SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. martā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Mājoklis
1
14
1
14

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces varēs organizēt arī elektroniski

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts nostiprināt dzīvokļa īpašnieku lēmumu pieņemšanas un virzīšanas procesu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kā arī ieviest iespēju izmantot elektronisko kopsapulci vai aptauju elektroniskajā vidē, ko nodrošinās BIS funkcionalitāte. Savukārt grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nosaka, ka pēc nepilna gada mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās būs kārtojamas BIS.

īsumā
  • Dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti. Sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti.
  • Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta iespēja jau iepriekš nobalsot par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem.
  • Attālināti – elektroniskajā vidē, Būvniecības informācijas sistēmā – varēs organizēt arī mājas iedzīvotāju aptaujas.
  • Ar grozījumiem ir paredzēts papildināt Dzīvokļa īpašuma likumu ar jaunu 20.1 pantu, kas nosaka nepieciešamos dzīvokļu īpašnieku datus lēmumu pieņemšanā.
  • Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās no 2023. gada 1. marta būs kārtojamas Būvniecības informācijas sistēmā.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, veicinās dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas ātrumu un efektivitāti, kā arī izsekojamību, anotācijā argumentē likumprojektu iesniegušie Saeimas deputāti – Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Jānis Iesalnieks, Aldis Adamovičs un Uldis Budriķis.

Tāpat likumprojekts veicinās iespēju lēmumu pieņemšanā piedalīties tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu dēļ varētu būt apgrūtināta, piemēram, kustību traucējumu vai citu iemeslu dēļ, kas liedz dzīvokļu īpašniekiem klātienē ierasties sapulcē.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti 22. martā, izskatot priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, nolēma to virzīt izskatīšanai galīgajā – trešajā lasījumā – Saeimas sēdē.

Gan attālināti, gan daļēji attālināti

Līdz ar grozījumiem tiek precizēts un papildināts Dzīvokļa īpašuma likuma 19. pants, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību. Izmaiņas paredz ieviest iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt arī, izmantojot elektroniskos tiešsaistes saziņas līdzekļus.

Elektroniskā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kā norādīts likumprojektā, ir iedalāma divos veidos. Pirmais – tā ir kopsapulce, kurā vienlaikus var piedalīties gan dzīvokļu īpašnieki, kuri atrodas fiziski klātienē, gan tie, kuri sapulcē piedalās elektroniski. 

Otrais – elektroniskā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sapulce, kurā, izmantojot elektroniskos tiešsaistes saziņas līdzekļus, piedalās visi dzīvokļu īpašnieki.

Varēs nodot balsojumu BIS

Attiecībā uz elektronisko kopsapulču izmantošanu BIS nodrošinās ne tikai iespēju izveidot elektronisko kopsapulci, bet arī tiesības dzīvokļu īpašniekiem nodot balsojumu BIS pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce būs sasaukta, izmantojot BIS funkcionalitāti.

Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem plānots nodrošināt arī iespēju par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ noteiktajā datumā nebūs iespējams piedalīties sapulcē.

Pārvaldniekam, kopsapulces organizatoram, dalībnieku reģistrācijas sarakstā būs jāreģistrē dzīvokļu īpašnieki:

  • kuri savu balsojumu ir nodevuši pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un tajā nepiedalās;
  • kuri klātienē piedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
  • kuri dalībai kopsapulcē izmanto elektroniskos tiešsaistes saziņas līdzekļus.

Dzīvokļa īpašnieks, kurš balsojis pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, ir tiesīgs piedalīties kopsapulcē un tajā balsot. Dzīvokļa īpašnieka balsojums, kas nodots pirms kopsapulces, tiek anulēts, ja konkrētais dzīvokļa īpašnieks piedalās kopsapulcē un tajā balso. Ja dzīvokļa īpašnieks, kurš balsojis pirms kopsapulces, piedalās kopsapulcē, taču nebalso tajā, jāņem vērā balsojums, kuru dzīvokļa īpašnieks ir nodevis pirms kopsapulces.

Kaut arī tiek ieviesta BIS funkcionalitāte, arī turpmāk dzīvokļu īpašniekiem tiek paredzētas no Dzīvokļu īpašuma likuma izrietošās tiesības organizēt kopsapulces un tajās piedalīties klātienē, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Kopsapulces protokols

Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce tiek sasaukta, izmantojot BIS, tās organizatoram 14 dienu laikā būs jānodrošina protokola sagatavošana. Sagatavotais protokols septiņu dienu laikā jāparaksta kopsapulces vadītājam un protokolētājam, izmantojot BIS elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanās rīku.

Kopsapulces organizatoram būs jāpaziņo visiem dzīvokļu īpašniekiem, ka ir sagatavots kopsapulces protokols. Dzīvokļu īpašnieku kopība pati varēs noteikt kārtību, kādā tā saņem paziņojumu par sagatavoto kopsapulces protokolu.

Ja dzīvokļa īpašnieks 14 dienu laikā pēc kopsapulces tās organizatoram nebūs izteicis iebildumus pret sagatavotajā kopsapulces protokolā norādīto dzīvokļa īpašnieka balsojumu par kopsapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu, būs uzskatāms, ka dzīvokļa īpašnieks ir piekritis, ka norādītais balsojums ir atbilstošs viņa balsojumam kopsapulcē. Dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības arī iebilst, izmantojot BIS funkcionalitāti.

Aptauju rīkošana attālināti

Attālināti – elektroniskajā vidē, BIS – varēs organizēt arī mājas iedzīvotāju aptaujas. Ja lēmumi aptaujas veidā tiks pieņemti atbilstoši 20. panta septītajā daļā noteiktajai kārtībai, dzīvokļa īpašniekam balsojot būs jāizmanto BIS elektroniskajā pakalpojumā pieejamais elektroniskās parakstīšanās rīks.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jānosaka kārtība, kādā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot BIS funkcionalitāti.

Ja aptauja tiks rīkota, tāpat kā līdz šim (rakstveidā), aptaujas organizatoram 14 dienu laikā mājas lietai būs jāpievieno BIS balsošanas protokols, kā arī katra dzīvokļa īpašnieka balsojums “par” vai “pret” katru aptaujā iekļauto jautājumu.

Rakstveidā varēs balsot sešus mēnešus

Likuma 20. pantā “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci” precizēts termiņš, līdz kuram dzīvokļa īpašnieks, ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, rakstveidā var balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un ilgāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nebūs sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā nebija noteikts maksimālais termiņš dzīvokļa īpašnieka balsojumam.

Nepieciešamie dati lēmumu pieņemšanā

Lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto iespēju piedalīties elektroniskajā kopsapulcē un aptaujā, izmantojot dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas funkcionalitāti BIS, ir nepieciešams, lai Valsts zemes dienests elektroniski bez maksas nodotu dzīvokļu īpašnieku identificējošos datus, kā arī datus par dzīvokļa īpašniekam piederošo dzīvokļa numuru vai domājamām daļām un kadastra numuru Būvniecības valsts kontroles birojam, norādīts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem ir paredzēts papildināt Dzīvokļa īpašuma likumu ar jaunu 20.1 pantu, kas nosaka nepieciešamos dzīvokļu īpašnieku datus lēmumu pieņemšanā. Fiziskai personai būs nepieciešams vārds, uzvārds, personas kods, bet juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs. Būs nepieciešami arī dati par dzīvokļa īpašniekam piederošo dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma adresi un domājamām daļām, un kadastra numuru. BIS šie dati tiks nodrošināti bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.

Mājas lieta BIS – pēc gada

Valsts pārvaldes komisija 22. martā galīgajam lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kurus iesnieguši jau iepriekš minētie Saeimas deputāti un kuri paredz, ka mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās no 2023. gada 1. marta būs kārtojamas BIS.

Likuma 28. pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka, ka dzīvojamās mājas kopīpašniekam vai dzīvokļa īpašuma (dzīvojamā mājā) īpašniekam ir tiesības bez ierobežojumiem iepazīties ar mājas lietu un izgatavot atvasinājumus, ievērojot datu aizsardzību.

Ņemot vērā Valsts kontroles lietderības revīzijā “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?” secināto, ka kopš denacionalizācijas valstī faktiski neeksistē efektīva pieeja mājokļu drošībai, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants papildināts ar punktu, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir arī ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU