Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2014. gada līdz 2019. gadam atgūto uzturlīdzekļu apmērs ir pieaudzis no 11,6% līdz 21,8%. Atgūto līdzekļu apjomam ir tieša ietekme uz valsts faktisko iespēju nodrošināt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, kuru vecāki nepilda uzturēšanas pienākumu.
LV portāla infografika
Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kurus tuvākajā laikā paredzēts skatīt valdībā, paredz ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs. Vienlaikus plānots uzturlīdzekļu parādniekam piemērot aizliegumu spēlēt azartspēles un piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Šie jautājumi aktualizējās vasaras sākumā, kad Tieslietu ministrija informēja par nodomu virzīt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Ministrijas ieskatā papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, tikmēr LV portāla e-konsultāciju sadaļā tika iesūtīti arī pirmie jautājumi par to, kā mainīsies piedziņas kārtība.
Likumprojekts 10. septembrī ir iesniegts Valsts kancelejā, lai tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, informēja Tieslietu ministrija (TM).
Jau šobrīd, lai sekmētu parādu atgūšanu no uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī lai motivētu vecākus pildīt ar likumu noteikto pienākumu un nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredzēti vairāki piespiedu mehānismi un noteikti tiesību ierobežojumi, piemēram, noteikts transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana u. c.
Ieviesti arī vairāki instrumenti, kas vērsti uz parādnieka motivēšanu labprātīgi nokārtot savas parādsaistības pret valsti. Piemēram, iespēja noslēgt vienošanos ar fonda administrāciju, kas aptur likumisko procentu pieaugumu; uz noteiktu periodu paredzēta atvieglota parāda segšanas kārtība – ja parādnieks divu gadu periodā nosedz savu pamatparādu, tad likumiskie procenti tiek dzēsti. Pēc šo mehānismu izmantošanas no 2014. gada līdz 2019. gadam atgūto uzturlīdzekļu apmērs ir pieaudzis no 11,6% līdz 21,8%.
Tomēr, par spīti jau ieviestajiem mehānismiem, kas veicinājuši atgūto līdzekļu pieaugumu, kopējās nemaksātāju parādsaistības pret valsti ar katru gadu turpina palielināties. Šobrīd vairāk nekā 41 000 vecāku nepilda Civillikuma 179. pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, norādīts likumprojekta anotācijā. Viņu vietā uzturlīdzekļi bērniem tiek izmaksāti no valsts budžeta – fonda līdzekļiem, kas vidēji katru mēnesi ir 4,5 miljoni eiro, – nodrošinot ar uzturlīdzekļiem aptuveni 40 000 bērnu. Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto līdzekļu apjomam ir tieša ietekme uz valsts faktisko iespēju nodrošināt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, kuru vecāki nepilda uzturēšanas pienākumu. Tāpēc ir vitāli svarīgi ieviest jaunas iniciatīvas, kas motivētu vecākus pildīt tiem ar likumu noteikto pienākumu. Vienlaikus jāatzīst, ka uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāte ir tieši atkarīga no valsts ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju labklājības. Valsts ekonomiskās izaugsmes attīstībai ir kritiski svarīgi sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko vidi un sekmēt ārvalstu investīciju piesaisti, cita starpā izveidojot kvalitatīvu, ar uzņēmējdarbību saistītu strīdu risināšanas instrumentu un ātri un efektīvi apkarojot noziegumus, kas tieši ietekmē valsts ekonomisko attīstību.”
Ņemot vērā nepieciešamību rast jaunus risinājumus, kā sekmēt atgūto līdzekļu īpatsvaru, TM sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju izstrādājusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuros piedāvāts noteikt papildu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Ierobežojumu mērķis – aizsargāt bērna tiesības un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu: uzturlīdzekļu maksāšanu.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) atbalsta šos grozījumus un akcentē, ka LSBA biedriem kā azartspēļu organizētājiem ir būtiski, lai likumā noteikto pienākumu izpildes kārtība būtu skaidra, neradītu pārpratumus un nesamērīgu administratīvo slogu.
Atbilstoši likumprojekta anotācijai azartspēļu organizētājam parādnieku dati būs pieejami, izmantojot datu apmaiņas risinājumu ar pašatteikušos personu reģistru. Azartspēļu organizētāji nezinās, vai persona, kurai ir liedzama atrašanās azartspēļu zālē, ir pašatteikusies, ir uzturlīdzekļu nemaksātājs vai atbilst abiem šiem statusiem.
Izstrādātie grozījumi arī paredz, ka uzturlīdzekļu parāda lietas, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā, tiks nodotas ārpustiesas parāda atgūšanai. Šāds regulējums pagaidām tiktu ieviests uz noteiktu laiku (vienu gadu). Izvērtējot šī procesa rezultātus, tiks lemts, vai ir lietderīgi ieviest šādu regulējumu, informē TM.
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju piesaiste parādu atgūšanas procesā varētu palielināt regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmēru, tostarp uzlabojot valsts faktisko iespēju nodrošināt uzturlīdzekļu izmaksu. Lemjot par iespēju iesaistīt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējus uzturlīdzekļu parādu atgūšanā, tika ņemts vērā, ka ārpustiesas atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot parādnieka uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības. Ārpustiesas parāda atgūšanas procesā notiek intensīva un individuāla saziņa ar parādnieku, ņemot vērā Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktos saziņas ierobežojumus, piemēram, pakalpojuma sniedzējam ir aizliegta agresīva saskarsme ar parādnieku, aizliegts apmeklēt parādnieku viņa darbavietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas u. c.
Iecerēts, ka uzturlīdzekļu parāda atgūšanai ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju piesaiste tiks nodrošināta iepirkuma procedūras ietvaros.
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaiste parāda un likumisko procentu atgūšanas procesā tiks īstenota pirms lēmuma nodošanas piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Parādnieka interesēs būtu segt parādu tieši parādu atgūšanas pakalpojuma ietvaros, jo šajā gadījumā būs mazākas izmaksas (salīdzinot ar piespiedu izpildes procesa izdevumiem), norāda TM. Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir diskrētāks – netiek informēts darba devējs, komunikācija tiek īstenota tikai ar pašu parādnieku.
Likumprojekta anotācijā salīdzinātas piedziņas procesa un parādu atgūšanas procesa izmaksas, ja atgūstamā parāda summa ir 389,55 eiro. Šādā gadījumā piedziņas procesa (zvērināts tiesu izpildītājs) izmaksas ir 144,32 eiro, bet parādu atgūšanas procesa (parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs) – 40,37 eiro.
Ja parādnieks nesadarbosies ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tad lieta tik un tā nonāks pie tiesu izpildītāja. Savukārt, ja parādu atgūšanas pakalpojuma ietvaros netiks segts parāds, kopējās parādu atgūšanas pakalpojuma izmaksas personai palielināsies tikai par 17 eiro – to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Agnese Kapeniece norāda, ka saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas interneta vietnē pieejamo informāciju 2017. gadā Uzturlīdzekļu garantiju fondam pārskaitīti 5 598 378 eiro, 2018. gadā – 7 993 211 eiro, 2019. gadā – 11 580 704 eiro. No šiem līdzekļiem tiesu izpildītāji pērn piedzinuši un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai pārskaitījuši 11 141 592,35 eiro, kas ir vairāk nekā 90% no atgūtajiem naudas līdzekļiem.
“Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka 10% gadījumu parādu atgūs parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji. Tādējādi 90% gadījumu parāds netiks atgūts un izpildu dokumenti par parāda piedziņu tiks nodoti zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet ar būtisku laika nobīdi, kas nozīmē, ka šajā laikā posmā jārēķinās ar negatīvu ietekmi uz valsts budžetu,” vērtē A. Kapeniece. “Līdz ar to 90% gadījumu parādniekiem situācija tikai pasliktināsies, jo būs jāsedz gan parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju izdevumi, gan sprieduma izpildes izdevumi zvērinātam tiesu izpildītājam. Tādējādi līdzšinējās vienas izpildu lietas vietā pret parādnieku būs divas izpildu lietas par parāda piedziņu.”
Savukārt Latvijas Ārpustiesas parādu piedzināju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis pilotprojekta ieviešanu atbalsta: “Tas beidzot ir solis pareizajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumi spēs palīdzēt risināt šo problēmu un atgūt valsts naudu, ko tā parādnieku vietā uzturlīdzekļos ir samaksājusi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.”
Par piedziņas procedūras atšķirībām plašāk var lasīt LV portāla skaidrojumā “Ārpustiesas parādu piedzinēji un zvērināti tiesu izpildītāji. Kāda atšķirība?”.
