Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī tika īstenots pilotprojekts, kura laikā ikvienam iedzīvotājam bija pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas par dažādiem jautājumiem.
LV portāla infografika
Sekmīgi noslēdzies bezmaksas juridisko konsultāciju pilotprojekts. Saeima lemj pārcelt Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31. martu. Ministru kabinets atbalstīja pirmos Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus e-lietas ieviešanai tiesvedības procesā.
Tieslietu ministrijas īstenotā pilotprojekta laikā iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas, kas bija pieejamas Rīgā un Daugavpilī no 12. oktobra līdz 4. decembrim. Rīgā piedāvāto iespēju saņemt bezmaksas jurista konsultāciju izmantoja 481 cilvēks, savukārt Daugavpilī – 129 (skat. infografiku).
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns secina, ka Tieslietu ministrijas īstenotā pilotprojekta rezultāti būs pamats nopietnai diskusijai par nepieciešamību attīstīt valsts nodrošinātu sākotnējo juridisko palīdzību iedzīvotājiem.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amatam, plānots pārcelt tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31. martu. To paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurus ceturtdien, 10. decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima.
Iemesls – nav noslēgusies tiesnešu atlase. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šobrīd ir pabeigta Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā tika vērtētas pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes uz jautājumiem, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Vēl jānodrošina trīs atlases kārtu norise.
Turpmākās atlases kārtas ir īstenojamas ar pretendentu klātbūtni, un, ņemot vērā pretendentu skaitu, to būtiski ietekmēs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai. Atlase varētu noslēgties līdz nākamā gada martam, teikts anotācijā.
Iepriekš bija iecerēts, ka Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa darbu uzsāks 2021. gada 1. janvārī.
Ceturtdien, 10. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja pirmos Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus e-lietas ieviešanai tiesvedības procesā, lai pielāgotu Administratīvā procesa likumu elektroniskajam procesam tiesā.
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” paredz papildināt likumu ar 112.2 pantu “Elektroniskās lietas pamatnoteikumi”.
Administratīvā procesa elektronizācija nozīmē pāreju no tiesvedības papīra formātā uz tiesvedību elektroniskā vidē. Visi administratīvās lietas materiāli, sākot ar pieteikumu un beidzot ar tiesas nolēmumu, tiks glabāti elektroniski un procesa dalībniekiem būs pieejami attālināti. Vienlaikus procesa dalībnieki dokumentus tiesā varēs iesniegt un saņemt arī papīra formā.
Ceturtdien, 10. decembrī, Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā.
Izvēlētais risinājums paredz pašreizējo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu un padarīt skaidrākas un vienkāršākas tiesiskās attiecības starp pusēm, lai mazinātu ar dalīto īpašumu saistīto strīdu un tiesvedību skaitu. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības.
Saeimas Juridiskā komisija 9. decembrī atbalstīja Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.
Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt veiksmīgāku pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Komisija lēma saglabāt spēkā esošajā likuma redakcijā ietverto naudas sodu, paredzot, ka nepilngadīgajiem to varēs piemērot arī turpmāk.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs: “Mums ir jāuzticas tiesai. Ir jāpastāv plašākai izvēles iespējai, tiesnesim vērtējot individuālus gadījumus un konkrētus apstākļus, lai varētu piemērot efektīvāko un mazāk traumējošo soda mēru.”
Foto: Paula Čurkste, LETA
Decembra sākumā gandrīz 50 tiesneši un tiesu darbinieki attālināti piedalījās Senāta un Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajās mācībās par tiesneša darba metodi, izskatot civillietu pēc būtības.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kura vadībā mācības notika, norāda, ka atbildība par veiksmīgu tiesvedības procesa norisi pamatā gulstas uz tiesnesi kā procesa “saimnieku”.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs: “Lai pienācīgi izpildītu šo atbildīgo uzdevumu un attaisnotu sabiedrības uzticēto varu spriest taisnīgu tiesu, tiesnesim ne vien jāpārzina tiesiskais regulējums un tā piemērošanas metode, bet arī jāprot efektīvi virzīt lietas izskatīšanu. Šīs prasmes juristi neapgūst augstskolā, tādēļ jo svarīgāk ir sistēmiski nodrošināt šādas speciālas mācības pašreizējiem tiesnešiem un nākotnē – arī topošajiem tiesnešiem. Šobrīd ir sperts pirmais solis šajā virzienā.”
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Pirmajā mācību daļā, kas notika 4. decembrī, tiesnešiem bija iespēja apgūt teorētiskās zināšanas, kuru izmantošana palīdzēs viņiem efektīvāk (ātrāk un kvalitatīvāk) izskatīt civillietas. Mācībās piedalījās arī tiesnešu palīgi, kuriem ir ļoti nozīmīga loma lietas izskatīšanas procesu organizēšanā un nepieciešamā atbalsta nodrošināšanā tiesnešiem.
Mācības turpināsies nākamā gada sākumā.
Lēmums eksāmenu tiesībās. Senāta Administratīvo lietu departaments 7. decembrī atstāja negrozītus Administratīvās apgabaltiesas spriedumus divās lietās, kurās pārsūdzēti Latvijas Zvērinātu advokātu eksāmena komisijas lēmumi par eksāmena vērtējumu.
Spriedums strīdā par parādu piedziņas noilgumu. Senāta Civillietu departaments atstājis negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp parādu piedziņas kompāniju un parādnieci, piedzenot prasītājas labā aizdevuma pamatsummu un pielīgtos procentu maksājumus.
Senāts atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka prasītāja – SIA “Paus Konsults” – prasības noilguma pārtraukumu pierādījusi ar atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu nosūtītiem atgādinājumiem, kuros pieprasīta aizdevumu līgumu izpilde. Tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz līguma spēkā esamību neatstāj.
Senāts spriedumā norādījis – ja pastāv pierādījumi par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi minētās darbības, ir pamats konstatējumam, ka kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka “varas sfērā”. No parādnieka kā personas, kas objektīvi zina (nevar nezināt) par neizpildītajām saistībām un šā iemesla dēļ iespējamiem kreditora prasījumiem vai atgādinājumiem, būtu saprātīgi sagaidāms, ka pastkastītes saturs vismaz periodiski tiek pārbaudīts.
Eiropas Savienības Tiesa 10. decembrī pasludināja spriedumu, atbildot uz Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotajiem jautājumiem strīdā starp ārvalsts sabiedrību “Euromin Holdings (Cyprus) Limited” un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Ar FKTK lēmumu ārvalsts sabiedrībai noteikta cita AS “Ventspils nafta” akciju atpirkšanas cena.
Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, tas būs pamats kasācijas tiesvedības atjaunošanai lietā.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
