VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
20. decembrī, 2011
Lasīšanai: 8 minūtes
2
2

Korupcijas uztveres indekss un šā brīža redzējums

LV portālam: AINARS LATKOVSKIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, DIĀNA KURPNIECE, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja, VALTS KALNIŅŠ, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Korupcijas uztveres indekss Latvijā kopš 2008.gada starptautiskā vērtējumā arvien slīdējis uz leju. Vai tiešām mums ir arvien vairāk korupcijas?

FOTO: LV portāla infografika

Decembris sākās ar nepatīkamu vēsti. Sabiedrība par atklātību "Delna" publiskoja šā gada Korupcijas uztveres indeksu. Un, kaut arī radies priekšstats, ka pēdējā laikā negodīgām valsts amatpersonām mūsu valstī vajadzētu justies nedrošāk, šis rādītājs joprojām krītas. Indekss, kas rāda uzņēmēju un analītiķu kopumā uztvertās korupcijas pakāpi valstī un sniedzas amplitūdā no 10 (kas ir augstākais novērtējums un liecina, ka korupcijas valstī faktiski nav), šogad ir 4,2 balles, ierindojot Latviju 61.vietā pasaules mērogā.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" noteiktais indekss Latvijai visaugstākais bija 2008.gadā (5,0 balles), un kopš tā laika arvien slīdējis uz leju. Kaimiņvalstīs situācija novērtēta labāk - Lietuva ar 4,8 ballēm sarakstā ieņem 50.vietu, bet Igaunija ar 6,4 ballēm - 29.vietu. Kaut arī decembrī šī nebija nedz vienīgā, nedz pati sliktākā ziņa, tomēr korupcija nav atstājama paēnā.

LV portāls jautā: Kādēļ, jūsuprāt, Latvijā Korupcijas uztveres indekss pēdējos gados arvien samazinās? Kas būtu neatliekami jādara, lai situāciju uzlabotu?

Foto: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs:

"Ir dīvaini redzēt, ka tā dēvētajos treknajos gados korupcijas uztveres indekss bija augstāks, nekā pašlaik. Kaut gan tieši tad tika atklāti vairāki nopietni korupcijas gadījumi, tostarp tika sākta arī "Latvenergo" lieta. No tā var secināt - kad cilvēkiem pašiem klājas labāk, viņi mazāk uzmanības pievērš tam, kas notiek apkārt.

Visticamāk, ar pašu korupcijas apkarošanu situācija pašlaik ir labāka, nekā pirms gadiem trim, un ceru, ka tad, kad ekonomiskā situācija atkal uzlabosies, cilvēki atkal nesāks izturēties pret šo jautājumu virspusēji, ar nostādni: ja man iet labi, tad nav svarīgi, ka "tur augšā" kāds zog!

Protams, būtu jāiegulda lielāki resursi pašā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo tas gadu gaitā ir izveidojusies par profesionālu iestādi, kas var atšķetināt smagas lietas un spēj rezultatīvi cīnīties ar korupciju. Ja tā notiks, augs arī cilvēku uzticēšanās.

Kontrolējošās institūcijas tiek arī stiprinātas: nupat rudenī valdība lēma par papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienestam, lai varētu prēmēt tos darbiniekus, kuri cīnās ar nodokļu nemaksāšanas shēmām, kontrabandu, un rezultāti VID uzlabojas.

Pateicoties KNAB, VID pēdējos gados ir attīrījies no negodīgām amatpersonām, bet visam jānotiek pamazām un pareizajā virzienā. Nedomāju, ka pašlaik korupcija ietu plašumā – tieši tādēļ minēju šo piemēru par "Latvenergo": tas publiski izskanēja samērā nesen, un cilvēkiem rodas priekšstats, ka arī visas izmeklējamās darbības notikušas tikai tagad. Taču tās norisinājās vairākus gadus iepriekš, kad, kā jau minēju, sabiedrības interese par korupciju nebija tik saasināta.

Arī izmaiņām normatīvajos aktos ir liela nozīme. Bet, piemēram, Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma ieviešanas atdeve nebūs jūtama uzreiz. Bet tā ir lieta, ko vajadzēja izdarīt jau sen, un tad rezultāti būtu redzami tagad. Taču vienreiz "tā svītra bija jānovelk", pa šiem gadiem pirmo reizi. Tā tam arī jābūt, jo šī ir tiesiska koalīcija.

Taču es nesaku, ka revolucionārām pārmaiņām ir jābūt tūlīt un uzreiz, jo likumdošanas process ir ilgstošs, visām ieviešamajām normām ir jābūt juridiski precīzām un neapstrīdamām, lai pēc dažiem mēnešiem tās nebūtu jāatceļ."

Foto: Nora Krevņeva, A.F.I

Diāna Kurpniece, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja:

"Korupcija ir latents jeb slēpts noziedzīgs nodarījums, tādēļ neviens īsti nevar zināt, cik daudz īstenībā ir pārkāpumu gadījumu, bet to var tikai nojaust vai aplēst ar dažādām metodēm. Par korupcijas izplatības līmeni var spriest gan pēc atklātajiem korupcijas gadījumiem un tiesātajām amatpersonām, gan pēc iedzīvotāju, uzņēmēju un ekspertu uztveres.

Pat KNAB, atklājot sabiedrībai agrāk nezināmus faktus par noziedzīgām darbībām kādā institūcijā, no vienas puses, izskauž noziedzību, bet, no otras puses, iespējams, kādiem cilvēkiem ir licis ieraudzīt korupciju jomās, par kurām viņiem agrāk nav bijis pat aizdomas, un līdz ar to rodas sajūta, it kā korupcijas būtu vairāk.

Korupcijas uztveres indekss (KUI), ko katru gadu paziņo rudenī, tomēr ir visai aptuvens rādītājs, kas neatspoguļo situāciju valstī konkrētajā brīdī, bet ir kopēja atzīme par vismaz gadu ilgu laikposmu. Par to liecina tas, ka indekss tiek summēts no datiem, kas savukārt ir iegūti no vairākiem iepriekš notikušiem pētījumiem, kas nav vecāki par trim gadiem. Katra pētījuma ietvaros korupcijas līmenis tiek novērtēts ar balli no 0 līdz 10, kur "0" nozīmē – totāli korumpēta valsts, "10" – korupcijas nav nemaz. Šogad Latvijas novērtējumā ir izmantoti septiņu dažādu institūciju ekspertu pētījumi, kas lielākoties atspoguļo situāciju 2010.gadā, un ir saistīti ar ekonomiskās situācijas un investīciju vides risku analīzi.

Šogad īpatnēji tas, ka ir relatīvi liela atšķirība starp augstāko vērtējumu "5,1" un zemāko - "2,6". Tas, visticamāk, liecina, ka arī mums ir liels pamats diskusijām – vai Latvijā korupcija ir neierobežoti plaša, vai tomēr tā ir salīdzinoši kontrolēta parādība.

Interesanti, ka zemāko novērtējumu "2,6" balles ir piešķīruši eksperti no ASV Sirakūzu universitātes ziņojuma "Political Risk Services & International Country Risk Guide" ("Politisko risku serviss un starptautisko valsts risku vadība") ietvaros, kas ir iekļauts pētījumā pirmo reizi, bet specifiski zemu novērtē tieši politiskās korupcijas izplatību valstī."

Foto: Boriss Koļesņikovs

Valts Kalniņš, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks:

"Lūkojoties uz šā gada Korupcijas uztveres indeksa rādītāja izmaiņām un indeksā izmantotajiem avotiem, no kuriem šīs izmaiņas izriet, šķiet, ka šajā reizē sava loma ir, no vienas puses, diezgan vecu (2009.gada) datu izmantošanai, no otras puses, vienkārši neveiksmīgai sakritībai. Piemēram, tāds avots kā "International Country Risk Guide" ir devis Latvijai krietni zemāku novērtējumu nekā visi pārējie (jāatzīst, nav saprotams, kāpēc tāds vērtējums).

Nedomāju, ka Latvijā korupcijas ziņā pašlaik kaut kas būtu ievērojami sliktāk, nekā pirms gada, un šo indeksa pazeminājumu nevajadzētu uztvert pārmērīgi sasāpināti. Bet tas neatceļ to, ka arī ilgākā termiņā tendence nav bijusi pozitīva.

Īstenībā dažādi var vērtēt Valda Zatlera ierosināto Saeimas atlaišanu, bet tomēr jāatzīst, ka līdz tam brīdim parlaments tiešām nespēja pieņemt konsekventi uz korupcijas mazināšanu vērstus lēmumus. Arī tagad situācija, protams, nav ideāla, bet tomēr ir saskatāma konstruktīvāka attieksme. Tas, manuprāt, bija viens no faktoriem, kas indeksu pēdējos gados ir vilcis uz leju. Protams, nekas no tā, kas ir noticis pēdējā pusgada, pat ne pēdējā gada laikā, šā gada indeksu neietekmēja. Laika novirze ir pārāk liela.

Būtu ļoti svarīgi pieprasīt – tas ir valdības līmeņa stratēģijas jautājums – ļoti pārliecinošus pretkorupcijas soļus ne tikai no KNAB, bet arī citām institūcijām – Finanšu policijas, Valsts robežsardzes, Muitas kriminālpārvaldes un citiem dienestiem (kur arī pastāv iekšējie riski). Ja tas netiek darīts, tad laika gaitā izveidojas tā, ka KNAB kļūst teju vai par vienīgo institūciju, kura par pretkorupcijas jautājumiem vispār jūtas atbildīga, un būtu naivi gaidīt, ka viena iestāde spēs atrisināt visas publiskā sektora problēmas."

Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU