Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar jauno regulējumu varētu samazināt līdzšinējās lielās parakstu vākšanas izmaksas, kas finansējamas no valsts budžeta līdzekļiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Viena no iespējām vēlētājiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā ir parakstu vākšana likumu vai Satversmes grozījumu veikšanai, kā arī tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētu likumu. Parakstu vākšana Latvijā nav notikušas bieži, kopumā piecas reizes, bet tautas nobalsošana bijusi astoņas reizes. Šobrīd Saeimā ir atvērts likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un iecerētie grozījumi paredz jaunas kārtības ieviešanu, kā vēlētāji varēs rosināt likumu vai Satversmes grozījumus.
Ierobežojumi vēlētāju iespējai rosināt grozījumus likumos vai Satversmē
Saeimas Juridiskās komisijas apstiprinātie un tālāk Saeimā virzītie grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā. Iniciatīvas grupai pirms likumprojekta iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā būs jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu, kas ir aptuveni 150 000 parakstu. Parakstus varēs apliecināt notariāli vai pašvaldības institūcijā vai arī vākt elektroniski.
Likumā paredzēts iestrādāt normu, ka parakstus varēs vākt bāriņtiesās visā Latvijā, neiekasējot divu latu nodevu. Turklāt iecerēts, ka vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā.
Virzītie grozījumi paredz, ka iniciatīvas grupa parakstu vākšanas ierosināšanai varēs būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. Iniciatīvas grupa un tās likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts būs jāreģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā. Sešdesmit dienu laikā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pieņems lēmumu – reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu vai arī noteiks termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbildīs izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nebūs pilnībā izstrādāts. "Vēlētāju parakstu vākšanai izveidotās iniciatīvas grupas reģistrācija Centrālajā vēlēšanu komisijā ļautu gūt informāciju par parakstu vācējiem un iniciatīvas finansēšanas avotiem, kā arī noteikt finansēšanas ierobežojumus, piemēram, nepieļaujot finansēšanu no ārvalstīm. Vēlētāju sagatavotā likumprojekta reģistrācija vēl pirms parakstu vākšanas uzsākšanas ļautu novērst parakstu vākšanu par acīmredzami prettiesiskām iniciatīvām," skaidro I.Nikuļceva.
"Iniciatīvas grupai būs jāsavāc desmitā daļa – aptuveni 150 000 vēlētāju parakstu."
Plānots, ka CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs pārsūdzēt tiesā. Paredzēts, ka tiesas lēmums būs nepārsūdzams.
I.Kažoka atzīst, ka atbildīgo institūciju noteikšana vēlētāju iniciatīvas organizēšanai ir vērtējama kā risks, lai kādu no referendumiem nepieļautu, jo varētu nobremzēt jebkuru tautas iniciatīvu. "Virzītais regulējums atļauj jebkuru iniciatīvu skatīt ilgi. Tādēļ ir jābūt likumā skaidri atrunātam, kādos gadījumos ir iespējams pateikt nē, lai nenotiktu lieks referendums. Priekšlikumu kontrolei ir jābūt, bet nav atrasts labākais risinājums, jo pastāv iespējamība, ka, pat savācot nepieciešamos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija vai tiesa varētu pateikt "nē" un tālāka virzība apstātos," skaidro I.Kažoka.
Patlaban spēkā esošā kārtība
"Pašlaik Latvijā pastāvošā divpakāpju sistēma vēlētāju parakstu vākšanai likuma ierosināšanai raksturojama kā savdabīga," skaidro zvērināta advokāte Inese Nikuļceva. "Tā atšķiras no citu Eiropas valstu sistēmām mūsdienās, turklāt konstatējama neatbilstība starp likumā noteikto un Latvijas praksē pastāvošo kārtību. Likumā nav paredzēts, ka būtu veidojama iniciatīvas grupa pirmo ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu notariāli apliecinātu parakstu savākšanai, tomēr praksē tādas veido, turklāt šīs iniciatīvas grupas parasti arī apmaksā notāra pakalpojumus. Kādas personas veido iniciatīvas grupu un kas finansē vēlētāju parakstu vākšanu – šāda informācija nevienam nav jāsniedz," uzsver I.Nikuļceva.
Šobrīd likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka: ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 000 notariāli apliecinātu vēlētāju parakstu, tad parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija un to finansē valsts.
"Centrālā vēlēšanu komisija varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu."
I.Nikuļceva atzīst, ka parakstu vākšanas izmaksas šajā posmā ir ievērojamas, piemēram, pēdējai parakstu vākšanai bija piešķirti 426 630 latu.
Ja parakstu vākšanas otrajā posmā likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, to nodod izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu rīko tautas nobalsošanu. Šobrīd tautas nobalsošanā atbalstīta iniciatīva automātiski kļūst par likumu.
"Līdzīgs mehānisms pagājušā gadsimta sākumā pastāvēja arī citviet, tomēr mūsdienās citas Eiropas valstis no šādas sistēmas ir atteikušās. Citur Eiropā visus nepieciešamos parakstus savāc iniciatīvas grupa. Piemēram, Šveicē nepieciešams savākt 100 000 pilsoņu parakstus. Šveicē pilsoņiem ir tiesības iesniegt tikai konstitūcijas grozījumu projektu, bet ne likuma projektu. Spānijā jāsavāc 500 000 pilsoņu parakstus, Polijā - 100 000 pilsoņu parakstus. Turklāt citās valstīs iniciatīvas grupas ir jāreģistrē un to darbību nosaka likums," vēsta I.Nikuļceva.
Cik reāli ir 150 000 vēlētāju parakstu savākt?
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka pagaidām priekšlikums ir visai nekvalitatīvs, bet deputāti uz 3.lasījumu sola likumprojektu labot. Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem pastāvot diezgan liels risks tautas nobalsošanas organizēšanai, jo nav garantiju, ka parakstus varēs savākt ātrā un lētā veidā, neejot pie notāra. Turklāt referenduma organizētājiem būtu dārgi un gandrīz neiespējami savākt nepieciešamo parakstu skaitu.
Savukārt I.Nikuļceva norāda, ka pozitīvi ir vērtējams priekšlikums arī Latvijā atteikties no parakstu vākšanas diviem posmiem, paredzot vienotu kārtību, kādā privātas iniciatīvas ietvaros tiek savākti visi nepieciešamie ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. "Šāda priekšlikuma realizācija atvieglotu parakstu vākšanu, padarot to nevis par formālu, bet brīvu, jēgpilnu mehānismu, ļaujot izpausties pašu vēlētāju iniciatīvai. Vienlaikus šāda sistēma novērstu valsts naudas nelietderīgu tērēšanu un Satversmes 78.panta ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, organizējot parakstu vākšanu par likumprojektiem, kuriem acīmredzami nav vēlētāju vairākuma atbalsta, kā tas bija pēdējās parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas gadījumā," atzīst zvērināta advokāte.
"Šobrīd tautas nobalsošanā atbalstīta iniciatīva automātiski kļūst par likumu."
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte Iveta Brīnuma atklāj, ka Satversmes tiesa 2009.gada 19.maija spriedumā lietā Nr. 2008-40-01 "Par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 22.panta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam", cita starpā secināja: ir adekvāti, ka sākotnējo parakstu vākšanu organizē (finansē) privātpersonas. Jo tas nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un likuma ierosinātāju tiesībām, un valstij nav jāuzņemas pārmērīgas darbības sākotnējā likumprojekta ierosināšanas posmā, lai izslēgtu šauru sabiedrības grupu iniciatīvu un budžeta tērēšanu. "Tātad no šī sprieduma izriet, ka kopumā privātais parakstu vākšanas posms ir atbilstošs Satversmei," skaidro I.Brīnuma.
Viņa atzīst, ka tai pašā laikā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē aktīvi ir runāts par parakstu vākšanas procedūras atvieglošanu, parakstus atļaujot vākt arī elektroniski. Rezultātā elektroniskā parakstu vākšana iedzīvotājiem būtu padarīta pieejamāka. Tādējādi kopumā ar regulējumu atsvērtu un līdzsvarotu palielināto privātā kārtā savācamo parakstu skaitu.
Rosina izmaiņas aģitācijas ierobežošanai un Saeimas atsaukšanas ierosināšanai
Saeima jau 2011.gada 1.decembrī 1.lasījumā skatīja un pieņēma priekšlikumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz regulēt ar priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem saistītus jautājumus arī tautas nobalsošanas laikā. Šobrīd normatīvie akti regulē vienīgi aģitācijas ierobežojumus pirms vēlēšanām, uz tautas nobalsošanu tas neattiecas, tādēļ likumprojektā ir noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana būs aizliegta.
Saeimā 1.lasījumā apstiprinātie grozījumi noteic, ka vēlētājiem būs tiesības rosināt arī Saeimas atsaukšanu, kas iepriekš likumā nebija paredzēts, nosakot tādu pašu kārtību parakstu vākšanai kā likumu vai Satversmes grozījumu ierosināšanai.
