Saeimā: Likumprojekts mobilo telefonu lietošanas ierobežošanai skolās

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Plāno ierobežot mobilo telefonu izmantošanu skolās

Saeima 12. oktobrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. 

Ar to tiek rosināts likumā noteikt, ka izglītības iestādei ir tiesības ierobežot vai aizliegt mobilo telefonu un viedierīču lietošanu izglītības iestādē, tai skaitā starpbrīžos. Likumprojekts paredz nodrošināt izglītības iestādei tiesības konfiscēt mobilās viedierīces un telefonus,  izdodot attiecīgus iekšējos noteikumus, vai pilnveidojot jau esošos iekšējās kārtības noteikumus.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, izglītības iestādēm šobrīd nav legālu iespēju rīkoties, lai ierobežotu viedierīču un mobilo telefonu lietošanu. Vienlaikus tas uzlabotu un garantētu izglītojamo drošību izglītības iestādēs, kā arī veicinātu socializēšanos vienaudžu starpā.

Izglītības iestādēs ir izteikta digitālā emocionālā vardarbība, kura tiek veicināta, lietojot mobilās viedierīces, teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus likumprojekta autori atsaucas uz Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2023. gada ziņojumu, kurā tā rosina mobilo viedierīču aizliegšanu izglītības iestādēs, pamatojot to ar lasītprasmes sliktiem rezultātiem sākumskolas posmā, kā arī to slikto ietekmi uz bērnu, traucējot koncentrēties mācībām.

Rosina likumā noteikt izglītības iestādes tiesības pārmeklēt bērnu mantas

Deputāti 12. oktobra plenārsēdē lēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Papildinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 14. panta pirmo daļu ar 1.¹ punktu, plānots noteikt, ka gadījumā, ja izglītības iestādei ir aizdomas par izglītojamā negodprātīgu rīcību, un tas apdraud citu izglītojamo veselību un dzīvību, izglītības iestāde var pārbaudīt bērna privātās mantas.

Savukārt, papildinot 21. panta pirmo daļu ar 1.¹ punktu, rosina noteikt, ka izglītības iestādei ir tiesības pārbaudīt skolēnu un viņa mantas viņa klātbūtnē, ja ir aizdomas par aizliegto lietu un vielu lietošanu, un tas apdraud citu izglītojamo veselību un dzīvību.

Likumprojektu Saeimā iesnieguši vairāki deputāti. Kā skaidrots tā anotācijā, grozījumi iesniegti, lai uzlabotu un garantētu bērnu drošību skolās. Beidzoties Covid-19 pandēmijai, izglītības iestādes ir saskārušās ar lielākām emocionālās un fiziskās vardarbības izpausmēm izglītojamo vidū. Izglītības iestāžu rīcībā šobrīd nav legālu mehānismu, lai ātri risinātu šādas situācijas, teikts anotācijā.

Veicinās nodokļu nomaksas disciplīnu pasažieru komercpārvadājumos un pastiprinās Autopārvadājumu likumā noteikto administratīvo atbildību

12. oktobrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai nodots apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Īsumā likumprojekta mērķis ir:

• saskaņot Autopārvadājumu likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā;
• precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu;
• precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem;
• papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

Ar grozījumiem iecerēts efektīvāk risināt virkni Valsts ieņēmuma dienesta konstatēto problēmu autopārvadājumu nozarē, proti, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas izpaužas kā:

• nozari reglamentējošo prasību neievērošana (pakalpojumu sniegšana bez speciālās atļaujas (licences) un/vai bez licences kartītes, nav nodrošināta taksometru skaitītāju žurnālu regulāra un pareiza aizpildīšana);
• nav uzstādītas un lietotas maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, čeku neizdrukāšana un neizsniegšana uzreiz pēc samaksas saņemšanas, ieņēmumu nereģistrēšana;
• izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
• grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana;
• kredītiestādē nav atvērts maksājumu norēķinu konts;
• nodokļu kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana u. c.

Piemēram, ar likuma grozījumiem tiek rosināts ieviest un noteikt jaunu lieguma veidu saimnieciskās darbības apturēšanas procesā – liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili. Ar grozījumiem tiks novērsta arī transportlīdzekļa “pārlikšana” uz citu komersantu vai citu pārvadājuma veidu.

Lai novērstu administratīvā pārkāpuma turpināšanu un nodrošinātu, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu par likuma “Par nodokļiem un nodevām ” pārkāpumiem paredzētas nodokļu administrācijas (amatpersonas) tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekli – aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes (saistītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atrodas saskaņošanas procesā).

Plašāk par tēmu >>

• Satiksmes ministrija: Valdība atbalsta grozījumus Autopārvadājumu likumā

Ar grozījumiem vairākos enerģētikas jomu regulējošajos likumos iecerēts veicināt pakalpojumu caurspīdību un paredzamību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodoti izskatīšanai trīs likumprojekti:

• “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”
• “Grozījumi Enerģētikas likumā”
• Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Kā skaidrots likumprojektu anotācijās, to mērķis  ir veicināt regulēto pakalpojumu caurspīdību un paredzamību, īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas sniedz pakalpojumu par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.

Grozījumu projekti ietver vairākas izmaiņas, piemēram, nosakot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumu publiskot un iesniegt Saeimai ikgadēju rakstisku pārskatu par savu darbību un finansēm ieprieksējā gadā. Pārskatā būtu jāietver informācija par regulatora apstiprinātiem tarifiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru sistēmai ir pieslēgti virāk par simt tūkstošiem lietotāju vai piegādātās enerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 kilovatstundu, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru un šo regulēto pakalpojumu sniedzēju iepriekšējā perioda tarifu ieņēmumu un izdevumu novirzēm no spēkā esošā tarifu projekta.

Rosinātās izmaiņas likumos paredz mehānismus, kuru mērķis būtu veicināt tarifu apmēra pieaugumu izlīdzināšanu un lietotāju tarifu izmaksu paredzamību, nosakot pienākumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izstrādāt metodiku maksimālā tarifu vērtības pieauguma noteikšanai u. c.

• Klimata un enerģētikas ministrija: Likumprojektu pakete sadales tarifu pieauguma ierobežošanai uzsāk apstiprināšanas ceļu

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Robežsargiem varēs noteikt lielāku pieļaujamo virsstundu apjomu

Darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, var noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to līdz šim paredzēja likums. To nosaka likumprojekts “Grozījumi  Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, ko Saeima 12. oktobrī pieņēma galīgajā lasījumā. 

Izmaiņas noteic, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka līdz šim noteiktais darba (dienesta pienākumu izpildes) laika limits, ievērojot samērīguma principu, nebūtu piemērojams, ja attiecīgo robežsargu nodarbināšana būtu nepieciešama tādu uzdevumu izpildei, kas vitāli nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses, piemēram, būtisku sabiedrības apdraudējumu novēršanu vai būtisku attiecīgo seku likvidēšanu.

10. augustā valdība izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Likumprojekta autori norādījuši, ka pēdējā laikā nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits ir uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu.

• Saeima: Darbiniekiem valsts robežas apsardzībā var noteikt ilgāku virsstundu darba laiku

Uzlabo valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un atsavināšanas procesu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Ar izmaiņām likumā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu arī gadījumos, kad zemesgabala sadale nav lietderīga (līdz šim spēkā esošais regulējums liedza pārdot būvju īpašniekiem šādu valsts nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga, jo, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, ir grūti pamatot publisko resursu tēriņus zemes sadalei).

Turpat noteikts, – ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu (līdz šim likumā nebija ietverta norma, kas noteiktu, kādās daļās būvju īpašnieki tiesīgi iegūt publiskas personas nekustamo īpašumu).

Ar grozījumiem likumā papildināts 42. panta 2.⁵ daļas regulējums, nosakot, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģētu pārvaldes uzdevumu veikšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ir tiesības izmantot papildpakalpojumu vai papildinošas saimnieciskas darbības veikšanai. Savukārt publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģētu pārvaldes uzdevumu veikšanai, kuri ir saistīti ar saimniecisko darbību, ir tiesības izmantot šādas darbības veikšanai, ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā ( līdz šim likums paredzēja, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu).

Jaunā redakcijā izteikts likuma 47. pants, kas nosaka, ka valsts nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (līdz šim likums noteica, ka šos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā).

Likuma grozījumu mērķis ir kopumā uzlabot valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un atsavināšanas procesu, padarot to efektīvāku. To pieņemšana nodrošinās rīcību ar valstij piederošo īpašumu, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka principu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Virza tālāk ieceri samazināt likmi hipotekāro kredītu līgumiem

Hipotekāro kredītu līgumiem uz vienu gadu par 50 procentiem plānots samazināt aizņēmuma likmi, noteic 12. oktobrī konceptuāli atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Samazināto likmi plānots noteikt uz vienu gadu, kas būtu kā šībrīža krīzes risinājums, pauž par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Atbalsts attiektos uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un būtiski, ka tas nekādā veidā nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju. 

Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30. septembrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. 

Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, grozījumi noteic, ka kredītņēmējam būs jāiesniedz kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām. 

Atcels prasību zināt valsts valodu ES pilsoņiem, kas iegādājas lauksaimniecības zemi

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, viena no likumā šobrīd spēkā esošajām prasībām lauksaimniecības zemes iegādei Latvijā ir nosacījums, ka citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi, – ir jābūt saņēmušām ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Grozījumi paredz izslēgt no likuma šo normu.

Prasība būt saņēmušam dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei tiks arī turpmāk attiecināta uz trešo valstu pilsoņiem.

Anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB1, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likuma tiesiskais regulējums ir atzīts par diskriminējošu un brīvu uzņēmējdarbību ierobežojošu.

Vairākas likuma normas tiek precizētas, nosakot, ka noteiktās prasības un ierobežojumi, iegādājoties lauksaimniecības zemi, attiecināmi arī uz juridisko personu patiesā labuma guvējiem.

Plašāk par tēmu >>

• LV portals: ES pilsoņiem, pērkot lauksaimniecības zemi, neprasīs latviešu valodas zināšanas

Paplašina Valsts meža dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”.

Ar tiem plānots uzlabot Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstību, samazināt administratīvo slogu, uzlabot klientu apkalpošanu un veicināt pāreju uz digitālu dokumentu apriti.

Likumprojekts paplašina arī dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā. Piemēram, jaunā redakcijā iecerēts izteikt Valsts meža dienesta likuma 7. pantu, nosakot, ka dienesta amatpersonām, uzraugot vai kontrolējot meža apsaimniekošanu un izmantošanu un medības vai meža ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu ir tiesības apturēt transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa meža zemi un vietām, kur atļautas medības, kā arī pārbaudīt, vai personas, pie kurām atrodas medību ierocis, ir lietojušas alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošās vielas.

Pēc individuāla izvērtējuma par prokuroru varētu kļūt persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu aiz neuzmanības

Saeimā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, kas paredz nostiprināt tādu prokurora amata kandidāta izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos noteiktajos gadījumos, piedalīties prokurora amata kandidātu atlases procesā. Tādā gadījumā ir jānodrošina, ka personas dalība prokurora amata kandidātu atlases procesā vai prokurora amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai, tiesu varai un tās reputācijai.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Prokuroru atestācijas komisija var sniegt ģenerālprokuroram atzinumu par atļauju personai, uz kuru attiecas Prokuratūras likuma 37. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktie ierobežojumi ieņemt amatu, tomēr piedalīties atlasē, ja:

• tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
• pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata vai pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01, ar ko tika atzīts, ka likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punkts neatbilst Satversmei. Lai izpildītu Satversmes tiesas lēmumu, Saeimā ir iesniegti saistīti “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz turpmāk veikt tiesneša amata kandidāta individuālu izvērtējumu gadījumā, ja kandidāts aiz neuzmanības ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.

Ņemot vērā tiesnešu un prokuroru amatu nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā, kā arī amata kandidātu atlases regulējuma līdzību, izstrādāti grozījumi arī Prokuratūras likuma 37. pantā, tādējādi saglabājot līdzvērtīgas prasības abiem tiesu varas amatiem.

Atvieglos prasības pārvaldniekiem mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā

12. oktobrī otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Tie paredz tiesības ikvienai personai, kas pilnvarota pārvaldīt dzīvojamo māju, mājas lietu kārtot Būvniecības informācijas sistēmā.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu gadījumus, kad daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Kā zināms, no 2023. gada 1. marta mājas lietas kārtošana BIS ir obligāta.

Lai piekļūtu mājas lietai BIS, pārvaldniekam, kas kārto mājas lietas dokumentāciju, ir jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā. Savukārt pārvaldnieku reģistrā reģistrē un konkrētai dzīvojamai mājai tiek nodrošināta piekļuve tad, ja pārvaldniekam ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, un ja iesniegts noslēgtais pārvaldīšanas līgums ar dzīvojamās mājas kopību. “Diemžēl šobrīd praksē novērojams, it īpaši reģionos, ka daļa no pārvaldniekiem nevar reģistrēties un piekļūt BIS mājas lietai, tādējādi nespējot pildīt pārvaldīšanas uzdevumu – kārtot mājas lietu, jo pārvaldniekam nav atbilstoša kvalifikācija,” kāpēc nepieciešams grozīt likumu, iepriekš pamatoja Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts paredz noteikt, ka vienīgais priekšnoteikums reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā, lai saņemtu piekļuvi BIS attiecīgai mājas lietai, būs noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību.

Otrajā lasījumā atbalsta Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošanu Tiesu administrācijai

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kas precizē un papildina regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai.

Likvidācija tiek īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību.

Otrajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Apvienos Juridiskās palīdzības administrāciju un Tiesu administrāciju

Konceptuāls atbalsts likumprojektam, kas paredz stiprināt pacientu tiesības uz informāciju un atbalsta personas klātbūtni ārstniecības procesā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, ar kuriem plānots uzlabot pacientu tiesību ievērošanu.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir precizēt esošās pacientu tiesību normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u. c.

Piemēram, likumā plānots nostiprināt ārstniecības iestādes pienākumu nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā. Tāpat plānots noteikt, ka nepilngadīgais pacients no 14 gadiem ir tiesīgs izvēlēties arī citu personu pastāvīgu klātbūtni, atbalstu ārstniecībai vai informācijas sniegšanas iespēju par viņa veselības stāvokli.

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Ieviesīs pacientam caurredzamāku ārstēšanas gaitu un plašākas lemttiesības

Atbalsta ieceri atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā, lai sekmētu starptautisko sankciju izpildi

Lai cita starpā sekmētu starptautisko sankciju izpildi, plānots atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). To paredz likumprojekts “Grozījums  Fizisko personu reģistra likumā”, ko ceturtdien, 12. oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeima. 

Likumprojekts paredz paplašināt ārzemnieku reģistrāciju, paredzot iespēju, ka personas Fizisko persona reģistrā varēs reģistrēt arī, balstoties uz noteiktā kārtībā izsniegtiem un apliecinātiem publiskiem dokumentiem. Ārzemniekam, lai viņu varētu reģistrēt, būs jāvēršas kompetentā iestādē, lai iegūtu dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam. 

Patlaban ārzemnieka reģistrācija notiek klātienē PMLP vai, izmantojot noteiktus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ir smagnēja un sarežģīta procedūra, norādījuši likumprojekta autori. 

Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura ir šī likumprojekta iesniedzēja, norādījusi, ka pēc iespējas plašāka ārzemnieku reģistrācija ievērojami uzlabos sankciju piemērošanu un kontroli. Tādā veidā arī tiktu demonstrēta valsts attieksme pret starptautiskās drošības izaicinājumiem, tostarp starptautisko terorismu un naudas atmazgāšanas shēmām, kā arī citiem globāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Saeimas Juridiskajā komisijā ir iesniegts saistīts likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu.

Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.

Šobrīd liela daļa nekustamo īpašumu darījumu tiek slēgti uz pilnvaras pamata. Daļa no šīm pilnvarām ir izdotas ārpus Latvijas, un ārzemnieks nav vērsies klātienē nedz pie Latvijas notāra, nedz tiesā, lai apliecinātu savu identitāti, nedz to apliecinājis elektroniski, teikts likumprojekta anotācijā.

Patlaban zemesgrāmatas reģistrā ir 24 tūkstoši personu, kuru valstspiederība nav zināma.

Taču līdz ar šiem grozījumiem un ar to saistītajām izmaiņām citos likumos plānots, ka turpmāk ārzemnieks īpašumu varēs iegādāties tikai tad, ja vispirms būs reģistrējies PMLP.

• Saeima: Plāno atvieglot ārzemnieku reģistrāciju PMLP

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Modernizēs mantojuma tiesību regulējumu

Juridiskā komisija 10. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Tie noteikti likumprojektā “Grozījumi Civillikumā” un likumprojektā “Grozījumi Notariāta likumā”.

Likumprojektā iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citas izmaiņas. Tāpat iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā, sēdē informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā.  Ar likumprojektu iecerēts arī stiprināt sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku, paredzot, ka nepieteiktās kreditoru prasības tiks dzēstas.

Ar grozījumiem arī iecerēts noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.

Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”.

Komisija atbalsta stingrāku uzturlīdzekļu parādnieku finanšu saistību uzraudzību

Plānots, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) turpmāk varēs saņemt ziņas no kredītinformācijas birojiem par parādnieka maksājumu saistību apmēru un izpildes termiņiem. To paredz grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kurus 10. oktobrī  galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Šīs ziņas nepieciešamas, lai izvērtētu, vai UGFA noteiktie uzturlīdzekļu parāda atmaksas nosacījumi atbilst parādnieka mantiskajam stāvoklim un maksātspējai. Tāpat šāda informācija nepieciešama, lai konstatētu gadījumus, kad parādnieka papildu uzņemtās saistības var norādīt uz izvairīšanos no bērna uzturēšanas. Valdībai būs jānosaka šo ziņu saņemšanas un aktualizēšanas kārtība, paredz likumprojekts.

Likuma izmaiņas arī noteic, ka valdībai ne retāk kā reizi trīs gados jāpārskata UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs bērniem, ievērojot valsts budžeta iespējas. Patlaban likums noteic, ka valdība nosaka no UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru, bet nav noteikts, cik bieži tas ir jāpārskata.

Likumprojekts cita starpā arī paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem cedēt savu prasījumus un citus papildu ierobežojumus.

Komisija virza tālākai izskatīšanai Valsts prezidenta iesniegtos grozījumus Krimināllikumā

Lai pastiprinātu kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu, Juridiskā komisija 11. oktobrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi  Krimināllikumā.” Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem plānots palielināt minimālos sodus, izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvos sodus un palielināt maksimālo brīvības atņemšanas sodu.

Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību vai valsts iekārtu. Plānots, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.

• LV portāls: Rosina pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti un spiegošanu
• Saeima: Plāno pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti

Valstij nelojālus darbiniekus varēs atbrīvot no darba

Valsts pārvaldē nodarbinātos varēs atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un tās Satversmei pienākums. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 11. oktobrī otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi  Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. 

Ar grozījumiem paredzēts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses.

Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. 

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, šobrīd nav.

Komisija atbalsta likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atcelšanu

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 10. oktobrī. Komisija konceptuāli atbalstīja deputātu sagatavoto likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs nav iespējams sasniegt.

• Saeima: Tautsaimniecības komisija: Skultes termināļa aktualitāte ir zudusi