Valsts plāno atbalstīt ārpusķermeņa apaugļošanu

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā tika izsludinātas Labklājības ministrijas sagatavotās "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam". Tajās teikts, ka pēdējos gados aktualizējas jautājums par neauglības problēmām, kas īpaši skāris cilvēkus attīstītajās valstīs: ģimenes, kuras gribētu dzemdēt un audzināt bērnu, veselības problēmu dēļ to nevar izdarīt. Šī problēma ir gan sāpīga katrai ģimenei, gan kļūst arī par visas sabiedrības problēmu uz kopējā demogrāfiskās krīzes fona. 

Statistikas un pētījumu dati par neauglības cēloņiem un tās skartajiem cilvēkiem ir nepietiekami un pretrunīgi. Nav skaidrības, vai tā ir saasinājusies tikai pēdējo gadu laikā un tikai attīstītajās valstīs, vai ir saistīta, piemēram, ar vides ietekmi uz cilvēku veselību, ar moderno dzīvesveidu, ar dzimstības regulēšanas metožu plašāku pielietošanu. Neauglība var būt arī iepriekšējo pārtraukto vai neveiksmīgo (piemēram, ārpusdzemdes) grūtniecību rezultāts. Pamatnostādnēs teikts: 2006. gadā veiktais pētījums parādīja, ka Latvijā aptuveni 15 000 līdz 20 000 ģimeņu ir neauglīgas, turklāt ik gadu to skaits palielinās. Apmēram 40% gadījumu neauglība iestājas pēc pirmā aborta, 60% gadījumu neauglības vienīgais vai pavadošais iemesls ir vīriešu dzimumsistēmas veselības problēmas, bet 15-20% gadījumu neauglības cēlonis nav skaidrs.

Šajā medicīnas jomā ir ļoti attīstījušās mūsdienu tehnoloģijas. Tiek piedāvātas dažādas iespējas neauglības problēmu ārstēšanā (piemēram, Amerikā patentēta NaPro Technology, kas uzrāda ļoti augstus neauglības ārstēšanas rezultātus). Arvien plašāk tiek pielietotas arī no ētikas viedokļa neviennozīmīgi vērtējamas procedūras neauglības pārvarēšanai (piemēram, donoru dzimumšūnu izmantošana, apaugļotās olšūnas implantēšana citas sievietes ķermenī, ārpusķermeņa apaugļošana).

Daļa ar neauglības problēmām saistītu jautājumu ir regulēta Latvijas normatīvajos aktos. Tā Seksuālās un reproduktīvās veselības likums reglamentē medicīnisko apaugļošanu, kas ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana. Izšķir vairākus medicīniskās apaugļošanas veidus: vīrieša spermas instrumentāla ievadīšana sievietes dzimumorgānos un ārpusķermeņa apaugļošana. Latvijā ārpusķermeņa apaugļošanai gadu gaitā ir tendence pieaugt. Tā ir samērā dārga procedūra (apmēram 2000 latu), kuras efektivitāte nav prognozējama, jo katrs gadījums ir individuāls. Pamatnostādnēs norādīts, ka pēdējos gados tiek izdarītas ap 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru gadā. Savukārt Jaundzimušo reģistra sniegtie dati liecina, ka mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst vidēji 200 bērni: 2007. gadā - 167 bērni, 2008. gadā – 227 bērni, bet 2009. gadā – 212 bērni.

Latvija nebūtu pirmā valsts, kas atbalstītu neauglīgās ģimenes. Vismaz daļēji ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru izmaksas no valsts budžeta sedz vairākās valstīs. Tā, piemēram, Igaunijā ārpus­ķermeņa apaugļošanu daļēji apmaksā jau kopš 2004. gada. Šādas politikas mērķis ir gan atbalstīt tās ģimenes, kurām bērnu nevar būt medicīnisku iemeslu dēļ, gan palielināt dzimstību. 2007. gadā 2% jaundzimušo jeb 316 mazuļi Igaunijā piedzima ārpusķermeņa apaugļošanas rezultātā; 2006. gadā izstrādātajā plānā „Atbalsts ārpusķermeņa apaugļošanai 2007.–2010. gadam” noteiktais mērķis igauņiem ir 500 bērni gadā.

LM izstrādātajās „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam” uzsvērts, ka cilvēkiem, kas saskaras ar neauglības problēmām, ir nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver gan precīzu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu, valsts finansējuma nodrošināšanu medicīnas procedūru veikšanai, gan arī psiholoģisko palīdzību un ārstu informētību, delikātu attieksmi un izpratni. Bez tam pārus var aicināt izvērtēt adopcijas iespēju, iespējams piedāvājot psiholoģisko atbalstu, lai palīdzētu pārvarēt grūtības, kas saistītas ar šo domu. Vienlaikus ir nepieciešams veikt arī plašākus pasākumus iedzīvotāju reproduktīvas veselības saglabāšanai, kas iekļauj gan veselīgu dzīves veidu, gan informēšanu par reproduktīvās veselības apdraudējumiem un riskiem, kas palielina neauglību.  

LV.LV jautā: „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam” kā viens no rīcības virzieniem noteikts atbalstīt Latvijas neauglīgās ģimenes un vismaz daļēji ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru izmaksas segt no valsts budžeta. Ja jums būtu jāsaka galavārds šāda plāna atbalstam vai noraidījumam – kāds būtu jūsu viedoklis un tā pamatojums?

Līga Āboliņa, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece:

„Jautājums par to, ka pietiekami liels skaits ģimeņu saskaras ar neauglības problēmām un tādējādi arī valstij vajadzētu iestāties ar savu atbalstu, jau ilgstoši ir bijis dažādu sabiedrības un politiķu diskusiju darba kārtībā. Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrs savulaik aktualizēja šo jautājumu, bet diemžēl tas neguva plašu politisku atbalstu.

Pirmā problēma ir noteikt, cik tad īsti mums šādu ģimeņu Latvijā ir, jo nav skaidras statistikas. Otrkārt, valstī ir krīze. Savulaik tika publicēti farmācijas uzņēmuma „Organon” pētījuma dati, kas minēja, ka Latvijā 15 000 līdz 20 000 ģimeņu esot neauglīgas, turklāt katru gadu to skaits palielinās. Aptaujājot 11 ārstus, tika secināts, ka apmēram 40% gadījumu neauglība iestājas pēc pirmā aborta, 60% gadījumu neauglības vienīgais vai pavadošais iemesls ir vīriešu dzimumsistēmas veselības problēmas, bet 15% gadījumu neauglības cēlonis nav skaidrs. Savukārt citos avotos ir pieejama informācija, ka katrs sestais pāris Rietumeiropā nespēj radīt bērnus dabiskā ceļā. Latvijā neauglīgi ir aptuveni 7-10% pāru.

Publiskajā telpā ir arī izskanējuši dažādi viedokļi par valsts atbalsta došanu neauglības problēmu risināšanai mākslīgās apaugļošanas ceļā kā morāli ētiskas dabas problēmu. Jāuzsver, ka normatīvajos aktos, kas regulē seksuālās un reproduktīvās veselības nozari, šādas iespējas izmantošana ir atļauta. Tā Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir tiesiskā realitāte. Tuvākā kaimiņzeme Igaunija, sniedzot atbalstu šādām ģimenēm, palielina dzimstību, veicina ģimeņu apmierinātību un uzticību valstij, tādēļ šāda atbalsta nepieciešamība ir skaidrojama kā viena no iespējām demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Tāpēc no ģimenes politikas viedokļa uzskatāms, ka valstij būtu jāparedz šāds atbalsts, izstrādājot atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību un paredzot tam finansējumu, kad būs iespējams to plānot.”

Foto: www.avaclinic.lv

„Politiskais mērķis atbalstīt ģimenes, kurām medicīnisku iemeslu dēļ nevar būt bērnu, noteikti ir vērtējams atzinīgi. Tādu pozitīvu piemēru un praksi ir parādījušas daudzas Rietumeiropas valstis, tai skaitā tuvākie kaimiņi Igauņi.

Manuprāt, Latvijai nopietni jāpievēršas šim jautājumam, vispirms kārtīgi izvērtējot visus plusus, mīnusus, kā arī izprotot prioritātes. Sistēma nebūs vienkārša, jo tā sevī ietver daudzus etapus. Mākslīgā apaugļošana sastāv no vairākiem posmiem: izmeklēšana, diagnostika, stimulācija un pati procedūra.

Ja mēs skatāmies uz mākslīgo apaugļošanu kā vienu no rīkiem, kas var palīdzēt uzlabot demogrāfisko stāvokli Latvijā, par to spriest ir grūti. Tā kā Latvijā nav ārpusķermeņa apaugļošanas datu uzskaites sistēmas, mēs pašreiz nevaram runāt par Latvijas datiem kopumā. Nav precīzas informācijas, cik bērnu Latvijā nāk pasaulē ar šīs metodes palīdzību. Konkrēti gan varu runāt par AVA Clinic. Pagājušajā gadā pasaulē nāca 211 bērnu, kas ir tikai 1% no kopējā jaundzimušo skaita. Varbūt tas izskatās neliels skaits, bet mēs nedrīkstam aizmirst par 118 pāriem, kuri netiek uz mākslīgo apaugļošanu naudas trūkuma dēļ.

Pilna mēra kompensācija, manuprāt, šajā ekonomiskajā situācijā nav iespējama. Ļoti apsveicams solis būtu kaut vai daļējs atbalsts no visa mākslīgās apaugļošanas procesa. Piemēram, valsts kompensē izmeklēšanu, diagnozes uzstādīšanu un zāļu izmaksas, kas ir 35-40% no visām kopējām izmaksām.

Nedrīkst arī aizmirst, ka demogrāfisko politiku veido ne tikai mākslīgā apaugļošana, adopcija un citi jaundzimušo skaita palielināšanas rīki. Valstij jārūpējas ne tikai par bērnu radīšanas procesu, bet arī par pabalstiem, iespējamo medicīnisko palīdzību jaundzimušajiem, samazinot to mirstību, tāpat par turpmāko dzīvi - jauniem bērnudārziem un skolām. Tas viss prasa ne tikai naudu, bet arī konkrētu rīcības plānu no A līdz Z.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

„Es būtu par neauglīgo ģimeņu atbalstu. Tas būtu tikai normāli, ja kaut daļēji tiktu atbalstītas šādas ģimenes, jo kā sieviešu, tā vīriešu neauglība ir arvien pieaugoša problēma un daudzās Eiropas Savienības valstīs atkarībā no veselības aprūpes resursiem šāds atbalsts tiek sniegts. Mākslīgo tehnoloģiju pielietojums ir dārgs, un tuvu ne visi var atļauties izmantot šādus pakalpojumus.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija daudzu gadu garumā dažādās institūcijās ir sniegusi priekšlikumus neauglīgo ģimeņu atbalstam, atkārtoti ir diskutēts pat Saeimas komisijās, bet atbalsts līdz šim nav iegūts. Šajā laukā būtu jārisina arī virkne problēmu, kas saistītas ar likumdošanas nepilnībām, daudzu normatīvo dokumentu vispār trūkst. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami ne tikai finanšu resursi ārstēšanai, bet arī nopietni organizatoriski pārkārtojumi.” 

Gints Lapiņš, asociācijas “Ģimene” eksperts, Valmieras slimnīcas ginekologs:

„Neauglība ir traģiska problēma sievietes dzīvē, īpaši, ja aicinājums uz ģimeni likts dziļi viņas sirdī. Neauglības cēloņi ir dažādi - sākot ar aušīgāku dzīvesveidu kādā dzīves periodā un beidzot ar nopietnām saslimšanām. Kas mani vienmēr ir mulsinājis: ir pāri, kurus izmeklējot nevar atrast nekādus šķēršļus, lai grūtniecība iestātos, bet tās nav un nav. Tad cilvēki šo problēmu risina, uzņemoties Dieva lomu: cenšas radīt paši, tīri tehniski - mēģenē. Un tas nav Mīlestības akts. 22-25% gadījumu auglis sāk augt. Tikai daļa nonāk līdz dzemdību laikam.

No laicīgā viedokļa skatoties, tie ir lieli un nozīmīgi zinātnes sasniegumi. No garīgā viedokļa - tiek ignorēta Dieva griba, viņa sagatavotās ciešanas un Krusts, kas jānes tieši šiem cilvēkiem, lai augtu. Tiek ignorēta dzīvības radīšana Mīlestības akta rezultātā. Tiek radīti vairāki embriji, kurus sasaldē, tiem dzīviem esot, bet pēc tam iznīcina nevajadzīgos. Tāpat tiek implantēti vairāki embriji, un, ja visi attīstās, liekos nogalina. Cilvēks paaugstina sevi līdz Dievam, brīvi lemj par dzīvību, un tas ir nepieņemami.”

Foto: www.delikati.lv

„Neauglība ir traģiska problēma sievietes dzīvē, īpaši, ja aicinājums uz ģimeni likts dziļi viņas sirdī. Neauglības cēloņi ir dažādi - sākot ar aušīgāku dzīvesveidu kādā dzīves periodā un beidzot ar nopietnām saslimšanām. Kas mani vienmēr ir mulsinājis: ir pāri, kurus izmeklējot nevar atrast nekādus šķēršļus, lai grūtniecība iestātos, bet tās nav un nav. Tad cilvēki šo problēmu risina, uzņemoties Dieva lomu: cenšas radīt paši, tīri tehniski - mēģenē. Un tas nav Mīlestības akts. 22-25% gadījumu auglis sāk augt. Tikai daļa nonāk līdz dzemdību laikam.

 No laicīgā viedokļa skatoties, tie ir lieli un nozīmīgi zinātnes sasniegumi. No garīgā viedokļa - tiek ignorēta Dieva griba, viņa sagatavotās ciešanas un Krusts, kas jānes tieši šiem cilvēkiem, lai augtu. Tiek ignorēta dzīvības radīšana Mīlestības akta rezultātā. Tiek radīti vairāki embriji, kurus sasaldē, tiem dzīviem esot, bet pēc tam iznīcina nevajadzīgos. Tāpat tiek implantēti vairāki embriji, un, ja visi attīstās, liekos nogalina. Cilvēks paaugstina sevi līdz Dievam, brīvi lemj par dzīvību, un tas ir nepieņemami.”