Korupcijas uztveres indekss (KUI) nav faktiskās situācijas mērījums, bet gan tās uztveres rādītājs, kas atspoguļo vietējo un starptautisko ekspertu, kā arī uzņēmēju skatījumu uz korupcijas problēmām no dažādām šķautnēm. KUI ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” (TI) datu apkopojums pēc pasaulē un atsevišķos reģionos desmit neatkarīgu institūciju veiktajām aptaujām. Visi iekļautie avoti, šogad tie ir 13, nodrošina valstu sarindošanu. Vēlāk iegūtie dati tiek piemēroti skalai no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē absolūti korumpētu valsti un 10 – korupcijas nav nemaz.
Kopsakarīgs kritums
Latvijas lejupslīdi Korupcijas uztveres indeksā „Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) padomes priekšsēdētāja Inese Voika skaidro ar dramatisko IKP kritumu par 18% 2009. gadā, kā dēļ iedzīvotājiem parādās lielāka vēlme apiet likumu, savukārt valstij ir mazākas iespējas apkarot korupciju: „Korupcijas uztvere cieši saistīta ar uzticību varai. Latvijā kopš 2006. gada šī uzticība ir ļoti, ļoti strauji kritusies un ir bijusi gandrīz zemākā pasaulē. Otrkārt, KUI lielā mērā ietekmē politiskā korupcija, kura Latvijā ir bijusi iedzīvotājiem un medijiem redzama un pamanīta, turklāt pēdējos gados politiskā aina saistībā ar to ir kļuvusi arvien skaidrāka. Bijuši dažādi satricinājumi, un ir arī atklājušās lietas par senākiem notikumiem, kas tikuši atspoguļoti publiskajā telpā.” Jāņem vērā, ka plaši izskanējušu skandālu iespaids uz indeksa izmaiņām var būt divējāds: tie var negatīvi atspoguļoties uztverē, tajā pašā laikā var nozīmēt pieaugošu skaidrību par lietu stāvokli valstī.
I. Voika iezīmē: ja skandāli ir izņēmuma gadījumi, kuri tiek atklāti un novērsti, tas var radīt īslaicīgu negatīvu efektu korupcijas uztveres indeksā. Tomēr ilglaicīgi šādi gadījumi indeksu neietekmē, un nākamajos gados vērojams straujš indeksa kāpums. Savukārt arī pozitīvi signāli korupcijas apkarošanā var uzlabot gan kopējo stāvokli, gan uztveri par to.
"Korupcijas uztvere cieši saistīta ar uzticību varai. Latvijā kopš 2006. gada šī uzticība ir ļoti, ļoti strauji kritusies. "
Latvijā tas ir bijis vērojams no 2004. gada līdz 2007. gadam, ko var saistīt gan ar sistēmiskiem uzlabojumiem Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un ekonomikas izaugsmi, gan arī ar KNAB darba redzamību un uzticību sabiedrībā.
Domājot par nākamā gada iespējamām indeksa rezultāta izmaiņām, I. Voika prognozē: ja vērtējums uzlabosies, tad ļoti minimāli, pamatojot to ar gaidāmo ekonomikas uzlabošanos – līdz ar to visu sistēmu labāku darbību un cilvēku atgriešanos pie ilglaicīgākām vērtībām. Tomēr pesimisms varētu saglabāties novājinātā KNAB dēļ, kura darbība vairs nav tik redzama un nerada pārliecību par cīņu pret negodīgu valsts varas izmantošanu.
Riska zona – valsts iepirkumi un būvniecība
Viena no jomām, kas spilgti un redzami ietekmē korupcijas uztveri Latvijā, ir iepirkumi, īpaši būvniecībā. Šo jomu kā korumpētāko uzņēmējdarbības jomu visā pasaulē izceļ Kukuļdošanas indekss (Bribe Payers Index), kuru sastāda „Transparency International”. Arī Delna, publiskojot šā gada indeksu pie Dienvidu tilta trešās, nepabeigtās kārtas, ir vēlējusies uzsvērt teritorijas attīstību un būvniecību kā vienu no korupcijas risku pārpilnām sfērām mūsu valstī.
Kā skaidro Delnas juridiskā analītiķe teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos Aiga Grišāne, minētajā jomā apgrozījumā esošie milzīgie finanšu līdzekļi savienojumā ar jomas sarežģītību, nepilnībām sistēmā, neskaidriem pienākumiem un tiesībām, neefektīviem kontroles mehānismiem un lielu rīcības brīvību rada lielisku augsni korupcijai.
Būtiski ir vērst uzmanību arī uz kopējo valsts problēmu, ka politika ir saaugusi ar biznesa interesēm, līdz ar to atsevišķu būvniecības projektu virzīšana notiek no politiskās vadības puses. „Būvniecība, sevišķi lielie valsts pasūtījumi un infrastruktūras objekti, jo īpaši šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, ir uzskatāma par augstu korupcijas riska jomu, jo privātās naudas apjoms būvniecībā strauji samazinājās, līdz ar to palielinājās valsts pasūtījumu nozīme un vērtība. Vieni no lielākajiem korupcijas skandāliem pēdējo gadu laikā no dažādiem aspektiem ir saistīti ar būvniecības un teritorijas plānošanas jomu, proti, Rīgas domes attīstības departamenta amatpersonu aizturēšana, Bērnu slimnīcas korupcijas skandāls, Dienvidu tilts, „Latvenergo” vadības aizturēšana,” norāda A. Grišāne.
"Būtiski ir vērst uzmanību arī uz kopējo valsts problēmu, ka politika ir saaugusi ar biznesa interesēm."
Lai veicinātu izpratni par indeksu un katrai valstij ļautu detalizētāk ieraudzīt konkrēto vērtējumu, indeksa veidotājs „Transparency International” šogad pirmo reizi ir publiskojis saņemto punktu skaitu katrā no iekļautajām aptaujām. Latvijas atzīme tikusi veidota, apkopojot sešas aptaujas, kurās mūsu valsts saņemtie vērtējumi bijuši amplitūdā no 3,4 līdz 5,1.
Augstāki vērtējumi ir aptaujās, kas vērš uzmanību uz demokrātiju, valsts veidotu sistēmu un mehānismiem. Savukārt vājāki rādītāji ir aptaujās, kas korupciju skata no ekonomiskās veselības un potenciālās investēšanas viedokļa.
Vairākās aptaujās, kas veiktas mūsu valstī, vaicāts par vai aplūkoti šādi problēmjautājumi: korupcijas sastopamība, publisku amatu ļaunprātīga izmantošana personiskam finansiālam (vai partijas politiskajam) labumam; birokrātijas un valsts mehānismu ietekme uz ekonomisko darbību; sabiedrības un mediju neiecietība pret korupciju; cik efektīvas ir juridiskās un politiskās sankcijas pret amatpersonām, kas izmanto amata stāvokli privātam labumam, un cik lielā mērā valdība spēj veiksmīgi korupciju apkarot; korupcija no valsts ekonomiskās veselības, korporatīvās vides un attiecībām ar globālo ekonomiku viedokļa; korupcijas spektrs, sākot no sīkās kukuļdošanas līdz augstākā līmeņa politiskajai korupcijai.
Skatījums reģionu ietvaros
Indeksa rezultātu skaidrojumi katram reģionam un valstij jāmeklē atsevišķi. Jāteic, ka „Transparency International” strādā, lai uzlabotu KUI kā korupcijas mērīšanas instrumentu, jo kopš 1995. gada indekss izpelnās dažādu pušu kritiku. KUI vērtība ir tā, ka valstis tiek vērtētas pēc vienotas skalas, kas ļauj, ja ne salīdzināt (indeksa sastādītāji uzsver, ka nav korekti tiešā veidā salīdzināt izmaiņas pa gadiem), tad redzēt konkrētas valsts pozīciju savā reģionā.
Interesanti, ka Lietuvā, kur arī būtiski samazinājies IKP (par 14% 2009. gadā), KUI indekss tomēr ir audzis. I. Voika uzsver, ka indeksa pasliktināšanās ir cieši saistīta ar ekonomiskās labklājības izmaiņām, tādēļ Lietuvas gadījums ir izņēmums, kurā jāmeklē specifiski skaidrojumi par iekšējo politisko situāciju un sabiedrības reakciju uz ekonomisko krīzi. Igaunijas rezultāts kopš tās iekļaušanas indeksā ir bijis virs atzīmes 5,5; salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem tas krities ir minimāli, iegūstot vērtējumu 6,5 un ierindojoties 26. vietā starp visām pasaules valstīm un 11. vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
"Viena no pēdējām aptaujām liecina, ka korupciju iedzīvotāji redz kā visbūtiskāko faktoru, kas grauj viņu uzticību valstij."
Pastāvīgi augstāku Igaunijas atzīmi salīdzinājumā ar Latviju I. Voika skaidro ar lielāku uzticību varai – pat laikā, kad ikdienas korupcija bija līdzīga kā mūsu valstī, politikā tā vienmēr ir bijusi mazāka, jo Igaunijā nav cilvēku, kas savās rokās tur tik lielus neformālās un koruptās varas elementus kā Latvijā.
Raugoties uz Latviju kā bijušo PSRS valsti, pēdējo gadu rezultātus Korupcijas uztveres indeksā var vērtēt kā salīdzinoši pozitīvus, tomēr Eiropas Savienības kontekstā mūsu valsts joprojām ir viena no korumpētākajām, atstājot aiz sevis zemākās pozīcijās tikai vēl četras dalībvalstis.
Eiropas Savienības kontekstā Latvija kopā ar Slovākiju dala 21. vietu, atstājot aiz sevis tikai četras valstis: Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju. Savukārt no bijušajām PSRS teritorijām Baltijas valstis, īpaši Igaunija, ir vienīgās trīs, kas šogad ir ieguvušas atzīmi augstāku par 4. Diezgan tuvu tam ir Gruzija, kurai kopš 2005. gada bija vērojams lielākais kāpums minēto valstu grupā; šogad tie ir 3,8 punkti. Vājākie rādītāji ir Turkmenistānai un Uzbekistānai (1,6). Krievijas stāvoklis ir pazeminājies nedaudz (vērtējums 2,1), un viena no G8 pasaules varām ierindojas 154. vietā kopējā pasaules tabulā.
Izpratne par individuālo ietekmi un godīgumu
„Transparency International” sastādītais indekss pauž ekspertu un uzņēmēju redzējumu un pieredzi, taču tas nesniedz skatu uz sabiedrības izpratni par korupciju. To daļēji palīdz izdarīt Latvijā veidoti pētījumi, kuru starpā viena no nesen veiktajām aptaujām1 liecina, ka korupciju iedzīvotāji redz kā visbūtiskāko faktoru, kas grauj viņu uzticību valstij (43% aptaujāto to min kā būtisku). Pat algu un pensiju (39%), bagātības (33%) un maksātspējas (30%) jautājumi tiek atstāti zemākās pozīcijās salīdzinājumā ar vēlmi pēc gada redzēt Latviju kā mazāk korumpētu valsti (40%).
Problēmas apzināšanās šķiet palīdz mainīt attieksmi pret to, jo vairāku gadu laikā ir mazinājies to cilvēku skaits, kas ir gatavi dot kukuli (2007.g. tie bija 39,4 aptaujāto, 2009.g. - 32,1%), un lielākā daļa aptaujāto ekonomisko krīzi neuzskata par attaisnojumu koruptīvām darbībām (2009.g. 68,8%). Neraugoties uz augošu neiecietību pret kukuļdošanu, iedzīvotāji joprojām nav gatavi mainīt savu rīcību – vairāk nekā ceturtdaļa aptaujāto, saskaroties ar korupcijas gadījumu, nevienu par to neinformētu un neziņotu. Šādu atbilžu skaits kopš 2005. gada ir audzis (2005.g. tie bija 18,1% aptaujāto, 2007.g. - 21,1%, 2009.g. - 27%).2
"Mēs nevaram gaidīt, kad uzlabosies ekonomika, lai cīnītos ar korupciju. Ekonomika var neuzlaboties, ja korupcijai nepievērsīs pietiekamu uzmanību."
Delnas padomes priekšsēdētāja komentē, ka tam pamatā varētu būt cilvēku negribēšana un nespēja saistīt savu individuālo darbību ar tās ietekmi uz valsti kopumā: „Kā attaisnojums tiek teikts, ka „sistēma mani piespieda”, kas ir raksturīgs uzvedības modelis valstīs, kuras piedzīvo pāreju no komunisma uz kapitālismu. Mēs esam bijuši tik ļoti pakļauti sistēmai, ka arī tagad izvēlamies uzskatīt sevi par upuriem, jo tā ir izdevīgāk, var dot sev lielākas atlaides. Pirms krīzes bija vērojama cilvēku atbildības palielināšanās, bet, ekonomikai pasliktinoties, cilvēki daudz straujāk atgriezušies pie veciem argumentiem un paradumiem.”
Arī izpratne par godīgumu kā jēdzienu un kā praktiski pielietojamu īpašību politikā mūsu valsts iedzīvotājiem ir pretrunīga. Starp īpašībām, kam būtu jāpiemīt deputātu kandidātiem, gandrīz puse iedzīvotāju par svarīgu min godīgumu un trešdaļa reputāciju vērtē kā izšķirošo faktoru, izvēloties, par ko balsot vēlēšanās.
Tai pašā laikā SKDS veiktajā aptaujā, kur jāizvēlas politiķis, ko raksturo godīgums, nesavtīgums un strādāšana tautas interesēs, respondenti politiķu saraksta četriniekā ierindojuši cilvēku, pret kuru Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības par iespējamo iesaisti virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas saistīti ar korupciju, proti – Aivaru Lembergu.3
Enerģija jārod pašiem
“Valdībai jāatrod jauna enerģija pretkorupcijas darbam, jo mēs nevaram gaidīt, kad uzlabosies ekonomika, lai cīnītos ar korupciju. Ekonomika var neuzlaboties, ja korupcijai nepievērsīs pietiekamu uzmanību. To parāda šā gada aptaujas, kurās uzņēmēji situāciju Latvijā vērtē ļoti kritiski. Tā kā tieši uzņēmējdarbības un investīciju pieaugums ir Latvijas ekonomikas izaugsmes cerība, korupcija to var tiešā mērā bremzēt,” secina I. Voika.
Delna ir noteikusi vairākas pamata lietas, bez kurām mūsu valsts KUI vērtējums arī turpmāk nespēs šķērsot kritisko piecu punktu robežatzīmi. Pirmkārt, stiprs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Otrkārt, korupcijas lietu izskatīšana tiesās saprātīgos termiņos, lai vairotu sabiedrības sajūtu par taisnīgumu. Treškārt, vispārējas ienākumu deklarācijas ieviešana un pārbaude, lai sekotu cilvēku labklājības izmaiņām un būtu iespējams pierādīt potenciālus guvumus no koruptīviem gadījumiem, kā arī disciplinētu nodokļu maksāšanu.
Delnas padomes priekšsēdētāja akcentē, ka pozitīva augšupeja ir iespējama, tomēr tai vajadzīgs valsts un sabiedrības ieguldījums.
[1] SKDS aptauja pēc DnB Nord pasūtījuma, 2010. gada augusts.
[2] SKDS aptauja, 2009. gada novembris.
[3] SKDS aptauja „Uzskati par politiķu reputāciju” pēc „Sabiedrības par atklātību – Delna” pasūtījuma, 2010. gada maijs. Skatīt: www.kandidatiuzdelnas.lv.
