Starp būtiskākajiem šķēršļiem izceļas skaidri definētu MI ieviešanas mērķu un ieguvumu trūkums, nepilnīgi izveidota normatīvā un tehniskā vide (infrastruktūra), nepieciešamība stiprināt cilvēkresursu zināšanas un prasmes, nepietiekama MI ieguldījumu caurskatāmība un sadarbība starp iestādēm. Šie izaicinājumi ir raksturīgi ne tikai Latvijai, bet arī daudzviet citur pasaulē.
“Kopīgais ziņojums apliecina, ka mākslīgā intelekta ieviešana publiskajā sektorā nav tikai tehnoloģiju jautājums – izšķiroša nozīme ir skaidrai stratēģijai, institūciju sadarbībai un spējai mērīt, kādu reālu ieguvumu mākslīgais intelekts sniedz sabiedrībai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Situācijas izpētē un kopīgā ziņojuma sagatavošanā iesaistījās 12 valstu augstākās revīzijas iestādes – Albānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Šveices, Ziemeļmaķedonijas un Latvijas. Izpēte veikta no 2024. gada maija līdz 2025. gada decembrim.
Ziņojumā iekļauti deviņi jautājumu bloki: mākslīgā intelekta stratēģija, normatīvais regulējums un vadlīnijas, budžets, infrastruktūra, informācijas drošība, digitālais briedums, mākslīgā intelekta projekti publiskajā sektorā, cilvēkkapitāls un dabiskās valodas apstrāde.
Kopīgais ziņojums (angļu valodā)
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
