Svarīgākais par tautas nobalsošanu 18.februārī

Šā gada 18.februārī vēlētājiem būs jālemj par to, vai Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu ir nepieciešams mainīt:

• iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu;
• nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Ar likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ir iespējams iepazīties šeit.

Balsotājiem savu gribu būs iespējams izteikt, atzīmējot vienu no diviem atbilžu variantiem – "Par" vai "Pret".

Šajā referendumā ir nepieciešams noteikts vēlētāju skaits, lai uzskatītu referenduma jautājumu par atbalstītu. Tas nozīmē, ka tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kas ir vairāk nekā 771 tūkstotis vēlētāju. Tātad, ja šis vēlētāju skaits netiks savākts, tas nozīmēs, ka likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" netiks pieņemts.

Visa informācija jau ir pieejama

Visa informācija par tautas nobalsošanas norisi, kārtību, vēlēšanu iecirkņu adresēm, darba laikiem, iespējām balsot ārpus vēlēšanu iecirkņa un cita informācija, kas saistīta ar gaidāmo referendumu, ir pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā. Kā arī atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem var saņemt, zvanot uz diennakts uzziņu tālruni 67049999.

"Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju."

Lai gan balsot tautas nobalsošanā varēs tikai referenduma dienā, 18.februārī, vēlēšanu iecirkņi ir atvērti jau no 8.februāra. Sākot ar trešdienu, ikvienam jebkurā vēlēšanu iecirknī ir iespējams iepazīties ar Satversmes grozījumu tekstu, balsošanas kārtību, iegūt atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem un pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī 18.februārī.

Vēlēšanu iecirkņi līdz 18.februārim strādās četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajā darba laikā. CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa norāda, ka nedrīkst aizmirst: vēlēšanu administratori nedrīkst iesaistīties aģitācijā, tāpēc nevar interpretēt iesniegtos Satversmes grozījumus un atbildēt uz jautājumu, kā balsot tautas nobalsošanā.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka balsotājam ir jābūt sasniegušam vismaz 18 gadu vecumu. Referendumā nobalsot būs iespējams jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārzemēs, līdzi ņemot derīgu Latvijas pilsoņa pasi.

 Vēlēšanu iecirkņu darba laiks 18.februārī būs no pulksten 7.00 līdz 22.00.

Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 17.pants nosaka, ka balsošanas dienā pēc pulksten 22 balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 22. Pēc tam balsošanas telpas slēdz.

Referenduma norise

Jebkurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs, uzrādot derīgu Latvijas pilsoņa pasi, saņems vienu balsošanas zīmi, uz kuras vienā pusē uzdrukāts referenduma jautājums un otrā pusē redzams vēlēšanu iecirkņa zīmogs. Par piedalīšanos tautas nobalsošanā vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme. Tas nepieciešams, lai iecirkņa komisija varētu pārliecināties, ka vēlētājs nav balsojis jau kādā citā vēlēšanu iecirknī.

 Balsošanas zīmē ir ierakstīts jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?". Šim jautājumam tautas nobalsošanas zīmē ir divi atbilžu varianti: "Par" un "Pret". Ar krustiņu jeb plusiņu ("+") ir jāatzīmē tas atbilžu variants, kuram vēlētājs piekrīt. Balsošanas zīmē atzīmējot atbildi

• "Par", vēlētājs pauž atbalstu grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu un izdarīt grozījumus Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantā;
• "Pret", vēlētājs nepauž atbalstu grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un vēlas, lai latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā.

Piemēram, ja vēlētājs savā balsošanas zīmē ar "+" būs atzīmējis atbilžu variantu "Pret", tad viņš būs nobalsojis pret grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, un līdz ar to atbalstījis, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā.

Vēlēšanu zīmē tam paredzētajā vietā (nelielā rombiņā) ir jāatzīmē tikai viens no atbilžu variantiem, lai balsošanas biļetenu atzītu par derīgu.

Nederīgs biļetens

Balsošanas zīme tiks atzīta par nederīgu, ja tajā nebūs atzīmēts neviens no piedāvātajiem atbilžu variantiem (abi rombiņi palikuši tukši) vai arī atzīmēti būs abi atbilžu varianti – gan "Par", gan "Pret". Piemēram, ja balsotājs izlemj tautas nobalsošanas urnā iemest baltu lapu, balsošanas zīme tiks atzīta par nederīgu un netiks iekļauta skaitīšanā. K.Bērziņa skaidro, ka nederīgas būs arī tās balsošanas zīmes, uz kurām nebūs redzams vēlēšanu iecirkņa zīmogs.

"Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās."

Gadījumā ja vēlētājs saņem sabojātu vēlēšanas zīmi vai arī netīši sajauc "+" atzīmēšanas vietas, tad sabojāto vēlēšanas zīmi ir iespējams apmainīt pret jaunu. Tas ir iespējams tikai tad, ja sabojātā balsošanas zīme vēl nav iemesta vēlēšanu kastē. "Gadījumos ja vēlētājs uz balsošanas zīmes būs uzrakstījis kādu novēlējumu vai jautājumu, tas nepadarīs balsošanas zīmi par nederīgu. Balsošanas zīmes ir derīgas, ja tajās ir skaidri redzama vēlētāju griba," norāda K.Bērziņa.

Balsošana mājās vai ieslodzījuma vietās

Iespēja piedalīties tautas nobalsošanā ir ikvienam Latvijas pilsonim, kas sasniedzis pilngadību un kuram ir derīga Latvijas pilsoņa pase. Tas nozīmē, ka tie pilsoņi, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt nevienā vēlēšanu iecirknī, kā arī viņu aprūpētāji, var pieteikt balsošanu dzīvesvietā. To var izdarīt, uzrakstot iesniegumu un nogādājot to tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu iesniegt vai aizpildīt uz vietas vēlēšanu iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona.

Iesniegumu par balsošanu dzīvesvietā var iesniegt arī tautas nobalsošanas vietā. Gadījumos kad iesniegums tiks iesniegts 18.februārī līdz pulksten 12, tie būs jāizpilda obligāti. Savukārt gadījumos, kad iesniegums iesniegts pēc pulksten 12, tie būs izpildāmi tad, ja ir iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz pulksten 22.

Balsošana tiks organizēta arī tiem vēlētājiem, kas atrodas ieslodzījuma vietās. Vēlētājam ir jāpiesakās pie ieslodzījuma vietas administrācijas līdz 16.februārim, lai balsotu ieslodzījuma vietā.

Piedalīšanās referendumā ārvalstīs

Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 20.pants paredz, ka tie balsotāji, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, balso vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) priekšlikuma CVK izveido Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, vai arī pa pastu. CVK var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, saskaņojot to ar ĀM.

Tas nozīmē, ka tie Latvijas pilsoņi, kas 18.februārī atradīsies ārvalstī, varēs balsot kādā no 85 ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vai arī reģistrēties balsošanai pa pastu. Lai balsotu pa pastu, vēlētājiem līdz 4.februārim bija jāreģistrējas iepriekš kādā no pārstāvniecībām, kas organizē balsošanu pa pastu.

"Gadījumā ja vēlētājs saņem sabojātu vēlēšanas zīmi vai arī netīši sajauc „+” atzīmēšanas vietas, sabojāto vēlēšanas zīmi ir iespējams apmainīt pret jaunu."

Latvijas pilsoņi, kuri tautas nobalsošanas dienā atrodas Latvijā, lai gan viņu patstāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, drīkst balsot jebkurā no Latvijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem. Kā arī tie vēlētāji, kuri 18.februārī uzturēsies ārvalstīs, lai gan viņu dzīvesvieta ir Latvijā, drīkst balsot jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Tāpat kā Latvijā, arī ārvalstu vēlēšanu iecirkņi 18.februārī būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00 pēc vietējā laika. Saraksts ar vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietām ārvalstīs ir pieejams CVK mājalapā.

Tautas nobalsošanas novērotāji

Tautas nobalsošanas dienā balsošanai un balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos līdzi seko novērotāji. Tautas nobalsošanā tiesības novērot balsošanas norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos ir politisko partiju vai partiju apvienību pilnvarotajiem novērotājiem, CVK akreditēto nevalstisko organizāciju pilnvarotajiem novērotājiem, CVK vai republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju pilnvarotajiem novērotājiem, tai skaitā CVK pilnvarotajiem brīvprātīgajiem novērotājiem, CVK un republikas pilsētu vai novadu vēlēšanu komisiju locekļiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Par brīvprātīgo novērotāju referendumā var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu, sekmīgi apguvis CVK interaktīvās apmācības kursu "Tautas nobalsošanas sarīkošana" un aizpildījis brīvprātīgā novērotāja pieteikuma formu mācību kursa beigās. Pieteikties par tautas nobalsošanas brīvprātīgo novērotāju un iziet apmācības kursu ir iespējams līdz 16.februāra pulksten 24.00 CVK mājaslapā.