Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputāti izsecinājuši, ka viena no iespējām, kā palielināt dzimstību, ir valsts atbalsts ārpusķermeņa apaugļošanai. To valsts varētu daļēji vai pilnībā apmaksāt pāriem, kas ļoti vēlas mazuli, bet nespēj to saviem spēkiem radīt.
Patlaban Latvijā ārpusķermeņa apaugļošana iespējama tikai par pašu līdzekļiem. Procedūras laikā vīrieša sperma tiek savienota ar olšūnu ārpus sievietes ķermeņa, tādēļ arī mēdz teikt: mēģenes bērniņi. Kad mikroskopā vērojama procesa virzība, šūnas ievieto sievietes dzemdē. Šī procedūra kopumā maksā ap 700 latiem. Bet tās vēl nav visas izmaksas. Katru mēnesi sievietei parasti attīstās viena olšūna, bet ar to mākslīgajai apaugļošanai ir stipri par maz. Tādēļ sievietei jālieto speciāli hormonu preparāti, lai izveidotos vairākas olšūnas, kuras apaugļot. Arī šis process maksā ap 700 latiem.
Ne vienmēr mākslīgā apaugļošana izdodas jau pirmajā reizē. Klīnikas EGV ginekologs Voldemārs Lejiņš saka: "Reizēm cilvēki jautā: ja jau pāris nevar atrast 1000 latus mākslīgajai apaugļošanai, tad kā viņi pēc tam domā audzināt un izskolot bērnu!? Tad es parasti atbildu: lai vīrs vakarā, kad dodas pie sievas ar domu radīt bērnu, paņem un uz naktsskapīša noliek 1000 latus. Ja sieva nebūs palikusi stāvoklī, lai ņem un šos 1000 latus izmet pa logu. Kurš būs tam gatavs?"
Statistikas ir maz
Ginekologs V. Lejiņš kā problēmas min ne tikai valsts atbalsta trūkumu vecākiem, kuri saskārušies ar neauglību, bet arī to, ka daudzu gadu garumā valdībai nav atradušies aptuveni 20 000 latu spermas bankas uzturēšanai un vēl aptuveni tikpat daudz – ārpusķermeņa apaugļošanas reģistra izveidei. Līdz ar to šobrīd Latvijā nav pieejama precīza statistika, kā tiek risināta neauglības problēma un cik pāru ar to ir saskārušies.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē ir apmēram 70 miljoni neauglīgu pāru. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina lēš, ka Latvijā ir ap 15 000 līdz 20 000 neauglīgu pāru. Neauglības iemesli var būt dažādi: daļai neauglība iestājusies pēc pirmā aborta, otrs biežākais iemesls ir vīrieša dzimumsistēmas veselības problēmas, bet apmēram 20% gadījumu neauglības cēlonis nav skaidrs – varbūt tā ir kādu medikamentu, varbūt vides, bet varbūt dzīvesveida ietekme.
"Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs teikts, ka 2007. gadā valstī piedzima 167 mēģenes bērniņi, 2008. gadā – 227, bet 2009. gadā – 212 mazuļi. "
Tiek lēsts, ka vidēji gadā Latvijā pašlaik notiek 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras, un ik gadu Latvijā piedzimst 200-300 mēģenes bērniņi. Neviens viņus nav saskaitījis, vienota reģistra vai statistikas nav, tomēr Labklājības ministrijas izstrādātajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs teikts, ka 2007. gadā valstī piedzima 167 mēģenes bērniņi, 2008. gadā – 227, bet 2009. gadā – 212 mazuļi.
Pašlaik valsts atbalsta mākslīgajai apaugļošanai nav, tomēr nevar teikt, ka valsts nemaz neatbalsta neauglības problēmu risināšanu kā tādu. Kā uzver B. Kleina, 2010. gadā no valsts budžeta seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei – vīriešu dzimumorgānu slimību (arī neauglības) ārstēšanai, sieviešu mazā iegurņa iekaisīgo slimību un sieviešu dzimumorgānu neiekaisīgo slimību, kā arī krūts slimību ārstēšanai – izlietoti astoņi miljoni latu, bet veselības aprūpes pakalpojumiem, kas saistīti ar ģimenes plānošanu (olvada vai sēklvada plastika pēc iepriekšējas sterilizācijas, reproduktīvo spēju izmeklēšana un pārbaude, ģenētiska konsultācija utt.), iztērēti 187 tūkstoši latu.
Daudzās valstīs atbalsts jau ir
Veselības ministrija ir apkopojusi citu valstu pieredzi neauglības problēmu risināšanā. Tā, piemēram, Austrijā jau kopš 2000. gada mākslīgajai apaugļošanai nepieciešamo ārstēšanu, aprūpi un zāles atmaksā 70% apmērā četriem apaugļošanas cikliem. Lai saņemtu valsts atbalstu, pārim jābūt reģistrētā laulībā vai stabilā civillaulībā ne mazāk kā trīs gadus, sievietei jābūt jaunākai par 40 gadiem, vīrietim – par 50 gadiem.
Beļģijā valsts atmaksā sešus mākslīgās apaugļošanas ciklus, bet ir ierobežots vienlaikus dzemdē ievietojamo embriju skaits, kritērijs – sievietei jābūt jaunākai par 42 gadiem.
Dānijā valsts atmaksā trīs ciklus, ja mākslīgā apaugļošana notiek valsts klīnikā. Zāles atmaksā līdz 85% atkarībā no to kopējām izmaksām, sievietei, kurai veic apaugļošanu, jābūt jaunākai par 37 gadiem.
"Deputāti piekrīt: 700 000 latu gadā par 1000 manipulācijām nav pārāk liela summa, un ir nepieciešama tikai politiskā izšķiršanās šo jautājumu risināt."
Lielbritānijā Nacionālais klīniskās kvalitātes institūts rekomendē trīs mākslīgās apaugļošanas ciklus, valstī ir dažādi apdrošināšanas un apmaksas līmeņi. Rekomendācijas ietver noteikumu, ka sievietei jābūt jaunākai par 40 gadiem, pāris nespēj ieņemt bērnu vismaz trīs gadus, un ir noteikts neauglības cēlonis.
Īrijā pāris var saņemt nodokļu atmaksu par ārstēšanās izdevumiem, bet Somijā pacients maksā 25-40% no apaugļošanas izmaksām, pārējās sedz nacionālais Sociālās apdrošināšanas institūts.
Valsts atbalsts ir arī Igaunijas pāriem, kam nepieciešama mākslīgā apaugļošana, uz 1,4 miljoniem iedzīvotāju paredzot 1000 ciklus gadā, kas ir ļoti tuvu PVO ieteikumiem (rekomendē 1000 ciklus uz miljons cilvēkiem). Igaunijā vecuma ierobežojums ir sievietēm līdz 40 gadiem. 2010. gadā valsts atbalstītās mākslīgās apaugļošanas rezultātā piedzimuši 400 bērni, kas ir 3-4% no kopējā jaundzimušo skaita valstī.
Veselības ministrijas priekšlikumi un kritika
Veselības ministrijai ir savs redzējums, kā varētu attīstīties valsts atbalsts ārpusķermeņa apaugļošanai. Ministrija pašlaik piedāvā četrus iespējamos risinājuma variantus: valsts apmaksā ārpusķermeņa apaugļošanu pilnā apmērā, 50% apmērā, valsts apmaksā izmeklējumus un zāles, kas veido pat pusi izmaksu, vai arī apmaksā mākslīgo apaugļošanu caur nodokļu sistēmu kā attaisnotos izdevumus.
Ministrija uzskata, ka būtu jāizstrādā kritēriji, kuriem pāriem ārpusķermeņa apaugļošanu apmaksātu valsts. Piemēram, būtu jānosaka medicīniskās indikācijas, vecuma ierobežojumi, jāņem vērā arī tas, vai ģimene ir sociāli labvēlīga un vai nav kaitīgu ieradumu – smēķēšana, alkohola lietošana vai ir veselīgs dzīvesveids. Lai to visu izdarītu, jāpilnveido normatīvie akti, jānosaka pakalpojuma saņemšanas kārtība, prasības pakalpojuma sniedzējiem un jāatrod finansējuma avoti.
Praktiķi šādu skatījumu uz problēmu kritizē. "Kas tie par kritērijiem! Kas pētīs, apsekos un secinās, ģimenē lieto alkoholu vai ne?! Vai uz Daugavpili brauks speciāla komisija, kas apsekos ģimeni? Vajadzīgs tikai viens kritērijs – sievietes vecums, un viss," uzskata ginekologs V. Lejiņš.
Runa nav par naudu, bet izšķiršanos
Apakškomisijas deputāti ar Veselības ministrijas pārstāvjiem ir vienojušies, ka tuvāko mēnešu laikā tiks sagatavoti precīzi priekšlikumi, kā valsts varētu atbalstīt neauglības problēmas risināšanu, tai skaitā ministrija veiks aprēķinus, lai noteiktu nepieciešamā finansējuma apjomu. Pēc šo priekšlikumu saņemšanas apakškomisija rīkos kopīgu sēdi ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadīto Demogrāfijas padomi, lai vienotos par konkrētiem uzdevumiem.
"Procedūras laikā vīrieša sperma tiek savienota ar olšūnu ārpus sievietes ķermeņa, tādēļ arī mēdz teikt: mēģenes bērniņi."
Pamatjautājums, protams, ir un paliek: kur ņemt naudu? Kā apakškomisiju informēja V. Lejiņš, vidēji ārpusķermeņa apaugļošanas procedūra maksā 700 latu un vēl tikpat daudz maksā nepieciešamie medikamenti. Ja valsts apņemtos segt 1000 šādu manipulāciju veikšanu, gadā tas izmaksātu 700 000 latu. Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputāti piekrīt: šī nav pārāk liela summa un ir nepieciešama tikai politiskā izšķiršanās šo jautājumu risināt.
"Es esmu gājis uz neskaitāmām sēdēm un sanāksmēm par šīs problēmas risināšanu, un vienmēr rezultāts ir viens un tas pats. Visi saprotoši piekrīt: jā, valstij šīs lietas vajadzētu atbalstīt, bet galu galā tiek secināts, ka tam nav naudas. Tādēļ vairākkārt esmu nosolījies uz šādām sarunām vairs nenākt vai arī vispirms pajautāt: "Bet nauda jums ir?" Ja nav, tad arī nav vērts runāt," Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputātiem uzsvēra ginekologs V. Lejiņš.
