Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja parāda piedziņas lieta nonākusi līdz tiesai, tad parādniekam būs jāsedz arī tiesāšanās izdevumi un sprieduma izpildes izdevumi (ja lieta nonāk zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā). Ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas, tad parādniekam jāmaksā tikai līgumā paredzētais līgumsods vai soda procenti.
FOTO: Freepik
Ārpustiesas parādu piedzinēji un zvērināti tiesu izpildītāji (ZTI) – abiem šo profesiju pārstāvjiem ir tiesības piedzīt parādus. Bet kāda ir atšķirība? LV portāls skaidro, kad vēršas pie ZTI, kad – pie ārpustiesas parādu piedzinēja.
Viens no svarīgākajiem kritērijiem zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) un ārpustiesas parādu piedzinēja nošķiršanai ir to darbības pamats, skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Agnese Kapeniece. Tiesu izpildītāju likums noteic, ka ZTI ir valsts amatpersonas, kurām jāpanāk tiesas sprieduma izpilde aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Parāda piedziņa ar tiesu izpildītāja starpniecību notiek piespiedu kārtā, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kas visbiežāk izdots pēc tiesas sprieduma. Ja parādnieks saistību pret kreditoru nav izpildījis labprātīgi, tad kreditors var vērsties pie tiesu izpildītāja, lai panāktu ātru un kvalitatīvu nolēmuma izpildi.
Savukārt ārpustiesas parādu piedzinēji ir personas, kuras savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā, pamatojoties uz kreditora iesniegumu. Parāda piedziņai cilvēks pie ārpustiesas piedzinēja var vērsties, pirms tam nevēršoties tiesā.
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis norāda, ka ārpustiesas parādu piedzinēju darbību attiecībā uz fizisko personu parādu atgūšanu reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, bet attiecībā uz juridisko personu parādiem – Civillikums. “Galvenā atšķirība – ZTI nodarbojas ar parādu piedziņas lietām, kurās ir tiesas nolēmums,” uzsver J. Lukaševskis.
J. Lukaševskis uzsver, ka ZTI ir plašākas iespējas piedzīt parādu nekā ārpustiesas parādu piedzinējam: “ZTI var pārdot parādnieka mantu izsolē, apķīlāt bankas kontu u. c.”
Tam piekrīt arī A. Kapeniece: “Tiesu izpildītājam ar likumu ir piešķirti ietekmīgāki līdzekļi ātrai un kvalitatīvai parāda piedziņai, piemēram, tiesu izpildītājs var nosūtīt rīkojumu kredītiestādei par naudas līdzekļu apķīlāšanu vai nosūtīt rīkojumu darba devējam, lai viņš veic ieturējumus no darba samaksas. Ja parāda piedziņa ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nav sekmīga, tad tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu vērst piedziņu uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu.”
Turklāt tiesu izpildītājam likumā stingri noteiktā kārtībā ir uzticēts ne tikai panākt parāda piedziņu, bet arī veikt citas amata darbības, piemēram, īstenot telpu atbrīvošanu, personu ievešanu valdījumā, saskarsmes nodrošināšanu u. c. Pēc ieinteresēto personu lūguma vai vienošanās ar ieinteresēto personu tiesu izpildītāji piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus, fiksē faktus, apraksta mantu kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā un veic citas darbības.
Savukārt ārpustiesas piedzinējiem nav tik plašas pilnvaras, viņu darbība ir saistīta ar neizpildītās maksājuma saistības atgūšanu. “Tā ir balstīta uz komunikāciju starp parādnieku un parādu piedzinēju,” uzsver LĀPPA vadītājs. Veicot darbības parāda atgūšanai, ārpustiesas parādu piedzinēju mērķis ir panākt labprātīgu kavētās maksājuma saistības izpildi, viņiem nav tiesību atgūt parādu piespiedu veidā, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, akcentē A. Kapeniece.
Ja saistības neizpildes dēļ radies parāds, tad kreditoram ir tiesības to atgūt pašam vai uzticēt tā atgūšanu ārpustiesas parādu piedzinējiem bez iepriekšējas tiesāšanās. Ārpustiesas parādu piedzinējs komunicē (rakstiski, mutiski) ar parādnieku, paziņojot parādniekam par parāda esamību un apmēru, un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, kā arī informē parādnieku par iespējamām tiesiskajām sekām, kas var rasties, ja parādsaistības labprātīgi netiks izpildītas.
Kreditors neapmaksātu rēķinu parādu atgūšanas uzņēmumam var nodot jebkurā laikā pēc apmaksas datuma nokavējuma. To, cik ilgā laikā pēc apmaksas datuma neapmaksātais rēķins tiek nodots parādu atgūšanas uzņēmumam, nosaka kreditors, norādīts LĀPPA mājaslapā.
Tiesu izpildītāja tiesības saņemt atlīdzību par izpildu lietas vešanu ir noteiktas normatīvajos aktos: Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” un Nr. 9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.
Tiesu izpildītāja amata atlīdzība sastāv no fiksētās amata atlīdzības, kā arī amata atlīdzības takses procentos, kas atkarīga no atgūtās parāda summas, un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Maksimālā amata atlīdzība saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 451 ir 250 eiro, tomēr papildus tiesu izpildītājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību procentos no faktiski atgūtās naudas summas.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” nosaka parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī izdevumus, kuri nav atlīdzināmi. Noteikumu 2. pantā norādīts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:
LĀPPA, skaidrojot, ar ko atšķiras ārpustiesas parāda atgūšana no parāda atgūšanas tiesvedības procesa ietvaros, norāda: ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas, tad parādniekam jāmaksā tikai līgumā paredzētais (parasti pamatsumma un/vai līgumsods, un/vai procenti, un/vai zaudējumi), taču tiesvedības gadījumā parādnieka izdevumi palielināsies, jo būs jāsedz arī tiesāšanās izdevumi. Ja parāds netiks samaksāts arī pēc tiesas sprieduma, tad parāda summai klāt vēl tiks pieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinātie izdevumi, kas saistīti ar tiesas sprieduma izpildi.
LĀPPA, analizējot sadarbību pa nozarēm, secinājusi, ka visvairāk lietu apstrādē nodod telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditēšanas uzņēmumi. Savukārt kredītiestādes nodod apstrādē vislielākās parādu summas gan viena parāda griezumā, gan vērtējot visu apstrādē nodoto parāda summu.
Ārpustiesas parādu piedzinēju nozarē turpina pieaugt cesijas darījumos pārņemto lietu skaits, vienlaikus samazinoties pārņemtajai parāda summai. (Cesija ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Par to, kas ir parādu cedēšana, LV portāls rakstīja skaidrojumā šeit – red.) Tas ir skaidrojams ar jau iepriekšējos gados aizsākušos tirgus tendenci, kad aizvien vairāk kreditoru slēdz tā saucamos regulārās cesijas līgumus, kuru ietvaros tiek cedēti prasījumi ar nelielu kavējuma termiņu un procenti par aizdevuma lietošanu saistību īpatsvarā ir visai nelieli. Savukārt uz pilnvarojuma pamata sniegto ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumi ir samazinājušies gan lietu skaita ziņā, gan arī parāda summas ziņā.
Patērētāju tiesību aizsardzības biroja pārskatā par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2019. gadā rakstīts, ka pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krasi – par 155,32% – pieaudzis parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits autostāvvietu pakalpojumu jomā un nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozarē (par 99,25%).
Papildus jāmin, ka ārpustiesas parāda piedziņa drīzumā varētu skart arī uzturlīdzekļu nemaksātājus, jo Tieslietu ministrija ir informējusi par nodomu virzīt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas ļautu piesaistīt uzturlīdzekļu parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojuma sniedzējus, pirms lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra statistika liecina, ka šī gada jūlijā 740,8 tūkstošiem personu bija 1,24 miljoni saistību 19,51 miljarda eiro apmērā.
PTAC pārskata dati liecina, ka 2019. gadā ārpustiesas parādu piedzinēju portfeļa kopsumma, salīdzinot ar 2018. gadu, pieaugusi par 7,46 procentpunktiem un sasniegusi 1,375 miljardus eiro. Savukārt juridisko personu parādu portfeļa kopsumma palielinājusies par 24,39 procentpunktiem, sasniedzot 356,012 miljonus eiro.
