Atklājot konferenci, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks uzsvēra, ka galvenais šīs konferences mērķis ir veicināt publiskās pārvaldes iestāžu profesionālo kompetenci, nodrošinot platformu starptautiskai pieredzes apmaiņai un labās prakses identificēšanai, īpaši akcentējot iekšējā audita nozīmi atbildīgas, efektīvas un uz attīstību vērstas pārvaldības veidošanā.
“Gan Eiropas Savienības līmenī, gan Latvijā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, meklējot iespējas uzlabot pārvaldības efektivitāti, vienlaikus saglabājot kvalitāti un sabiedrības uzticību publiskajam sektoram. Latvijā šie jautājumi ir īpaši aktuāli – gan saistībā ar nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes izmaksas, gan ar sabiedrības un uzņēmēju pieprasījumu pēc vienkāršākiem un saprotamākiem procesiem,” norādīja Jānis Upenieks.
Strauji attīstoties digitālajām tehnoloģijām, arī publiskais sektors arvien aktīvāk ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, automatizētus pakalpojumus un datu analītikas rīkus. Iekšējais audits var spēlēt nozīmīgu lomu šīs transformācijas pārraudzībā, izvērtējot, vai tehnoloģiju ieviešana notiek atbilstoši normatīvajām prasībām, vai tiek identificēti iespējamie riski un nodrošināta to atbilstoša pārvaldība. Tāpat būtiski ir jautājumi par datu aizsardzību, ētiskiem riskiem un ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, kā arī to, kā iekšējie auditori var digitālās tehnoloģijas izmantot savā darbā, lai uzlabotu audita kvalitāti un savlaicīgi identificētu būtiskākos riskus.
Iekšējā audita profesijas attīstība Latvijā pēdējos gados ir būtiski progresējusi – ieviesta valsts pārvaldes iekšējo auditoru sertifikācijas sistēma, stiprināta audita kultūra un profesionalitāte. Būtiski, ka šogad Ministru kabinets ir apstiprinājis iekšējā audita attīstībai nozīmīgu stratēģisku dokumentu – Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plānu 2025.–2028. gadam. Plāns ir izstrādāts, lai paaugstinātu valsts pārvaldes institūciju iekšējā audita funkcijas brieduma līmeni, pilnveidojot iekšējā audita pakalpojumu un veicinot iekšējo auditoru profesionālo izaugsmi, sekmētu iekšējā audita funkcijas attīstību pašvaldībās un stiprinātu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas. Plānā uzsvars likts uz iekšējā audita koordināciju un starpinstitucionālo sadarbību, tostarp savstarpējās sadarbības veicināšanu ar ārējiem pārliecības sniedzējiem – Valsts kontroli un Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādi.
“Pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress iekšējā audita sistēmas pilnveidē – nostiprināta normatīvā bāze, ieviesti jauni profesionālie standarti, paplašinātas apmācību un sertifikācijas iespējas, kā arī stiprināta starptautiskā sadarbība ar Eiropas Komisiju, OECD un citām institūcijām. Šie sasniegumi apliecina Latvijas virzību uz modernu un profesionālu iekšējā audita sistēmu, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem un veicina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei,” konferencē pauda J. Upenieks.
Ar šo konferenci noslēdzās Finanšu ministrijas īstenotais projekts “Iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita tālāka attīstība Latvijas Republikas publiskajā sektorā – II fāze”, kas tiek īstenots sadarbībā ar Austrijas Federālo sieviešu, zinātnes un pētniecības ministriju un Eiropas Komisiju un daļēji finansēts ar ES Tehniskā atbalsta instrumenta līdzekļiem (TSI-2023-IntControlAudit-LV-IBA).
Konferencē piedalījās Austrijas Federālās sieviešu, zinātnes un pētniecības ministrijas Iekšējā audita vadītājs Dr. Andreas Berger un Eiropas Komisijas SG REFORM Pārvaldības un publiskās pārvaldes nodaļas vadītājs Kjartan Björnsson, kā arī Latvijas augsta līmeņa amatpersonas un eksperti no Valsts kancelejas, Valsts kontroles, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kases, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas Iekšējā audita dienesta, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Austrijas.
Pasākums bija paredzēts valsts pārvaldes, valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību iekšējiem auditoriem, ministriju valsts sekretāriem, iestāžu un pašvaldību vadītājiem, vidējā līmeņa vadītājiem, kā arī citiem interesentiem.
