Mazākumtautību iespējas kopt savu kultūru un nacionālo identitāti Latvijā ir pilnīgi pietiekamas, un vienīgajai valsts valodai šeit ir jābūt latviešu valodai. Sabiedrības integrācijai arī turpmāk jānotiek uz latviešu valodas bāzes, vien krietni konsekventāk, vienoti savos viedokļos ir Latvijas Igauņu biedrības priekšsēdētājs Tomass Kalda un Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore, Latvijas Lietuviešu savienības valdes locekle Aldona Treija. Februārī (16.) gan Lietuva, gan (24.) Igaunija atzīmē neatkarības pasludināšanas 94.gadadienu. To ar cieņu un mīlestību pret savu mītnes zemi darīs arī minētās mazākumtautības Latvijā.
Pēc 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem, Latvijā dzīvo 24 426 lietuviešu un 2000 igauņu, kas attiecīgi ir 1,2 un 0,1 procents no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.
Ar latviešu valodu problēmu nav
Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem un igauņiem nav nekādu problēmu ar latviešu valodas lietošanu, uzsver kā A.Treija, tā T.Kalda. Nelielai daļai Latvijas igauņu zināmas grūtības komunikācija latviski sagādājusi vien padomju varas gados, kad visur sabiedriskajā sfērā varēja sazināties dominējošajā krievu valodā, taču, kopš Latvijā atjaunota neatkarība, šī problēma ātri un pašsaprotami izzudusi, atzīst T.Kalda.
Līdzīgu viedokli pauž arī A.Treija: cilvēkam ir jāspēj runāt tās zemes valodā, kurā viņš dzīvo un kas, runājot par daudziem krievvalodīgajiem Latvijā, ir arī viņu dzimtene. Rīgas Lietuviešu vidusskolā visas mācību stundas, izņemot lietuviešu valodu un literatūru, notiek latviešu valodā, kurā bērni, ja jau nav apguvuši latviešu valodu pirmsskolas vecumā, ielauzās trīs četru mēnešu laikā. „Mēs pat vecāku sapulcēs runājam latviski,” skaidro A.Treija, „ja kāds tam iebilst, saku: mīļie, kur mēs esam? Taču Latvijā!”
"Jūs esat nokavējuši 21 gadu. Jau no pirmās klases visi mācību priekšmeti mazākumtautību skolās būtu mācāmi latviski."
Aldona Treija, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore
Kāpēc atšķirībā no krievu valodā runājošajām mazākumtautībām Latvijā dzīvojošie igauņi un lietuvieši bez grūtībām runā un raksta latviski? Tas galvenokārt ir attieksmes jautājums, norāda abi mūsu kaimiņtautu pārstāvji. Daudzi krievu valodā runājošie iedzīvotāji vēsturisku un sociālpolitisku iemeslu dēļ Latviju īsti neuzskata par savu valsti, nejūtas tai līdz galam piederīgi. „Vajag motivāciju. Visu var izdarīt, ja ir vēlēšanās. Latvija ir mana zeme, un par Latviju es noliktu galvu,” saka A.Treija, kura Latvijā, tās valodu sākotnēji nezinādama, ieprecējusies studiju gados.
Latviski - jau no bērnudārza vecuma
Kāpēc krieviski runājošajiem joprojām ir ļoti distancēta attieksme pret latviešu valodu? Ir pietrūcis vienotas un konsekventas integrācijas un izglītības politikas, uzsver kā T.Kalda, tā A.Treija. Abi norāda: integrācijai ir jāsākas jau no bērnudārza. Tāpēc turpmāk visu tautību bērniem būtu jāapmeklē kopīgas, nevis atsevišķas – krievu un latviešu – pirmsskolas izglītības iestādes.
A.Treija ir vēl striktāka: „Jūs esat nokavējuši 21 gadu. Jau no pirmās klases visi mācību priekšmeti mazākumtautību skolās būtu mācāmi latviski.” Patlaban šajās izglītības iestādēs ir noteiktas valodu proporcijas, taču praksē, iespējams, tās netiek ievērotas, un Izglītības ministrijai šajā jomā nekavējoties būtu jāveic visaptveroša kontrole.
Igaunijas sabiedrībā patlaban noris karstas diskusijas par mācību valodu valsts skolās. Uzskati dalās jautājumā, vai visām skolām pilnībā ir jāpāriet tikai un vienīgi uz apmācību igauņu valodā. Krievu minoritātes vidū izplatījušās bažas, ka krievu valoda ir apdraudēta un tās aizstāvībai ir jārīko plašas manifestācijas.
Apdraudējums arī Lietuvai un Igaunijai
Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir absurds un citas valsts iniciēts, uzskata T.Kalda. Latvija starp Baltijas valstīm šim nolūkam ir izvēlēta kā vājākais ķēdes posms lielās krievvalodīgās minoritātes dēļ. Viņš norāda: slieksnis referenduma ierosināšanai par izmaiņām Satversmē, kas patlaban ir 10 000 iedzīvotāju parakstu, ir daudz par zemu. Ja netiks izmainīti nosacījumi par referenduma ierosināšanu un jautājumiem pamatlikumā, uz kuriem tos var attiecināt, drīz vien sagaidīsim jaunas etniski orientētas un valstij bīstamas tautas nobalsošanas.
Ja šķeltnieciskās aktivitātes Latvijā vainagosies panākumiem, kā uzskata T.Kalda, visticamāk, jau drīz saskarsimies ar centieniem tādas sarīkot arī Igaunijā un Lietuvā.
"Ja šķeltnieciskās aktivitātes Latvijā vainagosies panākumiem, visticamāk, jau drīz saskarsimies ar centieniem tādas sarīkot arī Igaunijā un Lietuvā."
Referendumam par otru valsts valodu Latvijā uzmanību pievērsusi arī Lietuva. Lietuvas Seima parlamentārā grupa "Par latviešu un lietuviešu vienotību" aicina Latvijas pilsoņus - lietuviešus un citu tautību pārstāvjus - referendumā balsot "pret". Kā Latvijas Radio norādījis arī parlamentārās grupas vadītājs Gintars Songaila, šī iniciatīva var būt bīstama visām Baltijas valstīm. Latvijai viņš novēlējis referendumā skaidri pateikt, ka šeit vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.
Valsts prezidents: daudzveidība ir vērtība
13.februārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notikušajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē notika diskusija, lai identificētu problēmas un meklētu iespējamos risinājumus Latvijas sabiedrības saliedēšanai.
Andris Bērziņš akcentēja, ka Latvijā ir daudzveidīga un multikulturāla vide, kas ir valsts bagātība un vērtība. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš izteica priekšlikumu mazākumtautību biedrībām rīkot dažādus pasākumus informācijas apmaiņai, kam universitāte ir atvērta. Latvijas Institūta vadītāja Karīna Pētersone atzina, ka Latvijas sabiedrībā līdz šim ir pietrūcis savstarpējas uzticēšanās un vēlmes abām pusēm ieklausīties, lai saprastu, kas veido piederības sajūtu Latvijai. Savukārt Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere uzsvēra, ka daudznacionāla sabiedrība ir bagātība, ne nasta. Kā pozitīvu piemēru viņa min bibliotēku, kas ir kļuvusi par starpkultūru komunikāciju centru dažādām tautībām Latvijā.
Diskusijas dalībnieki un klātesošie bija vienisprātis, ka latviešu valodas apguvē būtu jāiesaista kultūras biedrības, kā arī jāpārskata latviešu valodas apguves metodika ne tikai skolās, bet arī sākumskolās un bērnudārzos.
