Par šiem un citiem pārmaiņu soļiem 10. martā Ministru kabinetu informēja CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš sagatavotajā ziņojumā. “Atbalstot Centrālās statistikas pārvaldes uzsākto transformācijas procesu, būs iespējams sasniegt vairākus ikvienam saprotamus mērķus: dati kļūs pieejamāki plānošanai un lēmumu pieņemšanai un samazināsies administratīvais slogs gan publiskajā, gan privātajā sektorā,” akcentē CSP priekšnieks R. Lapiņš.
CSP – atbildīgā par datu nodrošināšanu
Saeimas apstiprinātie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredz stiprināt CSP kā valsts galveno datu aģentūru jeb “vienas pieturas punktu”, kas savietos dažādu iestāžu rīcībā esošos datus vienotā un drošā vidē. Galvenais mērķis – būtiski mainīt veidu, kā valsts pārvalde pieņem lēmumus, plāno valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politiku un attīsta pakalpojumus. Šīs izmaiņas palīdzēs samazināt administratīvo slogu.
CSP izveido un uztur vienotu un drošu informācijas apstrādes vidi, savukārt iestādēm vairs nav jāpieprasa dati viena otrai individuālā līmenī. Šajā drošajā datu apstrādes vidē iestādes analizē savietotos anonimizētos datus, lai plānotu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politiku, preventīvi identificētu un analizētu nozares riskus, uzlabotu publiskos pakalpojumus. Drošā datu vide kalpos arī pētniecības projektu īstenošanai. Savukārt personas datu drošības nodrošināšanai Datu valsts inspekcija veiks regulārus auditus (lai to varētu izdarīt, CSP novirza šim mērķim vienu amata vietu).
Administratīvā sloga mazināšana kā pastāvīgs CSP uzdevums
Tiek izstrādāta jauna datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma, kas aizstās pašreizējās novecojušās platformas datu vākšanai. Sistēma nodrošinās automātisku saziņu ar respondentiem, integrāciju ar valsts informācijas sistēmām (eAdrese, Uzņēmumu reģistrs, VID u. c.) un tiešu datu nodošanu analīzei. Uzņēmumiem tas nozīmēs laika ietaupījumu, jo nebūs jāaizpilda vairāki statistikas pārskati.
CSP jau ir veikusi būtiskus pasākumus birokrātijas mazināšanai, piemēram, atceļot apgrozījuma pārskatus 80% tirdzniecības un pakalpojumu nozares respondentu, tādējādi nodrošinot aptuveni 9800 stundu gada ietaupījumu uzņēmumiem.
Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas uzņēmējiem turpināsies arī šajā gadā: ir jau vērtēta pārskata “2-darbs” apvienošana ar VID iesniedzamo darba devēja ziņojumu (DDZ); no 2026. gada pārskati “1-gada” un “1-DDV” (pārskats par gada apgrozījumu, darba rezultātiem un par pievienotās vērtības nodokli) tiks apvienoti jaunā formā “4-gada”; atcelti divi reģistrācijas pārskati (“1-reģistrs”, “4-reģistrs”), jo CSP ņems informāciju no administratīviem datiem; ar 2026. gadu lauksaimniecības apsekojumu anketās samazināsies rādītāju skaits par 36 vienībām.
Mākslīgais intelekts ātrākai datu apstrādei
CSP jau savā darbā izmanto mākslīgā intelekta (MI) risinājumus automatizācijas ieviešanai un lai padarītu savu ikdienas darbu efektīvāku, atstājot resursus sarežģītāku jautājumu risināšanai un fokusam uz stratēģiski svarīgiem uzdevumiem, kas dod lielāku vērtību.
MI risinājumi tiek ieviesti arī statistikas ražošanā: preču un uzņēmumu automātiska klasifikācija; iedzīvotāju skaita novērtēšana, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus, darba sludinājumu automatizēta apstrāde un darba tirgus attīstības prognozēšanas sistēmas izveide. Tiek izmantotas arī satelītattēlu analīzes tehnoloģijas būvniecības aktivitāšu identificēšanai un teritoriālo ekonomisko rādītāju modelēšanai. statistiku.
IKP aprēķinu uzlabošana
CSP īsteno būtiskas izmaiņas IKP aprēķina metodoloģijā un kvalitātes uzraudzībā, lai nodrošinātu aprēķinu caurspīdīgumu un revīziju skaita samazināšanu. Notiks pāreja uz Nacionālo kontu sistēmas 2025 standarta ieviešanu, patēriņa cenu indeksu aprēķinos sāks izmantot veikalu elektronisko darījumu jeb skeneru datus. Tiks izstrādāta IT sistēma, kurā visi IKP aprēķini notiks vienotā vietā un būs izsekojams, kā katrs skaitlis veidojies. Papildus tiks izveidota IKP Padome – ekspertu grupa, kas neatkarīgi pārbaudīs aprēķinus un metodes.
Reorganizācijas turpināšana CSP
Kopš 2024. gada CSP jau norit reorganizācija, tā saplānota vairākos secīgos posmos. 2024.–2025. gadā CSP veica plašas iekšējās strukturālās reformas, lai pilnveidotu pārvaldes darbību un pielāgotu to mūsdienu datu pārvaldības un digitalizācijas prasībām. Jaunā struktūra izveidota, lai nodrošinātu datu automatizētu plūsmu, savietojamību starp sistēmām un efektīvu resursu izmantošanu, kā arī likumā noteikto jauno funkciju izpildi un sniegtu atbalstu datos balstītas valsts pārvaldes attīstībā.
Optimizētas 79 amata vietas, no kurām 34 likvidētas un par 42 pieņemts lēmums pārorientēt tās uz jaunajām funkcijām.
Sadarbībā ar Eiropas Komisiju CSP strādā pie profesionālās neatkarības stiprināšanas. Tiek gatavots priekšlikums, lai mazinātu administratīvo slogu Oficiālās statistikas programmas un veidlapu apstiprināšanai (šobrīd tās apstiprina Ministru kabinets).
