Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Vairāk nekā 42 500 personu ir parādā valstij par viņu bērnu uzturēšanu. Katru mēnesi uzturlīdzekļos tiek izmaksāti 4,5 miljoni eiro, bet pēdējos divos gadus regresa kārtībā atgūti apmēram 12 miljoni eiro gadā. Neatgūtā summa ik gadu veido nedaudz pāri par 41 miljonu eiro. Kādus tiesiskos instrumentus vēl izmantot, lai ātrāk atgūtu valsts naudu no uzturlīdzekļu parādniekiem?
Par to Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 19. janvārī sprieda Saeimas deputāti un iestāžu atbildīgās personas, iepazīstoties ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbības pārskatu par 2018.–2020. gadu.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas dati liecina, ka pērn izmaksāti uzturlīdzekļi 56,3 miljonu eiro apmērā, regresa kārtībā atgūti 12,5 miljoni eiro, bet neatgūtā summa ir 43,85 miljoni eiro.
Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Andris Vītols minēja, ka valsts uzturlīdzekļus izmaksā apmēram 46 000 bērnu. 2020. gada sākumā Latvijā kopumā bija mazliet vairāk nekā 350 000 bērnu, kas ir vecumā līdz 18 gadiem. Matemātiski rēķinot, vidēji katrs septītais bērns nesaņem likumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka.
“Uzskatām, ka tā ir dramatiska situācija, kas prasa neatliekamus pasākumus, lai sekmētu kopējo sabiedrības labklājības līmeņa celšanos un mainītu sabiedrības attieksmi – jāizskauž jebkāda tolerance pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, izvairīšanos no iesaistīšanās bērnu aprūpē un uzturēšanā,” teica A. Vītols.
Jāmainās attieksmei sabiedrībā – jāizskauž jebkāda tolerance pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem, izvairīšanos no iesaistīšanās bērnu aprūpē un uzturēšanā.
TM nepārtraukti paplašina regulējumu, lai veicinātu labprātīgu uzturlīdzekļu nomaksu, kā arī izstrādā dažādus piespiedu līdzekļus un atbildības instrumentus.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums parādniekiem paredz vairākas iespējas labprātīgi nokārtot savas saistības. Piemēram, parādniekam, kuru vietā uzturlīdzekļus izmaksā administratīvā procesa ietvaros, ir tiesības noslēgt vienošanos par kārtību, kādā viņš veic maksājumus.
Likums arī paredz vairākus ierobežojumus parādniekiem, lai piespiedu kārtā vecākiem liktu nodrošināt savas atvases ar uzturlīdzekļiem.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis ar faktiem apliecināja, ka daudzas pēdējos gados ievestās normas ir devušas rezultātu.
Piemēram, periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam tiek piemērots īpašs regulējums uzturlīdzekļu parāda segšanai, lai veicinātu uzturlīdzekļu parāda atmaksu, – parādnieks tiek atbrīvots no aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem, ja noteiktajā laikposmā tiek nosegts viss pamatparāds. 2020. gadā šādu iespēju ir izmantojuši nepilni 2000 parādnieku.
Ar 2019. gada 26. aprīli tika ieviesta norma, kas parādniekam liedz pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieroču iegādāšanos, nēsāšanu, realizēšanu un glabāšanu. Brīdī, kad šāda norma stājās spēkā, ieroču iegādes atļauja bija izsniegta 550 uzturlīdzekļu parādniekiem. Kad pret viņiem uzsāka procedūru par tiesību nomu piemērošanu, ieroču iegādāšanās atļauja tika liegta tikai 47 parādniekiem.
Kopš 2018. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību gadījumos, kad persona nepilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Fonds 2020. gadā Valsts policijai nosūtījis 665 iesniegumus, lai uzsāktu kriminālprocesu. Mazākā daļa lietu tiek nosūtītas uz tiesu, pārsvarā tās beidzas ar prokurora priekšrakstu par sodu.
Ziņas par parādnieku tiek publicētas portālā www.latvija.lv, tiek nodotas arī kredītinformācijas birojam, parādniekam piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Uzturlīdzekļu parādniekiem netiek piešķirta pilsonība, 3+ ģimenes kartes, ir arī daudzi citi ierobežojumi.
Īstenojot iepriekšminētos pasākumus, salīdzinājumā ar 2018. gadu pērn par 6% izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmēru, kas tagad ir 22,15% jeb 12,5 miljoni eiro. Tas kompensē nepilnu triju mēnešu izmaksu kopējo apmēru, piebilda A. Vītols.
E. Līcītis norādīja: vērtējot saņemto iesniegumu daudzumu 2018.–2020. gadā, “situācija nav ne pasliktinājusies, ne uzlabojusies”. Pēdējos trijos gados uzturlīdzekļi izmaksāti mazliet lielākam skaitam bērnu.
Nedaudz kāpis arī uzturlīdzekļu saņēmēju skaits 2018.–2020. gadā. Tāpat ik gadu par dažiem tūkstošiem palielinās parādnieku skaits, kuru vietā pēdējos trijos gados izmaksāti uzturlīdzekļi.
Kāds ir parādnieka profils:
Joprojām tiek domāts, kā efektīvāk piedzīt uzturlīdzekļu parādus, uzsvēra A. Vītols. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas datiem tikai aptuveni 10 000 parādnieku ir oficiāli reģistrētas darbavietas, līdz ar to īsti nav ko piedzīt, tāpēc ir ļoti svarīgi ieviest alternatīvus risinājumus. Šādā nolūkā ministrija parlamentā iniciējusi divus grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.
7. janvārī Saeima 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz:
Publikācijā “Uzturlīdzekļu piedziņā plāno piesaistīt ārpustiesas parādu piedzinējus” LV portāls jau rakstīja, ka Tieslietu ministrijas ieskatā šo divu papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti.
Ja uzturlīdzekļu parādnieks nepilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, tad tas tiek nodots zvērinātam tiesu izpildītājam, lai parādu piedzītu piespiedu kārtā. Piedziņa tiek vērsta uz:
Pērn zvērinātam tiesu izpildītājam ir nodotas 56 093 lietas, bet tikai 31% lietu gada laikā ir saņemti maksājumi.
E. Līcītis minēja, ka Zviedrijā tiek atgūti 45%, Somijā – ap 40% no izmaksātajām summām.
Kāpēc ir tik grūti atgūt uzturlīdzekļu parādus? “Daļai parādnieku vispār nav ienākumu un mantas, viņus neietekmē pašreizējie ierobežojumi – nav autovadīšanas tiesību, nav izsniegtas atļaujas šaujamieroču lietošanai. Faktiski viņi ir neaizsniedzami,” norādīja E. Līcītis, piemetinot, ka ir jāizstrādā mehānismi, kas ietekmētu arī 70% pārējo parādnieku.
E. Līcītis norādīja, ka praktiski nav iespējams piedzīt parādus no pensionāriem, kuriem nekas nepieder un arī pensijas ir mazas. Šie parādi iekļaujami neatgūstamo parādu kategorijā.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne norādīja, ka parādnieki ir gudri un izvēlas slēpt ienākumus, piemēram, atver bankās kontus uz mammas, māsas vai draudzenes vārda.
Parādnieki ir gudri un izvēlas slēpt ienākumus, piemēram, atver bankās kontus uz mammas, māsas vai draudzenes vārda.
Zvērinātas tiesu izpildītājas praksē bija gadījums, kad parādniekam pieder dārgs nekustamais īpašums un turējumā ir augstas kvalitātes transporta līdzeklis. Taču ar fondu ir noslēgta vienošanās par ikmēneša maksājumiem, kas nenosedz ikmēneša uzturlīdzekļa summu. Tajā brīdī, kad tiek apturēta izpildlieta, parādniekam ir iespēja atsavināt savu īpašumu. Ja pēc tam zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāpiedzen parāds, vairs nav no kā piedzīt.
K. Baltaksne atspēkoja fonda vadītāja teikto, ka no parādnieka, kurš ir pensijas vecumā un kura parādu apmērs sasniedzis vairākus desmitus tūkstošus eiro, līdzekļus nav iespējams atgūt. Praksē bieži vien ir citādi. Pensijas vecuma cilvēki saņem mantojumu – nekustamo īpašumu vai naudas līdzekļus bankas kontā –, un to viņi nespēj noslēpt.
K. Baltalksne norādīja, ka ir jāpastiprina soda mēri, jo šis parādnieku slānis – uzturlīdzekļu nemaksātāji – parādus nemaksā apzināti.
Pēdējos divos gados regresa kārtībā no parādniekiem atgūti aptuveni 12 miljoni eiro. Deputāti Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sprieda, kādus vēl ierobežojumus varētu noteikt, lai parādus piedzītu efektīvāk.
“Galvenā problēma ir ēnu ekonomika. Ja tā samazinātos, tad palielinātos atgūtie līdzekļi,” minēja E. Līcītis. Viņaprāt, pakāpeniski ieviešot dažāda veida ierobežojumus, rezultāts tiktu panākts.
A. Vītols atklāja, ka ir apspriesti ierobežojumi parādniekiem ceļot ārpus Eiropas Savienības, aizliegums ieņemt amatu civildienestā un saņemt ātros kredītus.
Zvērināta tiesu izpildītāja, kā arī E. Līcītis uzskata, ka parādnieku ietekmē kriminālprocesa ierosināšana. Kā izvēlas, par kurām lietām tiks uzsākts kriminālprocess? “Ja ir skaidri fakti, ka parādnieks izvairās no uzturlīdzekļu nomaksas, proti, ja konstatējam, ka parādniekam ir parāds, bet tai pašā laikā ir ienākumi, ir iegādāta kāda manta vai ir savs uzņēmums. Vārdu sakot, ir darījumi, ekonomiskā kustība, bet bērniem nenodrošina uzturlīdzekļus,” skaidroja E. Līcītis.
Prokuratūras pirmstiesas uzraudzības nodaļas prokurore Evija Zariņa apliecināja, ka Krimināllikuma 170. panta regulējums ir skaidrs un saprotams. To, ka izmeklēšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un saprotamāks, jo prokuratūra ir sniegusi metodiskos norādījumus, apliecināja arī Valsts policijas pārstāve Antra Stradiņa.
Pēdējos gados ir palielinājies ierosināto kriminālprocesu skaits: 2018. gadā – 151 process, 2019. gadā – 597 procesi, pērn – 620 kriminālprocesi.
Deputāte Ilze Indriksone izteica varbūtību, ka vajadzētu ierosināt vairāk kriminālprocesu, bet tas ir jautājums par kapacitāti fonda administrācijā un Valsts policijā. Iespējams, varētu kāpināt jaudu saprāta robežās, atbildēja gan E. Līcītis, gan A. Stradiņa. Gadā tās varētu būt 600–800 lietas.
Deputāts Māris Možvillo minēja, ka uzturlīdzekļu nemaksātājus, iespējams, nevajadzētu likt cietumā, bet efektīvs līdzeklis ir piespiedu darbs. Viņaprāt, vajag parādnieku piesaistīt darba tirgum, slēgt līgumus ar uzņēmējiem, kas ir gatavi nodarbināt parādnieku.
