Šīs ziņas nepieciešamas, lai izvērtētu, vai UGFA noteiktie uzturlīdzekļu parāda atmaksas nosacījumi atbilst parādnieka mantiskajam stāvoklim un maksātspējai. Tāpat šāda informācija nepieciešama, lai konstatētu gadījumus, kad parādnieka papildu uzņemtās saistības var norādīt uz izvairīšanos no bērna uzturēšanas. Valdībai būs jānosaka šo ziņu saņemšanas un aktualizēšanas kārtība, paredz likumprojekts.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī pilnveidotu Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas kārtību un segt parādsaistības pret fondu, norāda komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Likuma izmaiņas arī noteic, ka valdībai ne retāk kā reizi trīs gados jāpārskata UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs bērniem, ievērojot valsts budžeta iespējas. Patlaban likums noteic, ka valdība nosaka no UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru, bet nav noteikts, cik bieži tas ir jāpārskata.
Tāpat likumprojekts paredz aizliegumu parādniekam cedēt prasījumus, lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 1.decembrī.
Grozījumi arī paredz precizēt uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanas, nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksas un UGFA lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
UGFA katru mēnesi izmaksā bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 tūkstošus bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Fondam ir gandrīz 42 tūkstoši parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 tūkstošu vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no valsts, tas ir, vecāki nepilda likumā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina būt parādā valstij, teikts likumprojekta anotācijā.
