Satversmes tiesa turpina būt demokrātiskas, tiesiskas valsts garants

Ar jaunā Satversmes tiesas darba gada atklāšanu tika publiskots arī Pārskats par Satversmes tiesas darbu no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim.

“Satversmes tiesa ir turpinājusi būt Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts garants. Satversmes tiesas atbildība suverēna priekšā ir aizsargāt Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu un sekmēt jēgpilnu Latvijas valsts attīstību. Šī atbildība uzliek pienākumu rūpīgi izvērtēt valstī pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.

Pērn pieņemtajos spriedumos Satversmes tiesa ir lēmusi par cilvēka cieņu, valsts valodu, labu likumdošanu un tiesībām zināt savas tiesības, kā arī par tiesībām uz vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu, nodarbošanās izvēles brīvību, sociālo nodrošinājumu, ģimenes aizsardzību, izglītību un mazākumtautību aizsardzību,” uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

2019. gadā paveiktais

Satversmes tiesā no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim saņemti 372 privātpersonu iesniegumi. No tiem 182 reģistrēti kā pieteikumi par lietas ierosināšanu un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās, savukārt 190 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem vai uz tiem atbildēts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesa pērn ierosināja 32 lietas, kas ir vairāk nekā 2018. gadā. Pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātas 22 lietas, pēc tiesas pieteikuma – 4, pēc tiesībsarga pieteikuma – 3, pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma – 2, bet viena lieta ierosināta pēc pašvaldības domes pieteikuma. Satversmes tiesa pārskata posmā izskatīja 20 lietas.

Visbiežāk ierosinātas lietas pēc Satversmes 1. panta (“Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”) 91. panta (“Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”), 92. panta (“Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību”), 105. panta (“Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”) un 64. panta (“Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros”).

Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet trīs lietās izbeigta tiesvedība. Vienā lietā tiesvedība apturēta sakarā ar jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai pieņemtu prejudiciālu nolēmumu. Spriedumos izvērtēta 38 tiesību normu satversmība, 23 tiesību normas atzītas par atbilstošām, 15 tiesību normas atzītas par neatbilstošām Satversmei. Deviņiem spriedumiem tiesneši pievienojuši atsevišķās domas.

Pārskata posmā Satversmes tiesa taisījusi trīs spriedumus, kas attiecināmi uz valststiesību jomu. Visi trīs spriedumi attiecas uz likumdošanas procesu. Divās lietās tiesa izvērtēja, vai Ministru kabinets rīkojies atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam. Savukārt trešajā lietā sniegtas vairākas jaunas atziņas par Satversmei atbilstošu likumdošanas procesu Saeimā. Pārskata posmā tiesa izskatījusi arī vairākas lietas, kas saistītas ar starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību piemērošanu.

Satversmes tiesas kolēģijas no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim ir pieņēmušas 151 lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Šis skaits ir ļoti līdzīgs lēmumu skaitam 2018. gadā.

Būtiskākās atziņas Satversmes tiesas spriedumos

Mazākumtautību tiesības ir vērstas uz līdzsvara nodrošināšanu sabiedrībā, radot labvēlīgu vidi mazākumtautību valodu, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanai un vienlaikus nodrošinot pienācīgu cieņu konstitucionālajām vērtībām1.
Likumdevējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajam par virsstundu darbu tādu atlīdzību, kas ir lielāka par viņam noteikto darba samaksu. Turklāt atbilstoši vienlīdzības principam likumdevējam jānodrošina, ka tādi nodarbinātie, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, par to veikto virsstundu darbu saņem vienādu atlīdzību2.
Pilsētvides arhitektoniskā forma nav nošķirama no savas sociālās nozīmes un izmantojuma. Rīgas vēsturiskā centra īpašie saglabāšanas, aizsardzības un attīstīšanas noteikumi attiecināmi ne tikai uz pilsētas un tās kultūrvēsturisko vērtību vizuāli uztveramo daļu, bet arī uz to saturisko, nemateriālo aspektu, lai nodrošinātu visaptverošu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un arī ilgtspējīgu attīstību3.
Valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar būt leģitīms mērķis atšķirīgai attieksmei pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, īpaši, ja tā skar bērna vislabākās intereses uzaugt ģimeniskā vidē4.
Ja persona vispārējās izglītības procesā neapgūst valsts valodu pietiekamā līmenī, lai varētu to brīvi lietot, šai personai sniegto izglītību nevar uzskatīt par kvalitatīvu5.
Izglītība ieslodzījuma vietā ir svarīga, lai veicinātu sociāli pozitīvas vērtību izpratnes veidošanos notiesātajā un viņa pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Izglītība ir viens no sociālās rehabilitācijas galvenajiem līdzekļiem6.
Korespondences kontrole nedrīkst būt automātiska. Sistemātiska un nepamatota sarakstes kontrole ir pretrunā ar tiesībām uz privāto dzīvi7.
Attiecību saglabāšana ar ģimeni ir vienlīdz svarīga kā notiesātajām sievietēm, tā notiesātajiem vīriešiem8.
Valsts pienākums nodrošināt ģimenei juridisku aizsardzību prasa tādu tiesisko regulējumu, kas izveido un uztur sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko ietvaru, nosakot šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības9.
Regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves10.