Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nepieciešamais vēlētāju skaits, lai referendumu uzskatītu par notikušu, tiek dēvēts arī par kvorumu. Gadījumos kad netiek savākts noteiktais kvorums, tiek uzskatīts, ka tauta konkrēto ideju ir noraidījusi. Nepieciešamais vēlētāju skaits dažādās tautas nobalsošanās var būt dažāds, jo atkarīgs no gadījuma, kāpēc referendums rīkots.
FOTO: LV portāla infografika
Kopš Satversmes atjaunošanas 1993.gadā vēlētāji septiņas reizes valstiski nozīmīgus jautājumus ir lēmuši tautas nobalsošanās jeb referendumos. Tautas nobalsošanā tauta ir lēmusi par pensijām, par dalību Eiropas Savienībā (ES), par grozījumiem Satversmē, par pilsonības un drošības lietām, arī par Saeimas atlaišanu. Plānots, ka šā gada 18.februārī tautas nobalsošana notiks jau astoto reizi. LV portāls skaidro, kā top tautas nobalsošanas jautājums, kad tiek rīkots referendums un kas tajā drīkst piedalīties.
Tautas nobalsošana jeb referendums ir balsstiesīgo Latvijas pilsoņu līdzdalība valstij svarīgu jautājumu lemšanā. Tautas nobalsošanas dienu paziņo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ar nosacījumu, ka tai jābūt sestdienai. Tautas nobalsošanas kārtību nosaka likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Parakstu vākšana pirms tautas nobalsošanas
Ik pa laikam Latvijā tiek rīkota tautas nobalsošana par kādu sabiedrībai svarīgu jautājumu, tomēr jāatgādina, ka ne vienmēr parakstu vākšanai seko tautas nobalsošana.
Likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" ir noteikts, ka tikai dažos gadījumos parakstu vākšanai seko tautas nobalsošana. CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa paskaidro: "Parakstu vākšana pirms tautas nobalsošanas ir jārīko, ja Valsts prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis Saeimā pieņemta likuma publicēšanu. Tiesības apturēt likuma publicēšanu var izmantot gan Valsts prezidents, gan ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Ja tas notiek, tad ir jāizsludina parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēta likuma atcelšanu."
"Tautas nobalsošana jeb referendums ir balsstiesīgo Latvijas pilsoņu līdzdalība valstij svarīgu jautājumu lemšanā."
Tāpat minētajā likuma 22.pantā ir norādīts, ka parakstu vākšanu var veikt arī par likumprojektu vai Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projektu iesniegšanu izskatīšanai Saeimā. Tas tiek darīts, ja CVK saņēmusi vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstītu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. K.Bērziņa norāda, ka šajā gadījumā tautas nobalsošanai jānotiek, ja Saeima vēlētāju ierosināto likumprojektu vai Satversmes grozījumu noraida vai pieņem ar grozījumiem.
Tautas nobalsošanas rīkošana
Likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" ir minēti gadījumi, kad CVK ir jāizsludina tautas nobalsošana. Turklāt jāpatur prātā, ka CVK ir publisko tiesību subjekts, kas nozīmē, ka komisija drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus, kas atļauti likumā, nevis tādus lēmumus, ko likums neaizliedz pieņemt. Tātad tautas nobalsošanas izsludināšana nav vienkārši CVK lēmums, bet pienākums, skaidro K.Bērziņa.
"Izsludinot tautas nobalsošanu, līdztekus ir jāformulē arī tautas nobalsošanas jautājums."
1994.gada 31.marta likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 1.pantā ir noteikti seši gadījumi, kad ir jārīko tautas nobalsošana. Tie ir:
Latvijas Republikas Satversmes 73.pants paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju un līgumus ar ārvalstīm. Kā arī tautas nobalsošanai nevar nodot tos likumus, kas ir pieņemti kā steidzami ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu.
Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā ir tiesīgi piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
Kas jāraksta nobalsošanas zīmē
Izsludinot tautas nobalsošanu, līdztekus ir jāformulē arī tautas nobalsošanas jautājums. Četros gadījumos no sešiem jautājumu formulē CVK, savukārt atlikušajos divos gadījumos (kad jālemj par dalību ES un būtiskām izmaiņām par Latvijas dalību ES) attiecīgā jautājuma formulējumu izstrādā Saeima.
Kopš Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanas kopumā ir rīkotas septiņas tautas nobalsošanas ar šādiem jautājumiem balsošanas zīmēs:
Likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 14.pantā ir teikts, ka balsošanas zīmē ierakstāms tautas nodotais priekšlikums, kā arī vārdi "par" un "pret". K.Bērziņa skaidro: "No šā likuma nosacījuma izriet, ka tautas nobalsošanas jautājumā noteikti jāietver likumprojekta nosaukums un jautājumam jābūt uzdotam tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt ar vārdiem "par" vai "pret". Formulējot jautājumu, CVK ņem vērā arī tautas nobalošanas mērķi."
"Tautas nobalsošanas jautājumam ir jābūt vēlētājiem saprotamam."
Lielākoties tautas nobalošanas jautājums tiek formulēts juridiski korekti, tehniski un precīzi, ietverot konkrētā likuma vai likumprojekta nosaukumu, bet neiekļaujot ieskatu konkrētā likuma vai likumprojekta saturā. Tomēr šā gada 18.februārī paredzētās tautas nobalsošanas jautājumā ("Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?") ir iekļauta paskaidrojošā daļa.
K.Bērziņa norāda, ka šajā gadījumā CVK ir ņēmusi vērā vēl vienu būtisku nosacījumu, kas ir nostiprināts arī starptautiskajā tiesību praksē, – tautas nobalsošanas jautājumam ir jābūt vēlētājiem saprotamam.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
