TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
16. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 20 minūtes
3
3

Nosaka Ekonomisko lietu tiesas kompetenci. Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē

FOTO: Santa Koha

Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēta Sanita Osipova. Līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī pilotprojekta ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, ar ko ir noteiktas lietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla nedēļas atskatā.

īsumā
  • Noziedzības novēršanas padomes sēdē norisinājās augsta līmeņa diskusija par kopīgiem mērķiem tiesiskuma stiprināšanai. Īpaši tika uzsvērta izmeklētāju, prokuroru, tiesnešu un citu iestāžu darbinieku izglītība un spēja izmantot tehnoloģijas un savstarpēji sadarboties.
  • Pilotprojekta ietvaros Tieslietu ministrija iepirkuma procedūras laikā plāno piesaistīt uzturlīdzekļu parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojuma sniedzējus.
  • Plāno ieviest papildu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam izmantot azartspēļu pakalpojumus – aizliegumu spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
  • Saeima 1. oktobrī ir apstiprinājusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar ko ir noteiktas lietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, kā arī noteikts pārejas perioda regulējums.
  • Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, aizliedzot pieteicējai – SIA “Olympic Casino Latvia” – ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
  • Senāts atcēlis attaisnojošo spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu par Mežaparka vilcieniņa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, norādot, ka apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu, pieļāvusi būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus.
  • Pastiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi Augstākās tiesas darbā.

14. oktobrī, Satversmes tiesas sēdē notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus vienbalsīgi ievēlēja pašreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētajas vietnieci Sanitu Osipovu.

Sanita Osipova Satversmes tiesas tiesneses amatā ir kopš 2011. gada 17. augusta. 2017. gada 16. maijā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieci. 2020. gada 6. maijā atkārtoti ievēlēta šajā amatā.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

Pilotprojekta ietvaros Rīgā un Daugavpilī ikvienam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī tiks īstenots pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvināt vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā nostiprina Ekonomisko lietu tiesu

Atbilstoši grozījumiem likumā “Par tiesu varu” ar 2021. gada 1. janvāri darbu uzsāks specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa – Ekonomisko lietu tiesa. Savukārt Saeima 1. oktobrī ir apstiprinājusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar ko ir noteiktas lietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, kā arī noteikts pārejas perioda regulējums. Izmaiņas Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumi paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata:

  • prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
  • prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
  • Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
  • prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
  • prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
  • prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
  • prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
  • prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
  • prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību;
  • prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
  • prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
  • prasības par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu;
  • pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Grozījumi paredz: ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa. Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

Grozījumu projekta anotācijā ir norādīts: minēto kategoriju lietu izskatīšanu nododot Ekonomisko lietu tiesai, kļūst iespējams ne tikai šo dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet, bet arī attīstīt un paplašināt šīs konkrētās kompetences, piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai pieteikumus, kuros lūgts dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumus atzīt par neesošiem, bet arī visas prasības par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem.

“Papildus uzsverams: būtisks ieguvums ir tas, ka kļūs iespējams ne tikai attīstīt līdzšinējās komercstrīdu specializācijas, bet arī nodrošināt specializāciju tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanas specializāciju, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Par galvenajiem kritērijiem, kas izmantoti, definējot Ekonomisko lietu tiesas kompetenci attiecībā uz lietu kategorijām, kurās šobrīd nav ieviesta specializācija, izvēlēts apstāklis, ka strīda izskatīšanā jo īpaši jāvērtē konkrētā darījuma saimnieciskais raksturs vai ka strīda izskatīšana prasa noteiktas un specifiskas zināšanas,” teikts likumprojekta anotācijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: Līdz šim būtisks šķērslis lielu investīciju ienākšanai Latvijā ir bijusi gausā un bieži nesaprotamā komersantu strīdu risināšanas kārtība. Ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi mēs Latviju padarām ārvalstu investoriem par krietni pievilcīgāku valsti. Lai strauji attīstītu mūsu tautsaimniecību, līdz ar to katras ģimenes ienākumus, ir nepieciešama ārvalstu nauda. Tātad ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi mēs patiesībā bruģējam Latvijas ekonomisko attīstību, kuru par strauju var padarīt tieši ārvalstu investori – tiesiska Latvija ir pārtikusi Latvija!”

Šeit var lejuplādēt Tieslietu ministrijas informatīvos materiālus par Ekonomisko lietu tiesas izveidi:

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) atradīsies Rīgā, Pārdaugavas tiesas ēkā, Mazajā Nometņu ielā 39. Daļa telpu tiks optimizētas un pielāgotas specializētās tiesas vajadzībām.

Foto: Paula Čurkste, LETA

Nosaka stratēģiskos uzdevumus tiesiskuma stiprināšanai

9. oktobrī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā norisinājās Noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā tika noteikti galvenie uzdevumi tiesiskuma stiprināšanai.

Ar mērķi sekmēt vienotu un efektīvāku iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā šī gada septembrī valdība paplašināja padomes sastāvu un funkcijas. Tiesiskuma stiprināšana tika noteikta par vienu no darbības mērķiem, identificējot būtiskāko darbības jomu – korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu. Padomei ir paredzēta jauna funkcija – nodrošināt sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu.

9. oktobra padomes sēdē notika augsta līmeņa diskusija par kopīgiem mērķiem tiesiskuma stiprināšanai – valdības ministri kopā ar tiesu varas pārstāvjiem, tiesībaizsardzības un drošības iestāžu vadītājiem apsprieda stratēģiskos uzdevumus, kas tuvākajā laikā veidos padomes turpmāko dienaskārtību. Ar uzrunām sēdes sākumā uzstājās arī Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tika akcentēts kopējās sadarbības nozīmīgums un atbildība par sasniegto rezultātu. Īpaši tika uzsvērta visu iesaistīto – izmeklētāju, prokuroru, tiesnešu un citu iestāžu darbinieku – izglītība un spēja izmantot modernās tehnoloģijas un savā starpā sadarboties, lai sabiedrībai būtu nodrošināts, ka Latvijā pieaug taisnīgums un likuma vara jeb tā darbība ikdienā.

Atzīstot nepieciešamību ieguldīt tieslietu, valsts iekšējās un ārējas drošības iestāžu kapacitātē, sēdes dalībnieki vienojās, ka ierobežotu resursu apstākļos tie jāiegulda atbildīgi, iestādēm spējot identificēt aktuālos riskus, definēt prioritātes un konkrētus uzdevumus.

Valsts augstākās amatpersonas un ministri sēdes laikā identificēja konkrētus priekšlikumus, kurus plānots apkopot rīcības plānā padomes doto uzdevumu izpildei. Lai nodrošinātu atbildību par nosprausto mērķu sasniegšanu, padomes darba rezultātus turpmāk uzraudzīs Saeima.

Atbalsta jaunus risinājumus uzturlīdzekļu parādu atgūšanai 

13. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz īstenot pilotprojektu un uzturlīdzekļu parāda lietas nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija rosina noteikt papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, aizliedzot viņiem spēlēt azartspēles. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī.

Kā norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs joprojām ir ļoti augsts.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija aptuveni 42 000 vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Tādējādi kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. Mūsu pienākums ir nodrošināt un īstenot visus iespējamos tiesiskos papildu instrumentus, lai samazinātu šo parāda apmēru un motivētu uzturlīdzekļu parādniekus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Pilotprojekta ietvaros Tieslietu ministrija iepirkuma procedūras laikā plāno piesaistīt uzturlīdzekļu parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojuma sniedzējus. Ārpustiesas parāda atgūšanu no uzturlīdzekļu parādniekiem tiek plānots veikt pēc parāda konstatēšanas, bet pirms lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Tāpat Tieslietu ministrija plāno ieviest papildu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam izmantot azartspēļu pakalpojumus – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas ieskatā nav pieļaujama situācija, ka parādnieks izlieto finansiālos līdzekļus tādām aktivitātēm, kas vispirms primāri nav saistītas ar bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanu. Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā.

“Tieslietu ministrija aktīvi turpinās strādāt pie ātrākas minēto ierobežojumu pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā, jo šajā krīzes situācijā vēl jo svarīgāk ir primāri rūpēties par bērna interesēm un viņu tiesību aizsardzību,” norāda tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju jau ir ieviesusi šādus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem:

  • ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas www.latvija.lv un tiek nodotas kredītinformācijas birojam;
  • parādniekam Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētajos gadījumos piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegumu;
  • parādniekam Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētajos gadījumos aptur šaujamieroča atļaujas darbību;
  • parādniekam piemēro kriminālatbildību par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja un padomniece piedalās Vidzemes rajona tiesas tiesnešu sanāksmē

Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova un zinātniski analītiskā padomniece Nora Zvejniece piedalījušās Vidzemes rajona tiesas tiesnešu sanāksmē Madonā, lai pārrunātu problēmjautājumus vienošanās procesa kārtībā skatāmajās lietās un citas judikatūras aktualitātes.

Sarunā ar pirmās instances tiesnešiem analizēti iemesli, kādēļ kasācijas instances tiesa atceļ tiesu spriedumus, ar kuriem apstiprina starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Vidzemes tiesu nams

Foto: Madona.lv

Tipiskākie iemesli ir dažādi Krimināllikuma pārkāpumi, kas saistīti ar soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, sodu saskaitīšanu un aizstāšanu, nosacītu notiesāšanu (Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļas, 55. panta piektās daļas, 50. panta otrās daļas nepareiza piemērošana). Tāpat tiesas ne vienmēr pārliecinās, vai norādītie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi atbilst tā juridiskajai kvalifikācijai.

Kasācijas instances spriedumus atceļ arī tādēļ, ka tiek pieļauti Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas saistīti ar kaitējuma kompensācijas noteikšanu, procesuālo izdevumu piedziņu, dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu, rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Senāta Krimināllietu departamenta pārstāves tiesnešu uzmanību vērsa arī uz pareizu soda noteikšanu un motivāciju lietās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas.

Ar Vidzemes rajona tiesas tiesnešiem, kas skata krimināllietas, pārrunāti arī aktuālie Kriminālprocesa likuma grozījumi un to piemērošana tiesu praksē. 2020. gada 11. jūnijā pieņemtie likuma grozījumi ir apjomīgi. Tajos izdarīti vairāki nozīmīgi grozījumi gan attiecībā uz aizliegumu apsūdzētajam sniegt nepatiesu liecību, gan saistībā ar tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilguma ierobežošanu, pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos un vienošanās protokola saturu.

Senāta Krimināllietu departamentam sadarbība ar zemākas instances tiesām notiek jau vairākus gadus. Novembrī plānota tikšanās Kurzemes apgabaltiesā. Sadarbība tiek veidota tiesu prakses vienādošanas un tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanas nolūkā.

Atstāj spēkā spriedumu spēļu zāles darbības aizliegumam konkrētās Rīgas vēsturiskā centra teritorijās

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, aizliedzot pieteicējai – SIA “Olympic Casino Latvia” – ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskā centra teritorijā Meistaru ielā. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Senātam lietā galvenais izšķiramais jautājums bija par spēļu zāļu atļauju darbības ierobežojumu pieļaujamību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.

Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka valsts tiesai jāpārbauda, kādi ir attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma mērķi un vai tajā paredzētie ierobežojumi atbilst kritērijiem, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attiecībā uz to samērīgumu. Tāpat valsts tiesai ir jāpārliecinās, ka ierobežojumi atbilst rūpēm samazināt spēļu iespējas, saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā jomā un apkarot ar šīm spēlēm saistīto noziedzību. Valsts tiesai ir visaptveroši jāizvērtē apstākļi, kādos ir pieņemts un īstenots ierobežojošs tiesiskais regulējums.

Apgabaltiesa ir pārbaudījusi, vai ierobežojumi atbilst tiem mērķiem, kas ir ietverti Eiropas Savienības tiesību normās vai norādīti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Senāts piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka izvēlētais līdzeklis, proti, atļaujas atcelšana, ir samērīgs.

Senāts nepiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesa nepienācīgi izvērtēja ierobežojuma saskanīgumu, konsekvenci un sistemātiskumu. Tāpat Senāts nepiekrīt, ka apgabaltiesa nav vērtējusi pierādījumus par citu pakalpojumu sniegšanas vietu turpināto darbību, interaktīvo azartspēļu izvēršanas politiku, diskriminējošajiem izņēmumiem attiecībā uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, konkurences tiesību aspektus. Apgabaltiesa ir šos aspektus vērtējusi, un Senāts tiem pēc būtības piekrīt. Kasācijas sūdzības argumenti pēc būtības liecina par to, ka kasatore nepiekrīt apgabaltiesas un Satversmes tiesas secinājumiem.

Apgabaltiesa, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, pamatoti arī secinājusi, ka spēļu zāļu īpašnieki, kuru spēļu zāles neatrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, netiek diskriminēti, salīdzinot ar tiem uzņēmējiem, kuru spēļu zāles atrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Senāts atceļ attaisnojošo spriedumu un nodod jaunai izskatīšanai lietu par Mežaparka vilcieniņa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu

Augstākās tiesas (Senāta) krimināllietu departaments atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 263. panta, proti, par transportlīdzekļu kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko viņš izdarījis kā persona, kura ir atbildīga par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, ja tā rezultātā izraisīta cilvēka nāve.

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu, pieļāvusi tādus būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, kuru dēļ apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511. un 512. panta izpratnē. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Izskatāmajā lietā atbilstoši izvirzītajai apsūdzībai apsūdzētais, apzinoties, ka transportlīdzeklim nav veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, nav saņemta atļauja izmantot transportlīdzekli ceļu satiksmē, kā arī nav noteikts maršruts, deva rīkojumu izmantot autovilcienu kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” teritorijā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gada 27. februārī arī apsūdzēto atzina par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā un attaisnoja.

Informācija tiesas apmeklētājiem saistībā ar Covid-19 izplatību 

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu, Augstākā tiesa pastiprina drošības pasākumus un līdz 30. oktobrim nepieņems dokumentus klātienē. Tiesas kanceleja nodrošina dokumentu apriti elektroniski un ar pasta starpniecību. 

Dalībniekiem vai to pārstāvjiem iepazīšanās ar lietām – pēc iepriekšēja pieteikuma kancelejā. Mutvārdu tiesas sēdes notiks, nodrošinot epidemioloģisko prasību ievērošanu. No visiem procesa dalībniekiem tiks ņemts apliecinājums un kontaktinformācija.  

Plašāka informācija šeit. 

Arī pārējo instanču tiesas, ņemot vērā Covid-19 saslimstības straujo pieaugumu, atgādina par drošības pasākumiem, lai pasargātu gan sevi, gan citus no iespējamas saslimšanas. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu tiesas zālēs, medijiem un klausītājiem, kuri vēlas apmeklēt atklāto tiesas sēdi, divas dienas iepriekš jāpiesakās Tiesu administrācijas sabiedrisko attiecību speciālistam vai tiesas sēžu sekretāram, lai noskaidrotu, vai būs iespēja piedalīties konkrētajā tiesas sēdē.  

Tiesu kancelejas nepieņem un neizsniedz dokumentus privātpersonām klātienē (tostarp zemesgrāmatu jautājumos). Tiesas dokumenti sūtāmi, izmantojot Latvijas pastu, e-pastu vai arī atstājot tos īpašā pastkastē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā). 

Plašāka informācija un vadlīnijas, kas jāievēro, apmeklējot tiesu, atrodamas šeit. 

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU