest oficiālu e-publikāciju. Mērķis ir atrast labāko risinājumu Latvijai, nevis atsevišķām sabiedrības / biznesa grupām.
Fakti
