TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
28. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 19 minūtes

Tiesu loma ekonomikas attīstībā

Freepik

Lai veicinātu diskusiju un izpratni par tieslietu sistēmas praktisko atbalstu ekonomikas attīstībai un investīciju piesaistei, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ESF projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros 21. oktobrī rīkoja vebināru “Tiesu loma ekonomikas attīstībā”. Labi funkcionējoša tieslietu sistēma ir viens no elementiem, kas veicina atbilstošu tirgus darbību. Diskusijas uzdevums bija plašāk aplūkot tieši praktiskos rīkus un pārdomātu to lietošanu, kā arī nepieciešamos jauninājumus nozarē, lai tieslietu sistēma, no vienas puses, un tautsaimniecības attīstības sistēma, no otras puses, ciešā sazobē virzītu uz priekšu valsts izaugsmi.

īsumā
  • Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Likuma varas uzdevums ir nodrošināt tiesisku valsti. Tiesiska valsts ir mērķis, bet likums ir instruments.”
  • “Likuma vara tikai tad spēj kalpot kā instruments Latvijas ekonomikas izaugsmei, ja tā tiek īstenota ar uzņēmējam skaidras un saprotamas tiesību normas starpniecību.”
  • “Tiesas spriedums nevar atstāt netaisnības sajūtu. Tiesnesim jāspēj savs lēmums pamatot ne tikai juridiski precīzi, bet arī tā, lai tas būtu saprotams personai bez specifiskām juridiskām zināšanām.”
  • Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Irēna Kucina: “Tiesiskums ir cieši saistīts ar likuma kvalitāti. Likuma kvalitāti veido divi elementi: likuma racionalitāte un taisnīgums.”
  • “Pārmērīgs likumu grozījumu skaits rada tiesisko nedrošību kā likumu piemērotājiem, tā arī to lietotājiem. Jāapzinās, ka tas ir milzu kavēklis vienveidīgas prakses veidošanai ilgtermiņā.”
  • Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone: “Nolēmums var būt uzrakstīts perfekti, bet esmu pārliecināta: arī šādu nolēmumu neuzskatīsim par taisnīgu, ja neuzticēsimies tiesai. Tādēļ uzticēšanās tiesu varai ir tik ļoti būtiska.”
  • Prokurors Igors Gerasimins: “Valsts tautsaimniecības attīstība nav iespējama bez efektīvas finanšu noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas.”

Eiropas Komisijas 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir minēti trīs pamata parametri, kas raksturo efektīvu tieslietu sistēmu, – efektivitāte, neatkarība un kvalitāte. Balstoties uz šīm pamatvērtībām, tika organizēti trīs diskusijas galvenie virzieni.

  • Diskusijas 1. panelis bija veltīts tēmai “Tiesiskuma un likuma varas loma valsts ekonomiskajā izaugsmē”. Vai likuma vara ir ekonomiskās attīstības veicinātājs vai bremzētājs? Vai vērojama pārāk liela aizraušanās ar likumu regulējumu? Kādi būtu ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumi no likuma varas un tiesību viedokļa? Kāda ir tiesu un efektīva tiesu procesa loma likuma varas stiprināšanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā? Kā šobrīd ir vērtējama valsts spēja reaģēt situācijās, kad procesa dalībnieki ļaunprātīgi novilcina tiesas procesus?
  • Diskusijas 2. panelis bija veltīts tēmai “Skaidrs, saprotams un taisnīgs tiesas spriedums kā uzticamības garants no uzņēmēju un investoru perspektīvas”. Kāda būtu ideāla tiesa Latvijā no uzņēmēju skatpunkta? Šobrīd visā pasaulē notiek pāreja “uz jauno normālo”, kurā arvien būtiskāku lomu ieņem modernās tehnoloģijas: kā vērtēt šo tehnoloģiju ienākšanu tiesu procesos? Vai kvalitātes nodrošināšanai iepretim procesa ātrumam ir piešķirama augstāka prioritāte? Vai civilprocesuālajā regulējumā ietvertie instrumenti šobrīd tiesu procesā tiek izmantoti efektīvi? Kas būtu uzlabojams?
  • Diskusijas 3. panelis bija veltīts tēmai “Efektīva finanšu noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana kā pamata valsts tautsaimniecības attīstībai”. Kādi cēloņi vai iemesli liek personām izdarīt ekonomiskus noziegumus? Vai šo noziegumu izdarītājiem ir kaut kas kopīgs? Kas varētu atturēt no jaunu noziegumu izdarīšanas – smagāki sodi, mazāki nodokļi, mazāka sabiedrības segregācija? Kādas tendences vērojamas attiecībā uz ekonomiska rakstura noziegumiem valstī? Kas šo noziegumu izmeklēšanā šobrīd rada vislielākos sarežģījumus? Kā šobrīd vērtējams izmeklēšanas, apsūdzības un iztiesāšanas process?

Likumiem un tiesas lēmumiem jābūt saprotamiem

Uzsākot vebināra diskusiju, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja: runājot par būtiskākajām tiesiskuma jēdzienā ietilpstošajām pamatvērtībām, kurām ir vistiešākā ietekme uz valsts ekonomisko izaugsmi, svarīgi paturēt prātā vienu no svarīgākajiem likumu kvalitātes uzlabošanas aspektiem – likuma skaidrību.

“Likuma varas uzdevums ir nodrošināt tiesisku valsti. Tiesiska valsts ir mērķis, bet likums ir instruments. Cik labs ir pats instruments? Pēdējos gados uzsāktās prakses “konsultē, pirms sodi” popularitāte rāda, ka bieži vien likumpārkāpumu pamatā ir nespēja līdz galam izprast likumā rakstītās prasības,” secina tieslietu ministrs.

“Vai likuma norma ir skaidra un saprotama ikvienam tās lasītājam? Diez vai. Ikviens, kurš ir lasījis Latvijas nodokļu likumus, varēs apliecināt, ka šādu sarežģītu tiesību normu piemēru uzskaitījumu te varētu turpināt un turpināt. Neskaidra tiesību norma ir nekvalitatīva tiesību norma. Tas ir slikts instruments tiesību normas mērķa sasniegšanai. Par likumu kvalitātes uzlabošanu likumdošanas procesa kvalitātes pilnveides kontekstā ir runāts daudz, un tas ir labi. Tas parāda, ka apzināmies problēmu un vēlamies to risināt. Tomēr likumdošanas procesu iespējams uzlabot, tikai sperot konkrētus un praktiskus soļus,” uzsvēra ministrs.

Tiek daudz runāts par uzņēmēju pausto viedokli, ka nepieciešams mainīt likuma saturu un tiesību politiku, bet retāk par to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai.

“Likuma vara tikai tad spēj kalpot kā instruments Latvijas ekonomikas izaugsmei, ja tā tiek īstenota ar uzņēmējam skaidras un saprotamas tiesību normas starpniecību. Nozīmīga loma ir arī tiesību piemērotāja profesionālajai kvalifikācijai un specializācijai. 

Ja tiesnesis labi pārzina attiecīgās tiesību jomas specifiku un regulējumu, ir informēts par aktuālo praksi, tostarp pārnacionālo tiesu atziņām u. c., tad tiek nodrošināta augsta tiesas nolēmuma kvalitāte, tiesu prakses stabilitāte un paredzamība. Minētais ilgtermiņā ļauj arī saīsināt procesu ilgumu un novērš tiesu noslodzi, arī acīmredzami nepamatotu prasījumu izskatīšanu. Turklāt šādas lietas izskatīšanas sagatavošana no tiesneša prasa mazāk resursu un ļauj efektīvi virzīt lietas izskatīšanas procesu.

Vēlos uzsvērt, ka taisnīgs spriedums ir saprotams spriedums. Nereti apgalvo, ka tiesas procesā vienmēr kāda puse būs neapmierināta ar rezultātu. Tomēr jānošķir netaisnības sajūta no juridiskas polemikas, kas risināma pārsūdzības ceļā. Šajā kontekstā vēl viens jautājums, ko gribu īpaši uzvērt, ir starpinstanču dialoga kultūras attīstība. Nebūtu atbalstāmas situācijas, kad tiesu instances risina strīdīgus tiesību piemērošanas jautājumus nevis savstarpēja dialoga ceļā, bet gan apmainoties viedokļiem ar spriedumiem konkrētā lietā. Tiesas spriedums nevar atstāt netaisnības sajūtu. Tiesnesim jāspēj savs lēmums pamatot ne tikai juridiski precīzi, bet arī tā, lai tas būtu saprotams personai bez specifiskām juridiskām zināšanām. Tā ir visaugstākā tiesību piemērotāja meistarība – apvienot un līdzsvarot šīs divas šķietami pretējās kvalitātes,” secina J. Bordāns.

Kvalitatīvs likums ir efektīvs un taisnīgs 

Valsts prezidenta padomnieces tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Irēnas Kucinas uzruna

Ko mēs savā ikdienas dzīvē saprotam ar tiesiskumu? Vai tas ir tikai jēdziens, ko apzināmies kā kaut ko svarīgu, bet mums nesasniedzamu? Vai tomēr spējam to izjust un arī veidot paši gan savā ikdienas dzīvē, gan arī valstiski?

Tiesiskumu ir grūti definēt un izmērīt. Vienkāršs veids, kā tam pietuvoties, ir saistīts ar sabiedriskajiem procesiem, kas tiek ietverti likumā, kas sabiedrībai kopumā un katram tās loceklim rada iespējas, pienākumus un atbildību. Ar “likumu” šeit jāsaprot jebkurš vienotā tiesību normu hierarhijā iekļauts normatīvais tiesību akts un tos ieskaujošie vispārējie tiesību principi. Šie abi elementi kopā veido tiesību sistēmu.

Būtisks tiesiskuma elements ir sabiedrības ekspektācijas jeb gaidas. Mēs visi sagaidām, patiesībā mēs paļaujamies, ka visi sabiedrības locekļi ievēros šādi izprastu “likumu”. Mēs sagaidām un paļaujamies, ka konkrētā dzīves gadījumā tiks piemērota tiesību sistēma attiecīga normatīvā tiesību akta un to ietverošu vispārējo tiesību principu izskatā.

Tiesības un tiesiskums tomēr vēl nav visa dzīve. Daudzas attiecību jomas atrodas ārpus tā. Pat vēl vairāk – demokrātiskā un tiesiskā valstī, kuras nesēja ir pilsoniskā sabiedrība, tiesības drīkst regulēt tikai noteiktas dzīves jomas, savukārt citām jāpaliek cilvēka privātās izvēles ziņā.

Šī ir viena no būtiskajām demokrātisku, tiesisku valstu un autoritāru valsts iekārtu atšķirībām. Autoritāras un it sevišķi totalitāras valsts iekārtas cenšas noteikt un regulēt pēc iespējas lielāku daļu no cilvēka dzīves. Savukārt demokrātijā valsts regulējumam ir zināmas robežas, ko nosaka cilvēktiesības un pilsoniskas sabiedrības pamatprincips – vispārējā rīcības brīvība. Tā mums ir ietverta Satversmes 89. pantā.

Tiesiskums ir cieši saistīts ar likuma kvalitāti. Likuma kvalitāti veido divi elementi: likuma racionalitāte un taisnīgums. Ar likuma racionalitāti mēs apzīmējam to, cik efektīvi likums risina problēmu, kā dēļ tas ir pieņemts. Otrs ar to cieši saistīts ir taisnīgums. Likuma efektivitāte dažkārt var tikt sasniegta uz taisnīguma rēķina. Taču šāds likums nebūtu uzskatāms par kvalitatīvu. Labam likumam ir jābūt vienlaikus efektīvam un taisnīgam.

Manā ieskatā likuma kvalitāti un tiesiskumu Latvijā bieži vājina arī šādi faktori.

  • Pārmērīgs likumu grozījumu skaits, kas rada tiesisko nedrošību kā likumu piemērotājiem, tā arī to lietotājiem. Jāapzinās, ka tas ir milzu kavēklis vienveidīgas prakses veidošanai ilgtermiņā. No vienas puses, daudziem šķiet, ka tiesnesis nav elastīgs un nav spējīgs likumu pielāgot mainīgajiem apstākļiem. Tādēļ it kā būtu nepieciešams likumā regulēt pēdējos sīkumus. Taču tas padara likuma piemērošanu tikai grūtāku un attālina to no taisnīga rezultāta sasniegšanas. No otras puses, daudziem likuma piemērotājiem šķiet, ka viņiem nav jāuzņemas atbildība un jāatrod pareizs un taisnīgs rezultāts. Tādēļ viņi iet vieglāko ceļu un piemēro likumu formāli. Tas savukārt rada nepieciešamību pēc daudziem likuma grozījumiem.
  • Šis faktors konsekventi izraisa nākamo negatīvo efektu, proti, informācijas trūkumu par to, kas likumā vai tā grozījumos tiek paredzēts, kā tas iederas kopējā tiesību sistēmā, kā šis likums tiks piemērots un interpretēts tiesās. Līdz ar to sabiedrība nav droša par savām tiesībām un tām neuzticas. Tā netic pieņemtajiem likumiem, netic likuma varai un rezultātā arī pašam tiesiskumam.

Gribētu uzsvērt: tiesiskumā vissvarīgākais ir tas, ka gan likuma radītāji, gan likuma piemērotāji, gan sabiedrība kopumā likumu uztver kā vērtību pati par sevi. Mēs esam tiesiska valsts, un tiesiska valsts balstās uz likumu kā vērtību. Tādēļ mums sistemātiski jāidentificē un jāizskauž trūkumi gan likuma kvalitātē, gan tiesiskumā.

Skaidrs, saprotams un taisnīgs tiesas spriedums

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzruna

Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma, bet pilnvērtīgs tiesas process sākas jau pirmajā instancē. Tieši tādēļ gan komersantiem, gan lietu dalībnieku pārstāvjiem lūgtu maksimāli izmantot pirmās instances tiesas kā pilnvērtīgu tiesas procesu.

Mums būtu jāatsakās no paražu tiesībām, ka pirmās instances tiesa ir kā izmēģinājums un ka īstā jurisprudence un tiesas spriešana sāksies tikai apelācijas instances tiesā. Pārsūdzība un apelācijas instance nevar būt pašmērķis, tieši tāpat kā kasācijas instance. Tādēļ tiesājoties ir svarīga gan godprātīga tiesību izmantošana, gan godprātīga pienākumu izpilde.

Mēs kā tiesu vara kopumā, tāpat jūs kā tiesu klienti, mēs visi sagaidām, ka tiesnesis pievērsīs uzmanību, ja par strīdīgu faktu lietā nebūs iesniegti nekādi pierādījumi. Lai veicinātu kvalitatīvāku un efektīvāku tiesas procesu, mēs varam papildināt normatīvo regulējumu ar norādījumu došanas pienākumu, kas būtu jārealizē tiesnesim. Tiesās lietu izskatīšanā pastāv sacīkstes princips, taču, lai nonāktu pie taisnīga rezultāta, nav nepieciešams gaidīt, līdz kādā no tiesu instancēm konstatēs noilgumu, jo tas būs neefektīvi izmantots laiks, neefektīvi izmantoti resursi gan valstij, gan arī tiesas klientiem. Tādēļ jāparedz norādījumu došanas pienākums, pirms tiesnesis pieņem lietu izskatīšanā.

Vēl viens aspekts, kam gribētu pievērst uzmanību, – ja mums ir kvalitatīvs un efektīvs pirmās instances tiesas process, tad apelācijas instances tiesas procesam būtu jābūt rakstveidā. Šeit noteikti varam iedvesmoties no kolēģiem ārvalstīs, kur šāds apelācijas instances process jau ir kā ģenerālā norma. Tikai izņēmuma gadījumā, ja tiesa saskata par nepieciešamu, tad lietas izskatīšana apelācijas instancē notiktu mutvārdu procesā. Likums Covid-19 izplatības laikā tiesām ir devis iespēju strādāt rakstveidā, bet būtībā tam vajadzētu būt iestrādātam normatīvajā regulējumā kā pastāvīgai tiesību normai, lai procesu padarītu efektīvāku.

Mēs dzīvojam digitālās revolūcijas apstākļos, un Covid-19 laiks ir atklājis attālinātā darba iespējas dažādās platformās. Šobrīd ir pieejamas daudzas platformas, ko mēs varam izmantot attālinātam darbam, bet tiesu darbam jānotiek tikai drošticamā vidē. Tiesu administrācija strādā pie šādu platformu izveides, kur saglabāt datus, kas nav pieejami neautorizētu personu lokam. Tas noteikti ekonomētu laiku un būtu veiksmīgs modelis lietu dalībnieku pārstāvjiem, advokātiem.

Noslēgumā par virstēmu: skaidrs, saprotams un taisnīgs spriedums. Nolēmums var būt uzrakstīts perfekti, bet esmu pārliecināta: arī šādu nolēmumu neuzskatīsim par taisnīgu, ja neuzticēsimies tiesai. Tādēļ uzticēšanās tiesu varai ir tik ļoti būtiska. Un šeit ir jāstrādā visiem kopā. Mēs nedrīkstam savstarpēji institucionāli strīdēties un norādīt uz nekvalitatīvu darbu zemākas instances tiesā, ja neminam konkrētus faktus vai arī nepamatoti vispārinām kādu no faktiem.

Veselīga un konstruktīva kritika var būt ļoti noderīga, taču cenšamies arī paši pamanīt problēmas, un, kad tās pamanām, tā vairs nav problēma, bet gan uzdevums, kas jāatrisina. No katra paša ir atkarīga ticība tiesu varai, ticība Latvijai kā tiesiskai valstij, patiesa ticība tam, ka Latvijas tiesā var saņemt saprotamu, skaidru un taisnīgu nolēmumu.

Efektīva finanšu noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana

Prokurora Igora Gerasimina uzruna

Valsts tautsaimniecības attīstība nav iespējama bez efektīvas finanšu noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas.

Ja runājam par tiesiskuma stiprināšanu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā, manuprāt, ir trīs svarīgi pīlāri, kuriem ir būtiska nozīme. Tas ir moderns, Eiropas un starptautiskajām tiesībām atbilstošs un saprotams tiesiskais regulējums. Tā ir ātra un kvalitatīva noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un arī iztiesāšana. Tas ir sabiedrībai saprotams process. Mums ir jārunā ar sabiedrību un jāskaidro, kāpēc ir tā, nevis citādi.

Ja raugāmies uz procesuālo pusi, jājautā, kas ir tās lietas, ko varam un ko vajadzētu īstenot. Es teiktu, ka tas, ko jau darām, ir tiesiskā regulējuma izstrāde un pilnveide. Negribu teikt, ka pašreizējais tiesiskais regulējums finanšu noziegumu apkarošanas jomā ir slikts. Tieši otrādi – gribētu teikt, ka tas ir labs, bet, protams, tas neizslēdz centienus to pilnveidot.

Būtisks aspekts ir iestāžu darba prioritizācija. Viena no OECD ekspertu atziņām – jāsaprot, ka resursi vienmēr būs limitēti. Tāpēc iestāžu resursus un kapacitāti vajadzētu virzīt atbilstoši valstij svarīgām prioritātēm, kas izriet no riskiem. Latvija ļoti labi apzinās savu riska profilu – tie ir finanšu noziegumi, kas apdraud tautsaimniecības attīstību.

Lietu prioritizācija ir ārkārtīgi svarīga iztiesāšanas stadijā. Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka lietas, kurās ir apsūdzētas [valsts] amatpersonas, ir izskatāmas prioritāri. Ja nodrošināsim, ka šīs lietas tiesā tiek izskatītas savlaicīgi, tiks nodrošināta soda neizbēgamība. Tas uzlabotu tiesisko vidi finanšu jomā.

Starpinstitūciju sadarbības stiprināšana – vēl viens ārkārtīgi būtisks aspekts. Finanšu noziegumu apkarošana nav tikai Ģenerālprokuratūras vai Valsts policijas darbs, tas ir kopdarbs, kas iespējams tikai tad, ja iestādes savā starpā sadarbojas.

Mēs redzam, ka finanšu noziegumi attīstās, gribam to vai ne. Tāpēc arī mums ir jāattīstās līdzi. Varam to izdarīt, gan specializējoties apkarošanas jomā, gan izveidojot specializētu [Ekonomisko lietu] tiesu.

Sabiedrības izglītošana ir vēl viens būtisks faktors. Informēta un izglītota sabiedrība vairāk uzticas tiesu varai un izmeklēšanai. Valsts policija un Ģenerālprokuratūra pirmstiesas procesa stadijā veic ļoti daudz darba, lai informētu sabiedrību par to, kāda ir konkrētā kriminālprocesa virzība. Tālāk iztiesāšanas stadijā tiesneši stāsta par tiesu nolēmumiem, gala nolēmumiem, un šī informēšana ir ārkārtīgi svarīga, lai sabiedrība saprastu, ka process ir caurskatāms.

Svarīgi, lai šī informācija būtu objektīva. Ja ir viedoklis, piemēram, ka finanšu sektorā šobrīd ir ļoti sarežģīti veikt uzņēmējdarbību, ka izmeklēšanas iestādes kaut kur ir pārcentušās, svarīgi ir nevispārināt šos gadījumus un saprast katru konkrēto situāciju. Nav pieļaujams, ka noziedzīga nauda vai neskaidras izcelsmes nauda silda ekonomiku. Ir svarīgi, ka varam kontrolēt un identificēt šos riskus. Jāstrādā pie tā, lai mazinātu birokrātiju, taču mēs nevaram pieļaut, ka Latvija tiek izmantota naudas atmazgāšanai.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU