Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daži grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Taču pastāv varbūtība, ka likumu līdz 2015.gadam mainīs, ja vēlētājiem netiks nodrošināta iespēja parakstīties elektroniski.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” pārejas noteikumus 2015.gada 1.janvārī nomainīs likuma jaunā redakcija. Tā paredz būtiskas izmaiņas – pāreju uz vienu parakstu vākšanas posmu likumu ierosināšanai un kārtības, kādā pilsoņi var rosināt Saeimas atsaukšanu, stāšanos spēkā. LV portāls skaidro, kā pilsoņi varēs virzīt savas iniciatīvas pēc likuma pārejas perioda beigām, t.i., no 2015.gada 1.janvāra.
Pilsoņu iniciatīvu rosināšana ar 2015.gada 1.janvāri:
Grozījumu pieņemšanas procesā viskarstākās diskusijas bija par vēlētāju parakstu "sliekšņa" noteikšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš, izsludinot likuma grozījumus šā gada 27.novembrī, savā paziņojumā Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai norādīja, ka likuma grozījumos nav panākts kompromiss par likumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu no 2015.gada. Taču viņš pieņēmis lēmumu likuma grozījumus izsludināt. Vairākas izmaiņas ir nepieciešamas steidzami, piemēram, par likumdošanas iniciatīvas finansēšanas, aģitācijas un kvalitātes kontroli, kā arī likumu ierosināšanai nepieciešamā parakstu skaita palielināšanu līdz 30 000.
Savā paziņojumā prezidents ir uzsvēris, ka šie neatliekamie grozījumi nodrošina līdzsvaru, lai referendumu ierosināšana nebūtu pārāk vienkārša un mazākums nevarētu diktēt prasības vairākumam. Tomēr vienlīdz prezidents vērš uzmanību, ka ar kvantitatīviem ierobežojumiem vien demokrātiskā sabiedrībā jautājumus bloķēt nevar.
Parakstu vākšana elektroniski vēl nav noteikta
Saeima pieņēma grozījumus likumā, paredzot, ka parakstu vākšana varēs notikt arī elektroniski, taču sistēma šādai parakstu vākšanai vēl nav izveidota. Likuma pārejas noteikumu 3.punktā ir norādīts, ka Ministru kabinetam līdz 2014.gada 1.septembrim ir jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla tiešsaistes sistēmas tehniskā un drošības gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.
A.Bērziņš savā paziņojumā arī uzsvēris, ka šī sistēma būs svarīgākais arguments tam, vai likuma grozījumos paredzētā atteikšanās no diviem parakstu vākšanas posmiem par likuma ierosināšanu atbilst Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Prezidents paziņojumā darījis zināmu: ja situācija liecinās, ka iespēja parakstīties elektroniskā veidā nenodrošina pietiekamu pretimnākšanu vēlētājiem, viņš rosinās grozījumus likumā vai arī vērsīsies Satversmes tiesā.
"Ja iespēja parakstīties elektroniski nenodrošina pietiekamu pretimnākšanu vēlētājiem, Valsts prezidents rosinās grozījumus likumā."
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka parakstu vākšanas posms pēc 2015.gada viņu satraucot tikai tik lielā mērā, ka viņa neesot pārliecināta, vai Ministru kabinets, būvējot šo jauno sistēmu, kur cilvēki varēs parakstīties, ļaus vai neļaus autorizēties caur interneta banku. Ja Ministru kabinets pateiks, ka autorizēties varēs tikai ar e-parakstu, ko Latvijā izmanto reti kurš, tad elektroniski parakstīties būšot neiespējami un tā būs nopietna konstitucionāla problēma. Ja tiks dota iespēja autorizēties caur interneta banku, tad, pētnieces izpratnē, parakstu vākšana būs vieglāk izdarāma nekā šobrīd.
I.Kažoka norāda, ka "bumba" ir Ministru kabineta pusē, jo tam ir jāizdod noteikumi un jānosaka procedūra saskaņā ar šo likumu. Kā uzskata "Providus" pētniece, tieši no tehniskas nianses ir atkarīgs referendumu liktenis Latvijā.
Tikai viens parakstu vākšanas posms
Latvijā līdz 2015.gadam būs divi parakstu vākšanas posmi. Tas nozīmē, ka pirmo parakstu vākšanas posmu par kādu likumdošanas iniciatīvu organizē iniciatori un parakstu notariālu apliecināšanu sedz iniciatori vai paši vēlētāji. Otro posmu rīko Centrālā vēlēšanu komisija un izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. No 2015.gada visa parakstu vākšanas gaita būs iniciatoru ziņā un valsts parakstu vākšanas procesā vairs neiesaistīsies.
Zvērināta advokāte Inese Nikuļceva skaidro, ka mūsdienās nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Latviju, nepastāv tāds regulējums, kurā parakstu vākšanu vēlētāju iniciatīvas grupas vietā uzņemtos un finansētu valsts. Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas gadījumā visus nepieciešamos parakstus savāc kā privātu iniciatīvu. Viņa norāda, ka veiktie grozījumi likumā, kas paredz 2015.gadā atteikties no diviem vēlētāju parakstu vākšanas posmiem, ne tikai novērsīs valsts naudas nelietderīgu tērēšanu un Satversmes 78.panta ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, Centrālajai vēlēšanu komisijai organizējot parakstu vākšanu par iniciatīvām, kurām acīmredzami nav vēlētāju vairākuma atbalsta, bet arī atvieglos vēlētāju parakstu vākšanu, padarot to par liberālu, jēgpilnu mehānismu, ļaujot izpausties pašu vēlētāju iniciatīvai. Šie likuma grozījumi pietuvina Latviju citu Eiropas valstu mūsdienu regulējumam.
Jauna likumu ierosināšanas kārtība
Likuma nākotnes redakcijas 22.pantā ir norādīts, ka no 2015.gada 1.janvāra ne mazāk kā vienai desmitajai daļai (aptuveni 154 000) vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāizveido iniciatīvas grupa, kurai 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā, būs jāsavāc nepieciešamais parakstu skaits.
Vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā varēs apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija to nosūtīs Valsts prezidentam un Valsts prezidentam likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts būs jāiesniedz Saeimai, noteikts jaunās redakcijas 24. un 25.pantā.
I.Nikuļceva norāda, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvai noteiktais slieksnis – ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju parakstu – ir paredzēts Satversmes 78.pantā. Tādējādi – šis slieksnis ir maināms, tikai grozot Satversmes 78.pantu. Salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm, advokāte secina, ka šis slieksnis ir visai augsts. Piemēram, Šveicē nepieciešams savākt 100 000 vēlētāju parakstu (aptuveni 2%). Līdzīgi Lietuvā likumdošanas iniciatīvas tiesības ir 50 000 pilsoņiem (300 000 – Konstitūcijas grozījumiem), kas veido aptuveni 2% (9% – Konstitūcijas grozījumiem) no balsstiesīgo pilsoņu skaita.
I.Kažoka savukārt uzskata: ja valsts izveidos interneta platformu, kurā cilvēki varēs autorizēties ne tikai ar e-parakstu, bet arī caur interneta banku, tad savākt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu varētu būt pat vienkāršāk, nekā šobrīd, kad cilvēkiem jādodas uz speciālām CVK atvērtām nodaļām.
Prasība pēc augsta vēlētāju parakstu skaita ir attaisnojama, pastāvot prasībai rīkot tautas nobalsošanu gadījumā, ja Saeima noraida vēlētāju iesniegto likuma ierosinājumu, vērtē I.Nikuļceva. Viņa skaidro: ja iniciēt parakstu vākšanu vēlētāju likumdošanas iniciatīvai ir viegli, bet panākt rezultātu, proti, vēlētāju likumdošanas iniciatīvas pieņemšanu Saeimā – grūti, kas saistīts arī ar tautas nobalsošanai noteikto augsto kvorumu, vēlētāju likumdošanas iniciatīva pārvēršas par valsts budžeta līdzekļu tērēšanas mehānismu nelielas daļas vēlētāju ideju propagandēšanai. Ja pēc 2015.gada noteiktais slieksnis praksē patiesi radīs grūtības nepieciešamā vēlētāju parakstu skaita savākšanā, likumdevējam būtu jāapsver iespēja grozīt Satversmes 78.pantu, šo robežu samazinot.
Zvērināta advokāte norāda, ka vērtējama ir arī iespēja nākotnē atteikties no prasības vēlētāju parakstus apliecināt notariāli, jo citās Eiropas valstīs, piemēram, Šveicē un Polijā, šāda prasība nepastāv, jo atbildību par parakstu autentiskumu uzņemas iniciatīvas grupa. Turklāt mūsdienās esot atzīts, ka prasība pēc parakstu vākšanas tikai oficiālā vietā pazemina pilsoņu motivāciju piedalīties parakstu vākšanā, tāpēc nav vēlama.
Latvijā vēlētāju iesniegtā likumprojekta nepieņemšanas gadījumā radīsies prasība pēc tautas nobalsošanas, tāpēc katra vēlētāja parakstam ir ļoti liela nozīme. Pie mums nav arī izveidojusies tik attīstīta pilsoniskā sabiedrība kā, piemēram, Šveicē, tāpēc vēlētāju parakstu iespējamais viltošanas risks ir visai augsts. Tomēr nākotnē būtu jāizvērtē iespēja atteikties no vēlētāju parakstu notariāla apliecinājuma, atbildību par parakstu autentiskuma pārbaudi uzliekot iniciatīvas grupai.
No 2015.gada jauna kārtība, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana
Iespēja rosināt Saeimas atsaukšanu ir noteikta Satversmē, skaidro I.Kažoka. Saeima 2009.gadā esot mainījusi Satversmes regulējumu pēc referenduma, kas neizdevās, jo uz to neatnāca vajadzīgais vēlētāju skaits. Satversme paredz iespēju referendumu par Saeimas atlaišanu rosināt vienai desmitajai daļai pilsoņu.
Likuma nākotnes redakcijas 25.5pantā norādīts, ka no 2015.gada 1.janvāra tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu būs ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju (aptuveni 154 000).
Parakstu vākšanai par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu būs jāizveido iniciatīvas grupa. Centrālā vēlēšanu komisija varēs reģistrēt vai atteikt iniciatīvas grupas reģistrāciju.
"Tikai Latvijā parakstu vākšanu vēlētāju iniciatīvas grupas vietā uzņemas un finansē valsts."
Ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad iniciatīvas grupa reģistrēta Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja vien nebūs iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš. Tas paredz, ka tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā varēs apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
Ja ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, tad CVK būs jāpieņem lēmums rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.
Vērtējot pilsoņiem piešķirto tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu, I.Kažoka norāda: viņasprāt, tā ir ļoti būtiska tiesība, kas disciplinēs deputātus. Viņas izpratnē, tas esot viens no iemesliem, kāpēc šobrīd Saeima un Ministru kabinets strādā kvalitatīvāk un deputāti atšķirībā no iepriekšējiem sasaukumiem reāli apzinās, ka viņi var arī nenostrādāt visus četrus gadus. Tāpēc deputātiem jebkurā brīdī jābūt gataviem vēlēšanu kampaņai un atskaitīties vēlētājiem par līdz šim paveikto.
