Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J. Heinla: „Gatavojoties pārejai uz oficiālo elektronisko publikāciju, es pats personīgi kopā ar dažiem kolēģiem apbraukāju visas valsts publiskās bibliotēkas un veicu bibliotekāru apmācību. Ikvienam viss nepieciešamais tiks atrasts, izdrukāts un iedots līdznešanai.”
FOTO: Ints Kalniņš
Latvija ir ceļā uz oficiālu elektronisko publikāciju. Kopš 1993. gada oficiālo publikāciju nodrošina laikraksts „Latvijas Vēstnesis” . E-versijai, ko skatām internetā, ir tikai informatīvs raksturs – tai šobrīd nav oficiāla statusa, līdz ar to nav juridiski saistoša spēka. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu Oficiālās elektroniskās publikācijas likumprojektu, kas noteiks turpmāk lietoto praksi valsts oficiālās informācijas izsludināšanai un pieejamības nodrošināšanai Latvijā. Patlaban tiesību akta projekts tiek saskaņots varas gaiteņos. Kāda ir mūsu ziemeļu kaimiņu pieredze oficiālās e-publikācijas pieejamībai jau kopš 2002. gada? Ilgu laiku Igaunijā papīra un e-versijai bija vienāds juridisks statuss (abas oficiālas), bet kopš 2010. gada pavasara Igaunijā oficiāla ir tikai elektroniskā publikācija. LV.LV saruna ar Igaunijas Valsts kancelejas "Riigi Teataja" departamenta direktoru JIRI HEINLU (Jüri Heinla).
Pastāstiet, lūdzu, īsumā, kāda ir Igaunijas valsts tiesību aktu sistematizācijas un publiskošanas vēsture.
Igaunijas Republikas tiesību aktu vēsture aizsākas līdzīgi kā Latvijā, dibinot neatkarīgu valsti 1918. gadā, kad visa valdība spēja satilpt vienā palielā telpā un katrai ministrijai (precīzāk ministram) darbības uzsākšanai un turpmākajam darbam tika piešķirts viens rakstāmgalds.
Pirmās brīvvalsts laikā līdz padomju varas ienākšanai likumu un citu tiesību aktu pieejamību Igaunijā nodrošināja tipogrāfijā iespiests „Igaunijas Republikas Vēstnesis”, kura iznākšana tika atjaunota 1990. gadā līdz ar valsts neatkarības atgūšanu.
Līdz 1998. gadam visa valsts normatīvo aktu bāze Igaunijā ir pieejama drukātā formātā. Šis gads ir robežšķirtne, kad līdz ar interneta iespēju attīstību valsts ir uzsākusi pāreju uz tiesību aktu pieejamības nodrošināšanu elektroniskā formātā.
Oficiālā elektroniskā publikācija Igaunijā oficiālo statusu ieguva jau 2002. gada 1. jūnijā. Valsts tiesību akti un to vēsturiskās redakcijas bez maksas kopš 2002. gada vidus ir atrodamas īpašā vietnē www.riigiteataja.ee
Vai pāreja no drukātā formāta uz elektronisko Igaunijā raisīja politiķu un citu iesaistīto pušu diskusijas?
Protams, ka diskusijas bija. Gan par uzticamību, gan drukas tradīcijām, gan uz papīra drukāta vārda gadsimtos pārbaudīto spēku. Gan politiķi, gan cienījama gada gājuma citas valsts amatpersonas bažījās par elektronisko rīku drošumu, par to, vai tie būs izmantojami un saprotami pēc divsimt gadiem, par interneta pieejamību, kā pie mums saka, – tantei Meri Otepē. Piemēram, arī Igaunijas Augstākās tiesas tiesneši bija noraidoši attieksmē pret tiesību aktu elektronisko izsludināšanu un lietošanu. Tomēr gan valdības, gan parlamenta pārstāvji, uzklausot visus argumentus, spēja izšķirties un likums par pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju Igaunijā tika pieņemts. Igaunijas Rīgikogu jeb parlamenta 101 deputāts tam 2002. gadā deva vienbalsīgu atbalstu.
Tas ir iespaidīgi! Tad jājautā, kādi argumenti bija noteicošie tik pārliecinošai deputātu vienprātībai, lai tiesību aktu pieejamību īstenotu ar oficiālo elektronisko publikāciju?
Kopš neatkarības atjaunošanas strādāju valsts pārvaldē. Esmu piedalījies daudzu tiesību aktu projektu sagatavošanā, tai skaitā piedalījies e-vēlēšanu ieviešanas projekta realizācijā. Ja jāmin kāds arguments, tad manas rīcības vienmēr ir balstītas uz loģiku. Pirms desmit gadiem es pats, būdams oficiālās publikācijas nodrošināšanas iestādes vadītājs, biju elektroniskās publikācijas un XML failu sistēmas pretinieks. Tomēr idejas autori spēja argumentēt un mana pārliecība mainījās.
"Valsts kancelejas departaments, kurā šobrīd strādā astoņi darbinieki un kas nodrošina oficiālās publikācijas procesa pēdējo posmu, ir tikai maza daļiņa no sistēmā iesaistītajām iestādēm un darbiniekiem."
Gatavojoties pārejai uz oficiālo elektronisko publikāciju, es pats personīgi kopā ar dažiem kolēģiem apbraukāju visas valsts publiskās bibliotēkas un veicu bibliotekāru apmācību. Bibliotekāri ir tie, kas jebkuram interesentam palīdz atrast nepieciešamo tiesību aktu, izdrukā to un iedod līdzi.
Šodien oficiālo publikāciju vietne ir viena no visbiežāk apmeklētākajām valstī. Esam veikuši lietotāju aptauju ar vēlmi noskaidrot pieejamības ērtumu, kvalitāti, uzzināt par vēlamajiem uzlabojumiem. Rezultāti pārsteidza mūs pašus - apmierinātība 97% līmenī. Kur vēl augstāku vēlēties?!
Kas Igaunijā nodrošina oficiālo publikāciju?
Līdz 2011. gada 1. janvārim atbildīgā iestāde ir Valsts kanceleja un tās departaments. Esmu šī departamenta direktors. No jaunā gada šī funkcija tiks nodota Tieslietu ministrijai.
Latvijā ir izskanējusi informācija, ka Igaunijā oficiālās publikācijas nodrošināšanā ir iesaistīti vien deviņi cilvēki. Vai tas atbilst patiesībai?
Nē, ko jūs! Tas nebūtu iespējams pat, ja šie cilvēki strādātu 24 stundas diennaktī! Tie, kas jums stāstīja par mūsu darbu, laikam īsti nepārzina visu procesu. Valsts kancelejas departaments, kurā šobrīd strādā astoņi darbinieki un kas nodrošina oficiālās publikācijas procesa pēdējo posmu, ir tikai maza daļiņa no sistēmā kopumā iesaistītajām iestādēm un darbiniekiem. Mani darbinieki seko, lai visa nepieciešamā oficiāli izsludināmā informācija atbilstoši formātam parādītos tiešsaistē un būtu pieejama. Taču viņi neveic nekādas citas, tā dēvētās dokumentu sagatavošanas darbības. Tas notiek uz vietas iestādēs, ministrijās. Katrā iestādē ir darbinieki, kas nodarbojas ar apstiprināto grozījumu iestrādi likumā jeb konsolidāciju un pārējo dokumenta sagatavošanu.
"Oficiālā elektroniskā publikācija Igaunijā oficiālu statusu ieguva 2002. gada 1. jūnijā."
Mēs sekojam, lai viss laikus nonāktu mūsu vietnē un darbotos. Esmu aizliedzis darbiniekiem pat labot gramatikas kļūdas, kas šad tad gadās un ko mani apzinīgie darbinieki pamana. Kļūdu labošana nav mūsu procesa pilnvara un uzdevums. Kļūdas jālabo tur, kur tās radušās. Mēs tikai norādām, ka tāda lieta ir, publiskojam vietnē ar kļūdu un no atbildīgajiem gaidām laboto versiju.
No stāstītā ir saprotams, ka jūsu sistēmā ir saslēgtas visas ar normatīvo aktu izstrādes procesu saistītās iestādes, kurā katrai ir noteikti savi pienākumi un atbildība. Tad cik kopumā strādā cilvēku jūsu integrētajā oficiālās publikācijas nodrošināšanas sistēmā?
Kopumā tie varētu būt ap 160 dažādās iestādēs nodarbinātie.
Vai paralēli oficiālajai elektroniskajai publikācijai Igaunijā tiek izdots arī drukas versijas „Vēstnesis”?
Interneta vietnei esam saglabājuši „Vēstneša” nosaukumu, bet paralēlo drukāšanu pārtraucām šogad. Pirms tam veicām aptauju, cik šī drukas versija ir bijusi lietderīga un vai ir nepieciešama praktisku apsvērumu dēļ. Pēdējais drukātā laikraksta eksemplārs kā vēstures liecība foliantā atrodas manā kabinetā goda vietā.
Kāda informācija jūsu valstī ir noteikta kā oficiāla?
Visa informācija, ko sniedz vai izplata jebkura valsts un pašvaldības iestāde, ir uzskatāma par oficiālo informāciju. Tas ir noteikts ziņu un oficiālās informācijas likumā.
Vai visu šo informāciju publicē vienā oficiālajā vietnē?
Nē, saskaņā ar iepriekšminēto likumu šī informācija ir pieejama valsts iestāžu uzturētajās mājaslapās. Par oficiālo publikāciju Igaunijā likuma izpratnē tiek saprasti valsts pieņemtie likumi un lēmumi, kuru darbība ir saistīta ar tiesiskām sekām. Šie dokumenti tiek publicēti vienotā oficiālās publikācijas elektroniskajā vietnē.
"Mans kā ilggadēja ierēdņa praktiķa atzinums ir viennozīmīgs – valsts izdoto tiesību aktu pieejamības nodrošināšana un izsludināšana ir valsts pienākums."
Kur tiek publicēti valsts par oficiālajiem noteiktie sludinājumi?
Ar šo jomu nodarbojas Tieslietu ministrijas oficiālo sludinājumu nodaļa. Oficiālie sludinājumi tiek publicēti atsevišķā interneta vietnē.
Kas ir jūsu pastāvīgie lietotāji?
Aptaujas apliecina, ka apmēram puse ir valsts iestāžu darbinieki, bet otra puse – privātpersonas.
Kura ir lietotāju populārākā, visvairāk pieprasītākā publikācija? Latvijā tas ir Darba likums.
Ziniet, Igaunijā tā ir Valsts drošības policijas publiskotā informācija par personām, kas sadarbojušās ar padomju drošības dienestu.
Vai Igaunija praktizē publiskās un privātās partnerības projektus valsts oficiālās elektroniskās publikācijas nodrošināšanā?
Mans kā ilggadēja ierēdņa un praktiķa atzinums ir viennozīmīgs – valsts izdoto tiesību aktu pieejamības nodrošināšana un izsludināšana ir valsts pienākums. Vienīgā mūsu sadarbība ar privāto biznesu, kas ir uzskatāma par ļoti veiksmīgu, ir programmatūras izstrādes projekts, kā arī serveru uzturēšanas pakalpojums.
UZZIŅAI
Igaunijas jaunais likums (pieņemts 2010. gada 22. aprīlī) paredz oficiālu publikāciju tikai elektroniski. Papīra publicēšana paredzēta vienīgi, ja
Iepriekš likums „Riigi Teataja Act” (Valsts Avīzes likums) noteica, ka
Valsts kanceleja periodiski organizē "Valsts Avīzes" papīra versijas abonēšanu.
