Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ideālā demokrātijā līdzdalība vēlēšanās būtu simtprocentīga, taču praksē visu vēlētāju politiskā griba nekad netiek pausta. Līdz zināmai robežai to var uzskatīt par normu, taču pārlieku zema apmeklētība dod pamatu bažām par vēlēšanu rezultāta leģitimitāti, tā atbilstību sabiedrības vairākuma faktiskajam viedoklim un interesēm.
LV portāla kolāža
Vēlētāju aktivitāte Latvijā ir kritiski zema – šādu secinājumu liek izdarīt šogad maijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu apmeklētība, kad uz iecirkņiem bija devusies vien nepilna trešdaļa balsstiesīgo valsts iedzīvotāju – 445 225 cilvēki jeb 30,24 procenti vēlētāju. Tādējādi šīs bija visvājāk apmeklētās vēlēšanas kopš valsts neatkarības atjaunošanas un liecina par sabiedrības vienaldzību pret politiku kopumā.
Zema aktivitāte var sagādāt pārsteigumus
Lai arī cik maz cilvēku aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem, tās skaitīsies notikušas, jo Latvijas tiesību akti – Satversme un Saeimas vēlēšanu likums - neparedz minimālo apmeklētības robežu. Tādējādi vienīgās šaubas, ko attiecībā uz vēlētāju ignorētām vēlēšanām var paust, ir to leģitimitāte, atbilstība labai demokrātijas praksei. Taču jāņem vērā: arī nepiedalīšanās vēlēšanās var būt pamatota attieksmes paušana, nevēloties atdot savu balsi ne par vienu no kandidējošiem politiskajiem spēkiem.
Kādu iespaidu uz vietu sadalījumu Saeimā zema vēlēšanu aktivitāte atstāj? Kas no tā iegūst vai zaudē? Pirms ikkatrām vēlēšanām izskan runas, kas neiešanu balsot pielīdzina balss atdošanai pretiniekam vai radikālo politisko spēku atbalstīšanai. Vai tā patiešām ir? Vēlēšanu iznākums ir atkarīgs no tā, par kādiem politiskajiem spēkiem savas balsis atdos iecirkņus apmeklējušie vēlētāji. Zema vēlēšanu apmeklētība tik tiešām palielina dažādu pārsteigumu iespēju, norāda politoloģe Iveta Kažoka. Kādu tieši – atkarīgs no tā, kuru politisko spēku atbalstītāji bijuši aktīvāki. Zema līdzdalība palielina katras balss nosacīto vērtību. Tātad, ja savus vēlētājus mobilizēt spēj radikālie spēki, kuri visumā nevar rēķināties ar lielu atbalstītāju skaitu, zema vēlēšanu apmeklētība tiem dod procentuāli vairāk balsu un, ja tas bijis pietiekami, lai pārvarētu noteikto 5 procentu barjeru, - arī vairāk mandātu.
"Arī nepiedalīšanās vēlēšanās var būt pamatota attieksmes paušana."
Latvijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ zema vēlēšanu apmeklētība ir faktors, kas var veicināt disproporciju starp balsu daudzumu, kas par kādu politisko spēku ir nodotas, un to iegūto vietu skaitu parlamentā, salīdzinot ar citu partiju guvumu. Atbilstoši Satversmes 6.pantam Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tomēr tas automātiski vēl nenodrošina proporcionalitāti deputāta vietu sadalījumā Saeimā atbilstoši par katru partiju nodoto balsu skaitam. Iemesls – Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) katrā apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam tajā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits tiek pieskaitīts Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju kopumam. Tādējādi deputāta vietu skaits 12.Saeimā ir noteikts šāds: Rīgas vēlēšanu apgabals – 32 vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabals – 26, Latgales vēlēšanu apgabals – 15, Kurzemes vēlēšanu apgabals – 13, Zemgales vēlēšanu apgabals – 14 vietas.
Ņemot vērā, ka katram apgabalam piešķirto mandātu skaits nemainās atkarībā no apgabalā nodoto balsu skaita, katra vēlētāja balss "svars" mainās atkarībā no vēlētāju aktivitātes – jo mazāk vēlētāju kādā apgabalā piedalās vēlēšanās, jo lielāka katras balss ietekme. Ja uz vēlēšanu iecirkni aiziet tikai 10% kāda apgabala vēlētāju, viņi vienalga Saeimā ievēlē savam apgabalam noteikto deputātu skaitu. Tādējādi, piemēram, desmitā daļa Latgales apgabala vēlētāju, kas ir tikai 22 696 cilvēki, vienalga ievēlētu apgabalam noteiktos 15 deputātus.
"Desmitā daļa Latgales apgabala vēlētāju, kas ir tikai 22 696 cilvēki, vienalga ievēlētu apgabalam noteiktos 15 deputātus."
Teorētiski vispārējas vēlētāju pasivitātes apstākļos kādā apgabalā, kurā uz iecirkņiem aizietu tikai kādas vienas partijas atbalstītāji, šis politiskais spēks, lai cik mazskaitlīgs un citādi margināls būtu, iegūtu visus apgabalam paredzētos mandātus Saeimā. Iespējams arī pretējs variants – kādā vienā vēlēšanu apgabalā vēlētāju aktivitāte ir tuva 100%, un tie visi vai gandrīz visi nobalso par kādu partiju, kura pārējos vēlēšanu apgabalos negūst atbalstu, un tajos vēlētāju aktivitāte ir tuva nullei. Šādā gadījumā būtu pamats uzskatīt, ka gandrīz visus deputāta mandātus Saeimā nāktos iegūt šai vienā apgabalā plaši atbalstītajai partijai, jo par to nobalsojuši teju visi vēlēšanu apmeklētāji. Tomēr saskaņā ar likumu tā iegūtu tikai konkrētajam apgabalam noteikto mandātu skaitu. Abi minētie varianti, kas, protams, spētu izraisīt plašu sašutumu par to neatbilstību sabiedrības vairākuma politiskajiem uzskatiem, tikpat kā nav iespējami, tomēr ilustrē tendences, kādas uz vēlēšanu rezultātiem var atstāt zema vēlētāju aktivitāte.
Tukša aploksne un balss par sīkpartiju paceļ Saeimas slieksni
Dažkārt vēlētāji savu noraidošo attieksmi pret vēlēšanās kandidējošajām partijām pauž, urnā iemetot tukšu aploksni. Ko tas dod? "Tukšās aploksnes tiek pieskaitītas kopējam vēlēšanās nodoto balsu skaitam un tādējādi palielina absolūto balsu skaitu, kas partijām jāsavāc, lai pārvarētu piecu procentu barjeru un iekļūtu Saeimā. Balsošana ar tukšu aploksni rada apdraudējumu tikai partijām, kuru popularitāte svārstās tieši ap pieciem procentiem, savukārt partijas, kuras atbalsta, piemēram, 1 vai 10 procenti vēlētāju, šāda rīcība būtiski neietekmē," skaidro CVK vadītājs Arnis Cimdars. Tas pats attiecas uz aploksnēm ar nederīgām vēlēšanu zīmēm – to vienīgais iespaids uz vēlēšanu rezultātiem ir 5% barjeras palielināšana absolūtos skaitļos.
"Samazinoties vēlēšanu apmeklētībai Eiropā, ticība valsts varai nebūt nav zudusi."
Nav pamata arī visai izplatītajam pieņēmumam, ka balsis, kas nodotas par 5% barjeru nepārvarējušajām partijām, tiek sadalītas starp uzvarējušajām – Saeimā iekļuvušajām - partijām. Barjeru nepārvarējušo sarakstu balsis netiek pieskaitītas nevienam citam sarakstam. Saeimas vēlēšanu likuma 38.pants nosaka: deputātu vietu sadalē piedalās tikai tie saraksti, kuri pārvarējuši 5% barjeru, un mandātu skaita noteikšanā izmanto tikai katra saraksta derīgo vēlēšanu zīmju skaitu, stāsta CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
Mūsdienās, kā norāda I.Kažoka, sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldībā var izpausties, ne tikai piedaloties vēlēšanās, bet arī līdzdarbojoties daudzās citās formās – ar nevalstisko organizāciju starpniecību, dažādām pilsoniskajām akcijām, aktivitātēm sociālajos tīklos, kuros patlaban tieši ir uzrunājami daudzi politiķi. "Samazinoties vēlēšanu apmeklētībai Eiropā, ticība valsts varai nebūt nav zudusi. Daudzi vēlētāji uzskata, ka nav tik lielas atšķirības starp vēlēšanās kandidējošajām partijām, lai būtu jānožēlo, ka viņi nav aizgājuši uz vēlēšanām," rezumē politoloģe. Tiesa, šādu nostāju, daudz neriskējot ar nevēlamiem pārsteigumiem pēc vēlēšanām, var atļauties vēlētāji tikai valstīs ar noturīgām demokrātijas tradīcijām un stabilu politisko sistēmu, bet ne Latvijā.
