TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
15. janvārī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
5
5

Satversmes tiesa turpina būt demokrātiskas, tiesiskas valsts garants

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

10. janvārī otro reizi notika Satversmes tiesas svinīgā sēde, ar kuru simboliski, klātesot amatpersonām no visiem valsts varas atzariem, tika atklāts jaunais Satversmes tiesas darba gads, aplūkotas konstitucionālo tiesību aktualitātes, kā arī paveiktais 2019. gadā – tiesā ierosināto lietu un vērtēto tiesību normu (aktu) skaits.

īsumā
  • Satversmes tiesa pērn ierosināja 32 lietas. Pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātas 22 lietas.
  • Satversmes tiesas kolēģijas no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim ir pieņēmušas 151 lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Šis skaits ir ļoti līdzīgs lēmumu skaitam 2018. gadā.
  • Visbiežāk ierosinātas lietas pēc Satversmes 1. panta, 64. panta, 91. panta, 92. panta un 105. panta.
  • Pērn pieņemtajos spriedumos Satversmes tiesa ir lēmusi par cilvēka cieņu, valsts valodu, labu likumdošanu un tiesībām zināt savas tiesības, kā arī par tiesībām uz vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu, nodarbošanās izvēles brīvību, sociālo nodrošinājumu, ģimenes aizsardzību, izglītību un mazākumtautību aizsardzību.

Ar jaunā Satversmes tiesas darba gada atklāšanu tika publiskots arī Pārskats par Satversmes tiesas darbu no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim.

“Satversmes tiesa ir turpinājusi būt Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts garants. Satversmes tiesas atbildība suverēna priekšā ir aizsargāt Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu un sekmēt jēgpilnu Latvijas valsts attīstību. Šī atbildība uzliek pienākumu rūpīgi izvērtēt valstī pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.

Pērn pieņemtajos spriedumos Satversmes tiesa ir lēmusi par cilvēka cieņu, valsts valodu, labu likumdošanu un tiesībām zināt savas tiesības, kā arī par tiesībām uz vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu, nodarbošanās izvēles brīvību, sociālo nodrošinājumu, ģimenes aizsardzību, izglītību un mazākumtautību aizsardzību,” uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

2019. gadā paveiktais

Satversmes tiesā no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim saņemti 372 privātpersonu iesniegumi. No tiem 182 reģistrēti kā pieteikumi par lietas ierosināšanu un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās, savukārt 190 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem vai uz tiem atbildēts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesa pērn ierosināja 32 lietas, kas ir vairāk nekā 2018. gadā. Pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātas 22 lietas, pēc tiesas pieteikuma – 4, pēc tiesībsarga pieteikuma – 3, pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma – 2, bet viena lieta ierosināta pēc pašvaldības domes pieteikuma. Satversmes tiesa pārskata posmā izskatīja 20 lietas.

Visbiežāk ierosinātas lietas pēc Satversmes 1. panta (“Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”) 91. panta (“Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”), 92. panta (“Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību”), 105. panta (“Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”) un 64. panta (“Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros”).

Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet trīs lietās izbeigta tiesvedība. Vienā lietā tiesvedība apturēta sakarā ar jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai pieņemtu prejudiciālu nolēmumu. Spriedumos izvērtēta 38 tiesību normu satversmība, 23 tiesību normas atzītas par atbilstošām, 15 tiesību normas atzītas par neatbilstošām Satversmei. Deviņiem spriedumiem tiesneši pievienojuši atsevišķās domas.

Pārskata posmā Satversmes tiesa taisījusi trīs spriedumus, kas attiecināmi uz valststiesību jomu. Visi trīs spriedumi attiecas uz likumdošanas procesu. Divās lietās tiesa izvērtēja, vai Ministru kabinets rīkojies atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam. Savukārt trešajā lietā sniegtas vairākas jaunas atziņas par Satversmei atbilstošu likumdošanas procesu Saeimā. Pārskata posmā tiesa izskatījusi arī vairākas lietas, kas saistītas ar starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību piemērošanu.

Satversmes tiesas kolēģijas no 2018. gada 9. decembra līdz 2019. gada 8. decembrim ir pieņēmušas 151 lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Šis skaits ir ļoti līdzīgs lēmumu skaitam 2018. gadā.

Būtiskākās atziņas Satversmes tiesas spriedumos

  • Mazākumtautību tiesības ir vērstas uz līdzsvara nodrošināšanu sabiedrībā, radot labvēlīgu vidi mazākumtautību valodu, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanai un vienlaikus nodrošinot pienācīgu cieņu konstitucionālajām vērtībām1.
  • Likumdevējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajam par virsstundu darbu tādu atlīdzību, kas ir lielāka par viņam noteikto darba samaksu. Turklāt atbilstoši vienlīdzības principam likumdevējam jānodrošina, ka tādi nodarbinātie, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, par to veikto virsstundu darbu saņem vienādu atlīdzību2.
  • Pilsētvides arhitektoniskā forma nav nošķirama no savas sociālās nozīmes un izmantojuma. Rīgas vēsturiskā centra īpašie saglabāšanas, aizsardzības un attīstīšanas noteikumi attiecināmi ne tikai uz pilsētas un tās kultūrvēsturisko vērtību vizuāli uztveramo daļu, bet arī uz to saturisko, nemateriālo aspektu, lai nodrošinātu visaptverošu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un arī ilgtspējīgu attīstību3.
  • Valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar būt leģitīms mērķis atšķirīgai attieksmei pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, īpaši, ja tā skar bērna vislabākās intereses uzaugt ģimeniskā vidē4.
  • Ja persona vispārējās izglītības procesā neapgūst valsts valodu pietiekamā līmenī, lai varētu to brīvi lietot, šai personai sniegto izglītību nevar uzskatīt par kvalitatīvu5.
  • Izglītība ieslodzījuma vietā ir svarīga, lai veicinātu sociāli pozitīvas vērtību izpratnes veidošanos notiesātajā un viņa pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Izglītība ir viens no sociālās rehabilitācijas galvenajiem līdzekļiem6.
  • Korespondences kontrole nedrīkst būt automātiska. Sistemātiska un nepamatota sarakstes kontrole ir pretrunā ar tiesībām uz privāto dzīvi7.
  • Attiecību saglabāšana ar ģimeni ir vienlīdz svarīga kā notiesātajām sievietēm, tā notiesātajiem vīriešiem8.
  • Valsts pienākums nodrošināt ģimenei juridisku aizsardzību prasa tādu tiesisko regulējumu, kas izveido un uztur sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko ietvaru, nosakot šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības9.
  • Regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves10.

1 Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa spriedums lietā Nr. 2018-12-01 par normām, kas nosaka izglītības ieguves valodu. Sprieduma pasludināšanas video.

2 Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija spriedums lietā Nr. 2018-14-01 par virsstundu darba atlīdzību amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa komentārs (video).

3 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedums lietā  Nr. 2018-17-03 par Rīgas domes noteiktajiem ierobežojumiem spēļu zāļu ierīkošanai Rīgas vēsturiskajā centrā. Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas komentārs (video).

4 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedums lietā Nr. 2018-21-01 par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam.

5 Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018-22-01 par 2018. gada 22. marta likuma “Grozījumi Izglītības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

6 Satversmes tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums lietā Nr. 2018-23-03 par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam.

7 Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija spriedums lietā Nr. 2018-24-01 par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta otrās daļas redakcijas, kas bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam.

8 Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedums lietā Nr. 2018-25-01 par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. Satversmes tiesas tiesneses priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas komentārs (video).

9 Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra spriedums lietā Nr. 2019-01-01 par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam. Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas komentārs (video).

10 Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta spriedums lietā Nr. 2018-08-03 par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa komentārs (video).

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU