Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Lai efektivizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, nodrošinātu pārvaldnieku godīgas konkurences apstākļus, kā arī dzīvokļu īpašnieku brīvu un drošu savas mājas ekspluatācijas dokumentācijas glabāšanu un pieejamību vienuviet, turpmāk dzīvojamās mājas lietu varēs kārtot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kā arī dzīvokļu īpašnieki tajā varēs elektroniski pieņemt lēmumus.
Grozījumu Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”, kuri stājas spēkā 28. oktobrī, mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu būvniecības lietas, būves ekspluatācijas lietas, mājas lietas un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas elektroniskā formātā funkcionalitātei BIS ietvaros, norādīts likumprojekta anotācijā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta pirmā daļa nosaka, ka mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Savukārt 28. pants paredz: “Dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem un izgatavot dokumentu atvasinājumus, ievērojot personu datu aizsardzības prasības.”
Ekonomikas ministrijā pastāvīgi tika saņemtas dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku rakstveida un mutvārdu sūdzības un iesniegumi, vēršot uzmanību, ka pārvaldnieki nereti liek šķēršļus dzīvokļu īpašniekiem iepazīties ar savas mājas dokumentiem, proti, pārvaldnieks nesadarbojas ar īpašniekiem un neuzrāda pieprasītos dokumentus, vai arī tie netiek ievietoti mājas lietā. Kā otra problēma jāmin mājas lietas pēctecības nenodrošināšana no pārvaldnieku puses.
Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem anotācijā norādīts, ka to pieņemšanas procesa efektivizēšana ir jau vairākus gadus aktuāls jautājums. Dzīvokļu īpašnieku kopības nespēju operatīvi pieņemt lēmumus rada nepieciešamā kvoruma nodrošināšana noteiktā laikā un telpā līdztekus tam, ka dzīvokļu īpašnieki ikdienas ritmā ir pakļauti noteiktai dienas kārtībai, un daudzi nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts.
Līdz ar to noteikumu grozījumi nosaka, ka turpmāk sistēmas pārzinis nodrošina:
Noteikumu grozījumi paredz, ka dokumentus un informāciju, kas jau ir pieejama BIS citos reģistros, piemēram, informāciju par ēkas energosertifikātu, būvprojektu, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs varēs iegūt, izmantojot jau esošus BIS reģistrus un būvniecības lietas.
Noteikumi papildināti ar jauniem datiem no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas, lai nodrošinātu ārvalstnieku autentifikāciju BIS.
Noteikumos ietverti arī tehniski grozījumi – tajos iekļauti BIS iestrādātie un ekspluatācijā esošie četri reģistri (harmonizēto būvizstrādājumu standartu reģistrs, būvizstrādājumu neatbilstību reģistrs, uzņēmumu energoauditoru reģistrs un uzņēmumu energopārskatu reģistrs), kā arī precizētas un papildinātas BIS jau realizētās datu apmaiņas ar Valsts zemes dienestu, Tiesu administrāciju un vairākām citām institūcijām.
Izmaiņas arī paredz, ka mājas lietā būs pieejami Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati par kadastra objektu, nekustamā īpašuma sastāvu un pamatdati par nekustamā īpašuma piederību. Šie dati ir nepieciešami, lai māju pārvaldnieki varētu elektroniski kārtot mājas lietu BIS. Savukārt informācija par īpašniekiem nodrošinās lēmumu pieņemšanas elektroniskā rīka funkcionalitāti BIS, skaidro Ekonomikas ministrija.
Tāpat grozījumi paredz būves ekspluatācijas lietas tiesisko regulējumu, jo būves ekspluatācijas lietā tiek uzkrāti dati, datnes un dokumenti, kas saistīti ar konkrētās būves ekspluatāciju, piemēram, būvspeciālistu sagatavotie un iesniegtie tehniskās apsekošanas atzinumi, kā arī būvvalžu izdotie atzinumi, lēmumi, izziņas u. c. dokumenti.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri stājas spēkā 3. maijā, paredz, ka no 2023. gada 1. marta BIS būs kārtojamas mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.
Savukārt grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri arī stājas spēkā 3. maijā, nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties gan attālināti, gan daļēji attālināti. Elektroniskā funkcionalitāte tiks nodrošināta BIS. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, izmantojot BIS funkcionalitāti, dzīvokļu īpašniekiem ir brīvprātīga.
