Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodarbojas zvērināti tiesu izpildītāji. Taču pirms pusotra mēneša spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uz vienu gadu ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs.
Grozījumu sagatavotāja Tieslietu ministrija uzskata, ka papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, turklāt tas izmaksātu parādniekam ievērojami lētāk nekā pēc tiesas nolēmuma īstenotā līdzšinējā prakse, piedziņu nododot tiesu izpildītājam.
Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot tā uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības.
Kopā ar Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lukaševski skaidrosim, ko paredz likuma grozījumi un kā notiks uzturlīdzekļu parādu piedziņa, sākumā neiesaistot tiesu izpildītāju.
Raidierakstā pārrunāsim šādus jautājumus:
Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.
