Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ir noticis nopietns pavērsiens: valsts kopš šī gada 1.septembra ir iesaistījusies neauglības problēmu risināšanā, apmaksājot mākslīgās apaugļošanas ciklu, kas iepriekš bija pieejams tikai kā maksas pakalpojums. Vienam mākslīgās apaugļošanas ciklam valsts neauglīgajam pārim atvēlē finansējumu apmēram 700 latu apmērā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" līdz 2012.gada 1.septembrim nosacīja, ka no valsts budžeta neapmaksā mākslīgo apaugļošanu un ar neauglību saistīto diagnostiku, bet tagad šāda punkta noteikumos vairs nav. Tagad noteikumi paredz, ka valsts apmaksā medicīnisko apaugļošanu sievietēm līdz 37 gadu vecumam, precizējot, kādas medicīniskās manipulācijas tiek apmaksātas no valsts maka un kāds ir pacienta līdzmaksājums.
2012.gadā plānots veikt 50 valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, nākamgad jau – 275, bet 2014.gadā – 660 procedūras.
Pirmais solis: ārsts un izmeklējumi
Lai saņemtu valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, pacientam vispirms ir jāveic izmeklējumi, lai noteiktu neauglības iemeslus un apstiprinātu neauglības diagnozi.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums definē, ka neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu jeb heteroseksuāla pāra nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas. Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ģenētiķis. Ministru kabineta noteikumi Nr.261 "Neauglības diagnosticēšanas un potenciālā dzimumšūnu donora medicīniskās izmeklēšanas kārtība" paredz, ka heteroseksuālā pāra vai sievietes ceļš līdz mākslīgajai apaugļošanai sākas pie ģimenes ārsta, kas nosūta personu pie ginekologa (dzemdību speciālista), urologa, seksopatologa vai ārsta ģenētiķa, kurš atbilstoši kompetencei medicīniski izmeklē personu un diagnosticē neauglību.
Nacionālais veselības dienests precizē: ja pacients vēlas veikt valsts apmaksātus izmeklējumus, tad pacientam ir jāvēršas pie ārsta, kuram ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu – sievietēm ir jādodas pie ginekologa, savukārt vīriešiem – pie urologa. Ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, un tas nozīmē, ka ģimenes ārsta nosūtījums, lai dotos pie šī speciālista, sievietei nav nepieciešams. Savukārt vīrietim, pirms vērsties pie urologa, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, lai saņemtu valsts apmaksātu konsultāciju. Par ambulatoru valsts ginekologa vai urologa apmeklējumu pacienta iemaksa ir trīs lati. Turklāt jāņem vērā, ka MK noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" paredz vairākas pacientu kategorijas, kas no pacienta iemaksas atbrīvotas.
"Valsts apmaksā medicīnisko apaugļošanu sievietēm līdz 37 gadu vecumam."
Kā skaidro Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - dienesta) speciāliste Evija Štālberga, lai diagnosticētu neauglību, pacients var vērsties arī pie ārstiem, kas nav līgumattiecībās ar dienestu. Tādā gadījumā par saņemtajām konsultācijām un izmeklējumiem būs jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.
Vispirms pie ārsta būtu vēlams doties sievietei. Vizītes laikā ārsts izmeklēs pacienti, kā arī, izvērtējot viņas veselības stāvokli, nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus atbilstoši MK noteikumiem "Neauglības diagnosticēšanas un potenciālā dzimumšūnu donora medicīniskās izmeklēšanas kārtība". Ārsts noteiks, vai pietiek tikai ar diagnosticējošiem izmeklējumiem sievietei vai papildus nepieciešams veikt arī izmeklējumus vīrietim.
Neauglības diagnosticēšanai sievietēm var tikt veikta ginekoloģiskā izmeklēšana; seksuāli transmisīvo infekciju izmeklēšana; hormonālā izmeklēšana; ultrasonogrāfiskā mazā iegurņa orgānu izmeklēšana; olvadu caurlaidības noteikšana. Savukārt vīriešiem neauglības diagnosticēšanai veic seksuāli transmisīvo infekciju izmeklēšanu un spermogrammu.
Ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ārsts ģenētiķis izvērtē šo izmeklējumu rezultātus un, ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem un nosaka diagnozi.
Otrais solis: klīnikas izvēle
Kad noteikta diagnoze "neauglība", paciente vai pacients var vērsties iestādēs, ar kurām dienests ir noslēdzis līgumu par valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu, lai pieteiktos pirmsprocedūras konsultācijai pie speciālista, kas var nozīmēt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu. Neauglības diagnosticēšanas termiņš pašlaik nav noteikts. Par konsultāciju pie speciālista pacienta iemaksa ir trīs lati.
Plānots, ka medicīniskās apaugļošanas procedūras līdzvērtīgā apjomā sniegs četrās ārstniecības iestādēs. Pašlaik iespēja veikt valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, kā arī saņemt konsultāciju pirms procedūras tiek nodrošināta klīnikā VASU, reproduktīvās medicīnas centrā "Embrions", AVA-CLINIC un klīnikā EGV.
Rindu uz medicīniskās apaugļošanas procedūrām un konsultācijām par procedūras veikšanu piešķirtā finansējuma ietvaros veido katra ārstniecības iestāde atsevišķi. Līdz ar to par rindu garumu pacientiem ir jāinteresējas ārstniecības iestāžu reģistratūrā.
Kā skaidro E.Štālberga, reizi mēnesī (līdz katra mēneša 10.datumam) iestādes, kuras ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, nosūta tam pārskatu par rindas garumu plānveida ambulatoro pakalpojumu saņemšanai. Pirmos pārskatus līgumiestādes dienestam nosūtīs līdz 10.oktobrim. Informāciju par gaidīšanas rindām dienests ievieto mājaslapā. Gadījumā ja radīsies situācija, kurā pacientam būs pamatotas šaubas par ārstniecības iestādes darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem, to būs tiesīga izvērtēt Veselības inspekcija.
Trešais solis: mākslīgā apaugļošana
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums definē, ka medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana. Likums paredz, ka to veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādei iesniegtu heteroseksuāla pāra vai sievietes rakstveida iesniegumu. Tāpat likums nosaka, ka medicīnisko apaugļošanu veic, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas. Tas nozīmē, ka sieviete valsts atbalstu mākslīgajai apaugļošanai var saņemt arī tad, ja viņai nav partnera.
Ja sievietei ir diagnosticēta neauglība, viņa var izvēlēties izmantot spermas donoru no klīniku piedāvātajām spermas bankām. "Tomēr jāatceras, ka valsts neapmaksā spermas bankas uzturēšanu, līdz ar to izdevumi par spermas bankas pakalpojumu izmantošanu būs jāsedz no personīgajiem līdzekļiem," norāda E.Štālberga.
Bieži vien pirms vai pēc mākslīgās apaugļošanas procedūras nepieciešama specifiska hormonālā terapija. E.Štālberga skaidro: "Pašlaik tiek izvērtēti medikamenti, kuri tiks kompensēti mākslīgās apaugļošanas procedūras veikšanas ietvaros. Šis kompensējamo zāļu saraksts būs spēkā no 2012.gada 1.novembra. Saraksts tiks publicēts Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Kompensējamos medikamentus būs tiesīgas izrakstīt ārstniecības iestādes, kuras ir noslēgušas līgumu ar dienestu par valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas procedūru veikšanu."
MK noteikumi Nr.716 "Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība un neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra, dzimumšūnu donoru reģistra un donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtība" paredz divus medicīniskās apaugļošanas veidus. Viens no tiem ir vīrieša spermas instrumentāla ievadīšana sievietes dzimumorgānos, ko dēvē arī par mākslīgo insemināciju. Tā ir viena no vienkāršākajām un lētākajām, kā arī visplašāk izmantotajām ārstēšanas metodēm.
Savukārt ārpusķermeņa apaugļošana būtībā nozīmē apaugļošanu mēģenē, un tai iespējami divi varianti. Pirmais ir instrumentāla olšūnas savienošana ar spermatozoīdiem ārpus sievietes organisma un apaugļotās olšūnas ievadīšana sievietes dzemdē jeb I.V.F. (in vitro fertilisation) jeb apaugļošana ārpus organisma. Metodes būtība: sievietes olšūna laboratorijas apstākļos savienojas ar vīrieša spermatozoīdiem īpašā laboratorijas traukā. Šādas apaugļošanas rezultātā iegūtie embriji pēc tam tiek ievadīti sievietes dzemdē.
"Lai saņemtu valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, pacientam vispirms ir jāveic izmeklējumi, lai noteiktu neauglības iemeslus un apstiprinātu neauglības diagnozi."
Otrs ārpusķermeņa apaugļošanas veids ir instrumentāla viena spermatozoīda ievadīšana sievietes olšūnas citoplazmā ārpus sievietes organisma un apaugļotās olšūnas ievadīšana sievietes dzemdē vai olvadā jeb I.C.S.I. (intracytoplasmatic sperm injection). Šo operāciju parasti izmanto vīriešu neauglības gadījumos. Metodes pamatā ir viena vienīga spermatozoīda injicēšana tieši olšūnas citoplazmā.
Izvērtējot heteroseksuālā pāra vai sievietes neauglības iemeslus un iespējamību veikt medicīnisko apaugļošanu, ginekologs (dzemdību speciālists) iesaka atbilstošāko medicīniskās apaugļošanas veidu. Pēc vienošanās par to un pamatojoties uz pāra vai sievietes rakstisku iesniegumu, ārstniecības iestāde ar iesniedzēju slēdz rakstisku līgumu par medicīnisko apaugļošanu. Ja iesniedzējs ir heteroseksuāls pāris, līgumu paraksta abas personas.
MK noteikumi "Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība un neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra, dzimumšūnu donoru reģistra un donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtība" paredz, ka līgumā par medicīnisko apaugļošanu obligāti norāda: iesniedzēja tiesības (arī tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt izdarīt tajos labojumus) un pienākumus; ārstniecības iestādes tiesības un pienākumus (arī konfidencialitātes nodrošināšanu); iesniedzēja rakstisku apliecinājumu par ginekologa (dzemdību speciālista) sniegto skaidrojumu pirms medicīniskās apaugļošanas procedūras uzsākšanas par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī iespējamiem ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam.
Ko maksā valsts, ko – pacients
Valsts neauglīgajam pārim atvēlē finansējumu apmēram 700 latu apmērā vienam mākslīgās apaugļošanas ciklam. Mākslīgās apaugļošanas apmaksas tarifā, kuram atbilstoši valsts veic norēķinus ar izvēlētajām ārstniecības iestādēm, ir iekļautas šādas izmaksas:
Pacientam veicot valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, jāmaksā pacienta iemaksa 15 lati par katru no šīm procedūrām:
"Gadījumā ja mākslīgās apaugļošanas procedūra bijusi neveiksmīga, pacients ir tiesīgs atkārtoti vērsties kādā no līgumattiecībās esošajām iestādēm un doties uz pirms procedūras konsultāciju, kuras laikā ārsts izvērtēs pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas atkārtotas procedūras veikšanai," norāda E.Štālberga.
