Minētā administrācijas iniciatīva atbalstīta, ievērojot ārkārtējo situāciju, noteiktos ierobežojumus un nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem juridisku atbalstu, kas ir pieejams ikvienam, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Konsultācijas administrācija organizēja, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, izmantojot bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un darbojas atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam starp administrāciju un biedrību “Skalbes” (Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 19.pants).
Konsultāciju sniegšanai tika piesaistīti 22 juridiskās palīdzības sniedzēji. Konsultāciju sniegšanas periodos kopā sniegtas 1317 attālinātas konsultācijas, t.sk. izmantojot arī tiešsaistes konsultāciju rīku.
Vēršoties pēc juristu palīdzības, iedzīvotāji visvairāk vēlējās noskaidrot savas tiesības ģimenes strīdu risināšanā, kā arī saistībā ar īpašumtiesībām, mantojuma tiesībām, saistību izpildi, darba strīdiem, parādu piedziņu un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību. Apkopojot informāciju par to, kādai ienākumu grupai zvanītāji atbilst, secināts, ka attālinātas konsultācijas izmantoja dažādu ienākumu personu grupu iedzīvotāji, visvairāk, kuru ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai pārsniedz to (jāatzīmē, ka liela daļa izvēlējās nenorādīt savu ienākumu apmēru).
Šeit ir apkopoti no š.g. 1. septembra līdz 30. novembrim organizēto bezmaksas attālinātu juridisko konsultāciju dati:
Lai izvērtētu juridisko konsultāciju nozīmi personu tiesību aizsardzībā un izstrādātu priekšlikumus turpmākajiem sistēmas attīstības virzieniem, administrācija veica juridiskās palīdzības sniedzēju aptauju.
81% juridiskās palīdzības sniedzēju atzina, ka bezmaksas attālinātas juridiskās konsultācijas bija ļoti nepieciešamas, personām tika sniegta visa nepieciešamā informācija un tās turpmāk pašas varēs atrisināt savu jautājumu. Tomēr sniedzēji norādīja, ka ievērojamam personu skaitam pastāv grūtības izprast un risināt juridiskos jautājumus vispārējo vāji attīstītu prasmju dēļ un strīda sarežģītības dēļ, tādējādi būtu nepieciešama turpmākā juridiskā palīdzība.
71% sniedzēju atzina, ka attālinātu konsultāciju organizēšanai jābūt pastāvīgam valsts pārvaldes uzdevumam, 29% - ka tās jāorganizē pēc nepieciešamības atkarībā no aktuālām izmaiņām (t.sk. ārkārtējās situācijas laikā).
Uz jautājumu, vai līdzās telefonkonsultācijām būtu jāattīsta citi sākotnējās valsts nodrošinātās juridiskās konsultācijas sniegšanas veidi plašākam personu lokam, 52% sniedzēju ierosināja attīstīt interaktīvu rīku izmantošanu (piemēram, veicot videozvanu, izmantojot speciālas saziņas datorprogrammas un tml.), 14% - veidot klientu konsultāciju punktus klātienē, savukārt 33% - norādīja, ka izmantojama valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma vai iespēja saņemt pakalpojumu, noslēdzot vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu, turpmāk paplašinot pieeju valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka iedzīvotāju pieprasījums atbalsta saņemšanai savu tiesību aizsardzības nodrošināšanai ir liels, šobrīd pastāvošās garantijas ir pieejamas tikai noteiktām personu grupām, līdz ar to nepieciešama valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas politikas attīstība, izveidojot sākotnējās juridiskās palīdzības modeli un paplašinot pieeju esošajai sistēmai.
