Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
D. Ābele: „Uzņēmums līdz šim ir darījis visu, lai, pildot valsts deleģētās funkcijas un izmantojot publiskos resursus, veicinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.”
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošību un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.
Saskaņojot koncepcijas projektu visdažādākajos līmeņos, izkristalizējies fakts, ka nav pretinieku oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanai pēc būtības. Gan sabiedrība, gan valsts sektors ir vienisprātis, ka elektroniskajām publikācijām pēc iespējas ātrāk būtu jāpiešķir oficiāls statuss. Šāds risinājums ievērojami palielina pieejamību oficiālai publikācijai, kā arī būtiski samazina izmaksas tās nodrošināšanai. Ilustrācijai: papīra laikraksta (šobrīd oficiālā publikācija) abonentu un kopējais lasītāju skaits ir sarucis, savukārt www.vestnesis.lv (pagaidām neoficiāla publikācija) apmeklējumu skaits iezīmē augšupejošu dinamiku. Vēl izteiktāka šī tendence vērojama tiesību aktu vortālā www.likumi.lv, kas iedzīvotājiem nodrošina aktuālās konsolidēto tiesību aktu redakcijas un pilnīgu /sistematizētu likumu un MK noteikumu krātuvi. Tas liecina par sabiedrības atvērtību informācijai e-vidē.
"Gadu gaitā „Latvijas Vēstnesis” ir veidojis produktus, kuros skaidrots valstiskais viedoklis, likumdošanas procesi plašākai auditorijai."
Nevienam nav noslēpums, un tas vienmēr ir bijis lasāms mūsu portālā LV.LV http://www.lv.lv/index.php?menu=parmums, ka visus uzņēmuma darbības virzienus nodrošinām bez budžeta dotācijas un tikai no ieņēmumiem, kas gūti no maksas pakalpojumiem, tai skaitā juridisku un privātu personu sludinājumiem un paziņojumiem (tie ir komersanti, advokāti, notāri, tiesu izpildītāji, nevalstiskās organizācijas, pilsoņi, valsts iestādes). Savukārt visi mūsu sniegtie pakalpojumi sakņojas „Latvijas Vēstneša” kā uzņēmuma dibināšanas brīdī noteiktajās funkcijās (LR MP lēmums Nr.47; 02.02.1993):
2. Noteikt, ka valsts uzņēmuma „Latvijas Vēstnesis” pamatdarbības veidi ir:
2.1. laikraksta „Latvijas Vēstnesis” - Latvijas Republikas oficiālā laikraksta - izdošana, nodrošinot tajā Latvijas Republikas likumu, lēmumu un citu normatīvo aktu, kā arī to skaidrojumu publicēšanu;
2.2. valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību darbības atspoguļošana, kā arī šo institūciju izdoto normatīvo aktu un paziņojumu, tieslietu iestāžu, privatizācijas un tiesu paziņojumu publicēšana;
2.3. dokumentālas literatūras izdošana;
2.4. tematisku kopojumu izdošana par statistikas, tieslietu, socioloģijas un citām aktuālām problēmām.
Skaidri apzinoties, no kurienes nāk līdzekļi „Latvijas Vēstneša” darbības nodrošināšanai, savas darbības 17 gados visas minētās funkcijas esam centušies veikt pēc labākās sirdsapziņas, sekojot līdzi dinamiskajām izmaiņām, ko diktēja strauji pieaugošie tehnoloģiju attīstības tempi un tendences drukāto mediju industrijā. 1995. gadā laikraksts „Latvijas Vēstnesis” kā viens no pirmajiem Latvijas drukātajiem medijiem kļuva pieejams interneta vidē. 2001. gadā Tieslietu ministrijas uzdevumā sākām veidot tiesību aktu vortālu „Likumi.lv”, kura tiešais uzdevums bija padarīt valsts tiesību aktus ērti pieejamus ikvienam sabiedrības loceklim.
Līdz tam sistematizēto tiesību aktu datu bāzi nodrošināja privātais sektors. Kā tolaik varēja piekļūt šīm datu bāzēm? Vienas tiesību aktu datu bāzes gada abonēšanas maksa bija Ls 900, otras - Ls 500, arī „Lursoft” sniedza tikai maksas pakalpojumus. Galvenie klienti šīm datu bāzēm bija valsts iestādes un uzņēmumi, līdz ar to valsts budžets faktiski uzturēja privātā biznesa aktivitātes. Savukārt uzņēmēji neformāli meklēja kontaktus valsts iestādēs, lai, izmantojot to abonētos maksas pakalpojumus, piekļūtu informācijai, jo paši par to nebija gatavi maksāt tik augstu cenu.
Pildot valsts uzdoto, esam snieguši regulāru informāciju par valsts pārvaldē pieņemtiem lēmumiem un to skaidrojumus. Atbilstoši medija attīstības prasībām esam strukturējuši tiesisko informāciju atsevišķām mērķauditorijām: žurnāla „Jurista Vārds” mērķis - uzturēt publisku, politiski neitrālu diskusiju profesionālo juristu – gan praktiķu, gan akadēmisko spēku – vidū, lai veicinātu tiesību sistēmas attīstību. Mēs taču visi un vienmēr esam iestājušies par tiesisku valsti, bet šāda valsts pati no sevis nerodas.
"Objektīvu, politiski neitrālu un skaidrojošu informāciju par valsts institūciju lēmumiem, izstrādātajiem tiesību aktiem acīmredzot turpmāk gatavos privātie partneri, un tātad – tas būs maksas pakalpojums."
Gadu gaitā esam veidojuši produktus, kuros skaidrots valstiskais viedoklis, likumdošanas procesi arī plašākai auditorijai. Šobrīd to darām portālā LV.LV, kura devīze ir „Par likumu un valsti”. Turklāt saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 88. pantu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus attiecīgajā jomā nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu.
Portāla lietotāju skaits dinamiski aug, esam tajā devuši vietu ne tikai skaidrojumiem par valstī un valsts pārvaldē notiekošo, bet arī iespēju jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kam pieejams internets, šeit izteikt savu viedokli, kritiku, komentārus. Vismaz tā esam sapratuši nepieciešamo valsts komunikācijas politiku ar sabiedrību.
Esam izdevuši virkni grāmatu, kurās ir publicēti likumu teksti, likumu komentāri vai atzītu jurisprudences speciālistu pētījumi. Tās ir arī ekonomiski atmaksājušās.
Tāpēc vēl jo rūgtāk ir dzirdēt tik skaļus pārmetumus no valdības sociālajiem partneriem – LDDK – par līdzekļu neracionālu šķiešanu, par viņu biznesa kropļošanu. Acīmredzot šis bijis galvenais iemesls tam, ka vairāku gadu garumā ir ievilcies jautājums par oficiālās e-publikācijas ieviešanu Latvijā.
Lai lēmuma pieņemšanu - pretēji sabiedrības interesēm - neatliktu vēl uz nezināmu laiku un lai koncepcijas projekts beidzot tiktu saskaņots arī ar LDDK, mums nācies pieņemt smagus kompromisus:
Ieguvumi? Zaudējumi? Ir aprēķināts, ka, pārtraucot uzturēt portālu LV.LV, ir iespējams samazināt sludinājumu publikācijas izmaksas par 7 procentiem. Attiecībā uz komercreģistra publikāciju izmaksām, par kurām acīmredzot visvairāk satraukti ir sociālie partneri, tas nozīmē, ka uzņēmējs (runa nav par mikrouzņēmumiem – tiem maksa būs daudzkārt zemāka), reģistrējot savu uzņēmumu, turpmāk maksās nevis Ls 24, bet par Ls 1,68 mazāk nekā līdz šim.
Objektīvu, politiski neitrālu un skaidrojošu informāciju par valsts institūciju lēmumiem, izstrādātajiem tiesību aktiem acīmredzot turpmāk gatavos privātie partneri. Un tātad – tas būs maksas pakalpojums. Lai veicas!
"Veicot savas funkcijas, „Latvijas Vēstnesis” vienmēr vadījies no pārliecības, ka tikai informēta, izglītota un zinoša sabiedrība var veicināt valsts konkurētspēju un sociāli atbildīgas biznesa vides veidošanu, neļaujoties dažādām manipulācijām un dezinformācijai."
Savukārt, ja privātie partneri no tā atteiksies, valsts iedzīvotājiem, tostarp komersantiem, būs par vienu korektas informācijas avotu mazāk.
Grāmatu izdošanas pārtraukšana gan nedos iespēju samazināt publikāciju izmaksas, jo šī funkcija veikta uz pašatmaksāšanās principa pamata. Taču tirgū šādu grāmatu aprite nav tik ātra, lai apmierinātu privātā biznesa nepieciešamību ātri, iespējami lēti un ar maksimālu peļņu atgūt ieguldītos līdzekļus.
Veicot savas funkcijas, „Latvijas Vēstnesis” vienmēr vadījies no pārliecības, ka tikai informēta, izglītota un zinoša sabiedrība var veicināt valsts konkurētspēju un sociāli atbildīgas biznesa vides veidošanu, neļaujoties dažādām manipulācijām un dezinformācijai. Acīmredzot mums un LDDK šai jautājumā par mērķa sasniegšanu ir atšķirīgi ieskati.
Izsaku cerību, ka koncepcijas apspriešanas rezultātā tiks pieņemts labākais oficiālās e-publikācijas modelis. Kā VSIA „Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja apliecinu, ka uzņēmums līdz šim ir darījis visu, lai, pildot valsts deleģētās funkcijas un izmantojot publiskos resursus, veicinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.
