Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katrās vēlēšanās tiek izgatavoti jauni un atšķirīgi pasu spiedogi. To esamība pasē apliecina vēlētāja līdzdalību vēlēšanās un nodrošina pret iespējamo balsošanu vairākkārt.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pamatnosacījumi
Latvijā Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā. 10. Saeimas vēlēšanas notiks tikai vienu dienu - 2. oktobrī. Pretēji lozungveida apgalvojumiem par pilsoņa pienākumu piedalīties vēlēšanās, līdzdalība vēlēšanās ir katra pilngadīga pilsoņa Satversmes 8. pantā noteiktās tiesības.
Lai vēlēšanu dienā iekļūtu vēlēšanu iecirknī, personai ir jābūt līdzi tikai un vienīgi derīgai LR pilsoņa pasei. Autovadītāja apliecība kā personu apliecinošs dokuments balsošanas tiesības Latvijā nedod. Un iemesls tam nav mainījies – līdzdalību kā citkārt balsošanā pierāda atbilstoša spiedoga esamība pasē.
Par izvēles brīvību, kur balsot
Saeimas vēlēšanās, atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, pilsonim ir dota izvēles brīvība, ne vien par ko balsot, bet arī kuru vēlēšanu iecirkni, kurā Latvijas vietā apmeklēt. Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas vēlēšanu apgabals. Pavisam Latvijā (un ārvalstīs) uz šīm vēlēšanām ir izveidoti 1013 vēlēšanu iecirkņi. Saeimas vēlēšanu rīkošanu un tajās iesaistīto personu organizatoru darbu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
Būtisks jaunums ir tas, ka šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekš notikušajām, ir izskausts tā saukto lokomotīvju princips un katrā vēlēšanu apgabalā partiju sarakstos kandidē tikai attiecīgā apgabala deputātu kandidāti. Praktiski tas nozīmē, ka kāds sabiedrībā plaši pazīstams sportists vai kultūras jomas pārstāvis un tobrīd deputāta kandidāts Laimonis Laime vairs nevar atrasties vienlaicīgi partijas visu vēlēšanu apgabalu sarakstos un tādējādi gandrīz vai absolūti garantēt savu iekļūšanu parlamentārieša krēslā.
Iespējas pirms Saeimas vēlēšanām
Nav iemesla izteikt kritiku, ka informācijas par partijām un to kandidātiem, kas pretendē uz publisko varu, sabiedrībai trūktu. Protams, vairumā tā ir selektīva un mērķēta uz attiecīgās partijas reklāmveidolu ar nepārprotamu vēlmi iepatikties un gūt atbalstu caur konkrētās partijas vēlēšanu zīmes ieslidināšanu vēlēšanu kastē. Likums uz šīm Saeimas vēlēšanām bargāk, nekā iepriekš, nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas ietvarus, un vēlēšanu procesa uzraugi modri seko un publisko atklāto, kā partijām izdodas likuma rāmjos noturēties. Tādēļ vienīgais neformālais ieteikums ir deputātu kandidātu teikto par sabiedrībai vārīgām tēmām - nodokļi, starptautiskais aizdevums, lata devalvācija, pensijas u.tml. –pieņemt zināšanai un salīdzināt ar politiski neitrālu informāciju. Savukārt pēkšņi kā sēnes mežā saradušos partiju politiskos speciālos laikrakstus uztvert tikai kā „partijas literatūru”. Savukārt reklāmas vidē un medijos pieņemt atbilstoši reklāmas pamatbūtībai, kas ir - pievērst auditorijas uzmanību, nevis akli ticēt reklāmu retorikai.
Kur vēlētājam meklēt neitrālu informāciju par vēlēšanās kandidējošām partijām un to pieteiktajiem kandidātiem? Likumā noteiktās un tādēļ neitrālās informācijas spektrs nav plašs, taču pieejams vairākās vietās un veidos. Likums dod iespēju vēlētājam pirms vēlēšanām iepazīties ar visu 13 partiju programmām, kā arī ar visiem sarakstos iekļautajiem deputātu kandidātiem (sadalīti pa vēlēšanu apgabaliem). Par katru deputāta kandidātu ir pieejamas šādas ziņas: vārds, uzvārds, dzimšanas gads, tautība, ģimenes stāvoklis (ja norādīts), dzīvesvieta, darbavieta un ieņemamais amats, iegūtā izglītība un latviešu valodas lietošanas prasmes pašnovērtējums. Izvērstāka informācija ir par deputāta kandidāta deklarēto mantisko stāvokli – nekustamo un kustamo mantu, naudas uzkrājumiem un parādsaistībām.
Šāda informācija ir pieejama CVK mājaslapā, oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tā elektroniskajā vietnē, bet no 22. septembra šie dati būs apskatāmi (bet ne aiznesami līdzi) jebkurā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu iecirkņiem pirmsvēlēšanu laikā normatīvie akti nosaka pienākumu nodrošināt pieeju vēlēšanu informācijai vismaz 4 stundas dienā. Vēlēšanu iecirkņu darba laiki ir apskatāmi šeit: http://web.cvk.lv/pub/public/29610.html
"Autovadītāja apliecība kā personu apliecinošs dokuments balsošanas tiesības Latvijā nedod."
Laikus apmeklēt tuvējo vēlēšanu iecirkni būtu ieteicams arī tādā gadījumā, ja kādam no tuviniekiem/aprūpējamajiem veselības stāvokļa vai pārvietošanās grūtību dēļ nebūs iespēju 2. oktobrī uz vēlēšanām ierasties personīgi. Lai arī vēlēšanu komisijas iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā pieņems arī vēlēšanu dienā līdz pulksten 12, drošas garantijas, ka sirgstošais vēlētājs komisiju ar vēlēšanu kasti sagaidīs, var arī nebūt – ja iesniegumu reģistrēts daudz, trūkst fiziski laika nodrošināt visu mājās esošo vēlētāju apmeklēšanu, tādēļ princips – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ - šajā situācijā ir vairāk drošs.
Vēlēšanu iecirkņi šajās desmit pirmsvēlēšanu dienās pieņems un reģistrēs iesniegumus vēlēšanu nodrošināšanai personas dzīvesvietā. Iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā drīkst rakstīt un iesniegt tā tuvinieks vai aprūpētājs, vai persona, kam vēlētājs šo lūgumu uzticējis. Vēlēšanu komisijā būs pieejama iesnieguma veidlapa, taču tiek pieņemti arī brīvā formā rakstīti iesniegumi. Lai veiksmīgi uzrakstītu iesniegumu, būs nepieciešams vēlētāja, pie kura paredzēts ierasties mājās, vārds, uzvārds, personas kods un atrašanās vietas adrese. Vēlēšanu komisija noteikti reģistrēs arī iesnieguma atnesēja vai rakstītāja datus.
Vēlēšanu komisijas locekļa pienākumos, strādājot iecirknī pirms vēlēšanu dienas, ir sniegt paskaidrojumus vēlētājiem par vēlēšanu kārtību, piedāvāt iepazīties ar vēlēšanu oficiālajiem materiāliem, reģistrēt iesniegumus balsošanai vēlētāja dzīvesvietā. Diemžēl vēlēšanu komisijas nav apgādātas ar vēlēšanu materiāliem līdznešanai, tāpēc ar informāciju nāksies iepazīties uz vietas iecirknī. Nekādā gadījumā vēlēšanu iecirknī un 50m ap to nav pieļaujama partiju aģitācija, partiju literatūra un citāda vēlētāju izvēles ietekmēšana.
Vēlēšanu dienā
10. Saeimas vēlēšanu dienā 2. oktobrī visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs, kur tie izveidoti, būs atvērti no pulksten 7 līdz 20 pēc vietējā laika. Ja zināt, ka tajā dienā strādāsiet, uztraukumam nav pamata: Saeimas vēlēšanu likuma 26. pantā ir paredzēts, ka darba devējam ir pienākums atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams nobalsošanai.
Ja tajā dienā paredzēta kartupeļu talka vai ģimenes izklaides brauciens uz citu novadu – arī tas nav pamats, lai vēlēšanās nepiedalītos. Pases līdzesamība nodrošina vēlētājam bez paskaidrojumiem ieeju jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā. Jārēķinās vien, ka, jelgavniekam balsojot Valmierā, vēlēšanu iecirknī izsniegs Vidzemes apgabalā reģistrētās vēlēšanu zīmes.
Kādēļ vēlētājus pirms ielaišanas vēlēšanu iecirknī pārbauda? Atbilde ir gluži vienkārša – vēlēšanu komisijai normatīvie dokumenti liek pārliecināties:
Diemžēl mūsu valstī vēl joprojām nav ieviestas e-vēlēšanas, kā, piemēram, mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem. Saeimas vēlēšanās, kā tas ir pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, pilsoņu pārvietošanās brīvības dēļ netiek izmantoti vēlētāju reģistri. Tādēļ jārēķinās ar ilgāku laiku, kas būs jāpavada piereģistrējoties.
Vēlēšanu atribūtika
Par vēlēšanu procesa būtiskākajiem atribūtiem uzskatāmi: vēlētāja pase, vēlēšanu zīmju komplekts, īpaša aploksne, spiedogs un vēlēšanu kaste.
Vēlēšanu komisijas loceklis, kas reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā un aicina parakstīties par vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu, katram vēlētājam izsniedz visu kandidātu sarakstu zīmes to numerācijas secībā. Šajās vēlēšanās pavisam ir reģistrēti 13 kandidātu saraksti. Vēlētājam tiek piešķirta arī viena vēlēšanu aploksne, uz kuras ir norāde ar ievēlējamās Saeimas kārtas numuru. Turklāt vēlēšanu aploksnei ir jābūt apzīmogotai ar vēlēšanu komisijas zīmogu.
Katrā iecirknī ir viena lielā vēlēšanu kaste (tā tiek aizzīmogota pirmā vēlētāja un novērotāju klātbūtnē). Tajā iecirknī ieradušies vēlētāji iemet savas vēlēšanu aploksnes. Ja iecirkņa komisija ir saņēmusi pieteikumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja dzīvesvietā, visi mājās vai, piemēram, slimnīcā esošie vēlētāji, pie kuriem ierodas vēlēšanu iecirkņa izbraukuma brigāde, savas aploksnes met atsevišķā jeb mazajā kastē. Skaitot balsis, abu kastu saturs tiek apvienots.
Katrās vēlēšanās tiek izgatavoti jauni un atšķirīgi pasu spiedogi. To esamība pasē apliecina vēlētāja līdzdalību vēlēšanās un nodrošina pret iespējamo balsošanu vairākkārt.
Procesuālā kārtība
No 1995. gada 5. Saeimas vēlēšanām palikusi nemainīga procesuālā kārtība – vēlētāja reģistrācija, paraksts par vēlēšanu zīmju komplekta un ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes saņemšanu, spiedogs vēlētāja pasē.
Veltīgi būs lūgt komisijas pārstāvi vēlēšanu zīmju komplektu un aploksni iedot, bet zīmogu pasē nelikt, aizbildinoties ar argumentu „ lai nesasmērētu manu jauno, skaisto pasi”. Atteikuma apsvērums ir nepārprotams – vēlēšanu komisijas locekļi par savu darbu atbild likuma priekšā un krāpšanos mūsu valstī ir bijis pietiekami. Tādēļ – vai nu vēlēšanu zīmju komplekts, aploksne un spiedogs pasē, vai nekā!
Vēlētājam ir tiesības uzkavēties vēlēšanu iecirknī, lai veiktu izvēli. Šobrīd vēlēšanu iecirkņi vēlētāju plūsmas nodrošināšanai ir aprīkoti demokrātiskāk, nekā pirms gadiem pieciem vai desmit, kad bija iespēja doties kabīnē aiz aizkara. Ja kabīnes vēlēšanu iecirknī nav, sūdzēties par aizklātības trūkumu nevajadzētu. Iespēja izdarīt izvēli vienatnē tiek nodrošināta ar kartona krustveida sastatnēm, kas novietotas uz līdzās esošiem galdiem.
Ja vēlētājs, ievietojot izvēlēto kandidātu sarakstu aploksnē, ir nejauši vēlēšanu aploksni sabojājis (atplēsis īpašo malu), tam ir tiesības lūgt komisijai piešķirt viņam citu. Tādā gadījumā sabojātā aploksne nekļūs par personīgo suvenīru, bet būs jāatdod komisijai uzskaitei.
Rīcības ar izvēlēto vēlēšanu zīmi
Latvijas Republikā vēlēšanās darbojas tā sauktā „sarakstu sistēma”. Tas nozīmē, ka vēlētājam ir dotas tiesības izvēlēties tikai vienu kandidātu sarakstu un tajā veikt vai neveikt svītrojumus vai plusus pie kandidātu uzvārdiem. Vienlīdz tas nozīmē arī to, ka katra par konkrēto sarakstu nodotā balss dod pamata plusu katram sarakstā esošam deputātu kandidātam. Vēlētāja piešķirtie plusi vai veiktie svītrojumi savukārt veido katra kandidāta individuālo reitingu un palielina vai mazina tā izredzes iekļūt deputāta krēslā.
Ja vēlēšanu aploksnē būs vairāk nekā viena vēlēšanu zīme, vēlēšanu komisija balsi uzskatīs par nederīgu. Nederīga balss būs arī tad, ja aploksne izrādīsies tukša vai vēlētājs vēlēšanu zīmi būs saplēsis, vai kāds viltīgi būs pamanījies ievietot cita apgabala (piem., Vidzemē Latgales) vēlēšanu zīmi. Nederīga būs arī bez aploksnes vēlēšanu kastē iemesta vēlēšanu zīme. Tukšas aploksnes vai vairāk nekā viena vēlēšanu zīme aploksnē sistēmiski tiek uzskatītas par nederīgām, taču idejiski – par vēlētāja protestu – tiesības piedalīties vēlēšanās ir izmantotas, taču aploksnes saturs liecina par vēlētāja izteikto gribu.
"Vēlētāja rīcība ar izvēlēto vēlēšanu zīmi – kandidātu svītrošana vai plusu atzīmēšana - ir tiesības, kuras vajag lietderīgi izmantot."
Nav vēlams uz iecirkni doties „kunga prātā”, jo komisijai ir tiesības šādu personu iecirknī neielaist.
Nav nozīmes nest līdzi mammas, kas dzīvo dziļos laukos, pasi un lūgt iespēju nobalsot viņas vietā – vēlētājs savu izvēli izdara tikai un vienīgi personiski.
Nebūtu korekti lūgt komisijas locekli dot padomu, par ko labāk balsot. Šādus vaicājumus gan parasti izsaka gados cienījamas personas, taču to var iztulkot arī kā amatpersonas provocēšanu uz likumpārkāpumu.
Nebūtu vēlams vēlēšanu iecirknī ierasties minūti pēc pulksten astoņiem vakarā, kad iecirkņi tiek slēgti, un apelēt pie savām vēlētāja tiesībām nobalsot. Pēc iecirkņu slēgšanas komisijai sākas otrs, ļoti garš, punktuāls, nogurdinošs un daudz atbildīgāks darba cēliens – vēlēšanu rezultātu apkopošana.
