Transparency International korupcijas uztveres indeksa ietvaros korupciju definē kā uzticētās varas ļaunprātīgu izmantošanu privātam labumam. Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Kristaps Petermanis, prezentējot korupcijas uztveres indeksa 2012.gada datus, skaidroja, ka indekss mēra korupciju valsts pārvaldē un tās iestādēs.
Lai noteiktu korupcijas uztveres indeksu valstī, ir nepieciešami vismaz trīs citi specializēti ar korupciju saistīti un atbilstoši aptaujas dati, ko veic neatkarīgas institūcijas. Piemēram, Latvijas korupcijas uztveres indeksu veido sešu aptauju rādītāji.
Korupcijas uztveres indeksa 2012.gada rezultāti
Augstāko baļļu skaitu – 90 ir saņēmušas un pirmajā vietā ierindojas trīs valstis – Dānija, Somija un Jaunzēlande, savukārt vismazāko baļļu skaitu – 8 ir ieguvušas Afganistāna, Ziemeļkoreja un Somālija.
Baltijas valstu rezultāti svārstās skalas vidū - Latvijai ir 49 balles (54.vieta), Lietuvai ir 54 balles (48.vieta), bet vislabākie rādītāji ir Igaunijai – 64 balles (32.vieta).
Jāpiemin, ka rezultāts ballēs no 0 līdz 100 norāda uz publiskā sektora korupcijas uztveres līmeni valstī, kur 0 nozīmē ļoti korumpēts, bet 100 – brīvs no korupcijas. Valstis sakārto pēc vietas sarakstā, kas norāda uz tās pozīciju salīdzinājumā ar citām valstīm, taču, kā norādīja Sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētāja Inese Voika: vietai, kurā ierindojas valsts, nav tik būtiska nozīme, svarīgi ir skatīties uz saņemtajiem punktiem.
Latvijas korupcijas uztveres indekss ir 49 balles, tāpat kā 2011.gadā. K.Petermanis uzsvēra, ka Latvijai nav ar ko lepoties, jo Eiropas Savienības dalībvalstu starpā Latvija pārspēj tikai Čehiju, Slovākiju, Rumāniju, Itāliju, Bulgāriju un Grieķiju.
"Kopējie korupcijas uztveres indeksa dati ir diezgan satraucoši."
Kopējie korupcijas uztveres indeksa dati ir diezgan satraucoši, norādīja "Delnas" direktors, jo 70% no 176 valstīm, kurās ir vērtēts korupcijas uztveres indekss, rādītāji ir zem 50 ballēm, bet Eiropas Savienībā un Rietumeiropā 23% valstu ir zem 50 ballēm. Vidējais korupcijas uztveres indeksa rādītājs pasaulē ir 43 balles.
Komentējot šogad Latvijai noteikto korupcijas uztveres indeksu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsver, ka korupcijas uztveres indeksu nepamatoti uzskatīta par objektīvu rādītāju korupcijas līmeņa noteikšanai. Lai korupcijas situācijas salīdzinājums dažādās valstīs būtu objektīvāks, būtu jāvērtē arī šo valstu tiesību akti, pretkorupcijas institūciju darbs, atklāto koruptīvo nodarījumu skaits un valsts pārvaldē ieviesto pretkorupcijas pasākumu kvalitāte. Tāpēc, vērtējot indeksu, jāņem vērā, cik liela uzmanība ir veltīta korupcijas problēmām attiecīgajā valstī konkrētā laikaposmā.
KNAB uzsver, ka dažādos pētījumos aptaujāto ekspertu un uzņēmēju subjektīvo attieksmi šajā laikaposmā ir iespaidojuši gan sabiedriski politiskie notikumi, gan valsts pretkorupcijas politika kopumā – ārkārtas Saeimas vēlēšanas, atsevišķu politisko spēku neiekļūšana parlamentā un to vēlākā pašlikvidēšanās, kriminālatbildības ieviešana par partiju finansēšanu lielos apmēros, lobēšanas atklātības jautājuma risināšana, nozīmīgu krimināllietu ierosināšana un izmeklēšana, obligātu pretkorupcijas pasākumu ieviešana visās valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat turpinājās tiesiskā regulējuma pilnveidošana saistībā ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju, ar publiskajiem iepirkumiem un amatpersonu rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu līdzekļiem.
KNAB uzsver, ka korupcijas uztveres indeksa noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs. Tomēr tikai pēc valsts vietas korupcijas uztveres indeksa salīdzinošajā tabulā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Turklāt korupcijas uztveres indeksa rādītāju veido nevis iedzīvotāju aptaujas par saskarsmi ar korupciju, bet dažādas starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu aptaujas.
Problēmas Latvijā
Latvijas korupcijas uztveres indeksa gala rezultātu šogad veido sešu aptauju rādītāji: Bertelsman Foundation - 53, Political Risk Int - 31, World Economic Forum - 44, EIU - 54, Global Insight - 52, Freedom House - 58.
K.Petermanis skaidroja, ka vislabāk Latvija ir novērtēta Freedom House aptaujā, kas pēc būtības skatās uz valsts institūcijām un to juridisko ietvaru. Salīdzinoši labais rādītājs vēl esot uz iestāšanās Eiropas Savienībā ietekmes fona, kad Latvijā sakārtoja tiesību aktus. Savukārt tās aptaujas, kuras Latviju velk uz leju, ir Political Risk Int un World Economic Forum. Tās ir uzņēmēju aptaujas un ekonomikas ekspertu Latvijas situācijas vērtējums.
I.Voika minēja tās problēmas, kas ir samazinājušas Latvijas: ja krītas iekšzemes kopprodukts un ekonomika, pieaug korupcijas risks. Šogad Latviju uz leju ir vilcis uzņēmēju vērtējums par korupciju valsts institūcijās.
"Korupcijas uztveres indeksu nepamatoti uzskatīta par objektīvu rādītāju korupcijas līmeņa noteikšanai."
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors uzsvēra, ka uzņēmējdarbībā joprojām ir grūti bez korupcijas uzvarēt publiskajos iepirkumos, pastāv biznesu nospiedoša birokrātija u.c. problēmas.
Taču KNAB atzīst, ka kukuļošanas izplatību uzņēmējdarbības vidē nevar precīzi noteikt, jo korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms, ja abas iesaistītās puses (šajā gadījumā – amatpersona un uzņēmējs) ir apmierinātas ar "rezultātu" un ieinteresētas neizpaust informāciju, piemēram, bieži tiek diskutēts par korupcijas riskiem publiskajos iepirkumos.
Kā secināts Sabiedrības par atklātību "Delna" pētījumā "Valsts godaprāta sistēmas novērtējums" par Latviju, uzņēmējdarbības vides godīguma vērtējums ir samazināts, jo atklātības un atbildīguma līmenis ir diezgan zems. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā uzņēmējdarbības vide un valsts pārvalde sadarbojas cīņā pret korupciju, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības vienotu iniciatīvu īstenošana.
Rādītāju uzlabošana
Korupcijas uztveras indeksu ir iespējams uzlabot, ja valsts vadītāji publiski un atklāti iestājas par to, lai korupcija valstī mazinātos, atzina I.Voika. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis runā par valsts ekonomisko izaugsmi, bet Sabiedrība par atklātību "Delna" neesot dzirdējusi, ka viņš atzītu: korupcija ir kā akmens kaklā ekonomiskajai izaugsmei, kas maksājot miljonus Latvijas iekšzemes kopproduktā. Ekonomiskā izaugsme bez korupcijas apkarošanas neesot iespējama, tādēļ iestāšanās pret korupciju esot ļoti būtiska.
K.Petermanis atzina, ka Latvijā pārmaiņām ir jānāk no "augšas", tas tiešā veidā attiecas ne tikai uz valdību, bet arī uz tiesu, jo pēc būtības tikai tiesa var kvalitatīvi vērtēt, lai uzlabotu tiesu procesu raitumu un iespējas to kavēt.
"Korupcijas uztveres indeksu ir iespējams uzlabot, ja valsts vadītāji publiski un atklāti iestājas par to, lai korupcija valstī mazinātos."
Savukārt I.Voika norādīja, ka cilvēkiem daudz vairāk ir jāprasa atbildība un pārmaiņas tiesu varā. KNAB uzsver, ka pozitīvai uztverei nepietiek ar efektīvu ārējo kontroli vien un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju. Diemžēl KNAB pieredze liecina, ka uzņēmēju iecietība pret korupcija ir augsta. Vairākās KNAB izmeklētās krimināllietās iegūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmēji ir iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet par to nav ziņojuši. Lai sasniegtu augstākas korupcijas uztveres indeksa atzīmes, nepieciešams aktivizēt un pastiprināt pretkorupcijas aktivitātes visos līmeņos.
Jauna metodoloģija
Korupcijas uztveres indeksa 2012.gadam sastādīšanā Transparency International izmantojis 13 aptaujas no 12 neatkarīgām institūcijām, aptauju dati ir vākti atbilstoši iepriekš noteiktiem kvalitātes standartiem. K.Petermanis norādīja, ka katru gadu klāt nāk papildu avoti, līdz arī to palielinās analītiskās iespējas un datu interpretācijas. Transparency International laiku pa laikam metodoloģiju uzlabo, lai indekss kļūtu labāk izprotams.
Būtiskākās izmaiņas, kas veiktas, lai uzlabotu indeksa metodoloģiju, – vienkāršota indeksa noteikšana un tādējādi ērtāka salīdzināšana, izveidota skaidrāka aprēķina formula, izmantoti tikai pēdējā gada dati un radīta saprotamāka skala - no 0 līdz 100. Piemēram, 2011.gada datus publicēja pēc vecās skalas – Latvijai korupcijas uztveres indekss bija 4,2, pēc jaunās 49 balles.
Tas nozīmē arī to, ka metodoloģijas maiņas dēļ jaunākos datus nav iespējams salīdzināt ar 2010.gada un vecākiem rezultātiem bez īpašas to apstrādes.
