Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā materiāla “Kā atpazīt korupciju” mērķis ir sekmēt iedzīvotāju prasmes pamanīt pazīmes, kuras var norādīt uz iespējamu koruptīvu rīcību.
Korupcija ir slēpts noziedzīgs nodarījums, taču daudzos gadījumos līdzcilvēki, tostarp pildot amata pienākumus savās darbavietās vai īstenojot dažādus darījumus, var saskatīt aizdomīgas sakritības un pat pazīmes, kas var liecināt par valsts amatpersonu iesaisti korupcijā, skaidro KNAB.
Informatīvajā materiālā, norādot uz vispārējām un specifiskām pazīmēm, ietverti četri korupcijas veidi jeb līmeņi – administratīvā jeb ikdienas, politiskā jeb augsta līmeņa, publisko iepirkumu, kā arī korupcija partiju finansēšanas jomā.
Administratīvā korupcija
Administratīvā korupcija ir valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, gūtu sev nepelnītu labumu vai radītu priekšrocības citai personai, personu grupai. Administratīvā korupcija visbiežāk konstatējama situācijās, kas saistītas ar iedzīvotāju ikdienas jautājumu un problēmu risināšanu. Piemēram, ārstniecības iestādes organizētās valsts apmaksātās medicīniskās procedūras nodrošināšana pacientam apmaiņā pret “pateicību” ļauj apiet normatīvajos aktos noteikto kārtību un rada priekšrocības. Administratīvajai korupcijai raksturīga pazīme – īpaša amatpersonas labvēlība pret kādu konkrētu personu, kuras intereses skar lēmuma pieņemšana, turklāt amatpersona rīkojas ārpus noteiktās kārtības vai to pārkāpj.
Politiskā korupcija
Politiskā korupcija ir valstisku lēmumu ietekmēšana personiska labuma gūšanai. Politiskā korupcija var izpausties dažādos veidos: piedāvājot prettiesisku materiālo labumu konkrētai politiski nozīmīgai personai apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu; finansiāli atbalstot politisko partiju, kuras pārstāvji iesaistīti lēmumu pieņemšanā; ietekmējot citas personas lēmumu pieņemšanā ar mērķi gūt nepelnītu labumu sev vai citiem. Piemēram, pašvaldības iestādes vadītāja amatā tiek iecelta persona, kurai nav atbilstošas izglītības, darba pieredzes un iestādes attīstības vīzijas, bet ir saistība ar pašvaldībā valdošo politisko partiju. Pašvaldības vadītājs pieņem lēmumus par papildfinansējuma piešķiršanu iestādei, kura izlietojuma pamatojums netiek skaidrots un ir apšaubāms.
Raksturīga politiskās korupcijas pazīme ir nozīmīgu publisku valsts vai pašvaldības amatu ieņemošas personas diskrēta tikšanās ar lēmuma pieņemšanā ieinteresētajām fiziskajām personām (juridisko personu pārstāvjiem, starpniekiem, interešu pārstāvjiem), krasa lēmumu maiņa par jautājumu, kurš jāizlemj, nespēja saprotami izskaidrot lēmumu. Politiskajā korupcijā iesaistītās valsts amatpersonas gūst personisku labumu sev vai citām personām, notiek valstij piederošu finanšu līdzekļu pārdale par labu šauram personu lokam, ko mēdz saukt arī par “valsts nozagšanu”.
Korupcija partiju finansēšanas jomā
Viens no politiskās korupcijas izpausmes veidiem ir politisko partiju nelikumīga finansēšana, kad apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu tiek nelikumīgi finansēta konkrēta lēmumpieņēmēju pārstāvētā politiskā partija, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus. Partiju nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus bieži izlieto priekšvēlēšanu aģitācijai. Politisko partiju nelikumīga finansēšana visbiežāk izpaužas kā pretlikumīgas biedru naudas iemaksas vai ziedojumu veikšana. Piemēram, politiskā partija vēlēšanu gadā saņem biedru naudas iemaksas vai ziedojumus līdzīgā apmērā no vairākiem biedriem vienā dienā vai secīgi divas trīs dienas pēc kārtas. Biedru naudas vai ziedojumu maksātāji pirms pārskaitījuma politiskajai partijai savā kontā iemaksā tādu pašu summu skaidrā naudā vai saņem pārskaitījumu no trešās personas.
Korupcija publisko iepirkumu jomā
To raksturo situācijas, kad valsts amatpersona pieņem lēmumu par labu kādai personai vai tās pārstāvētajam uzņēmumam apmaiņā pret prettiesisku materiālu vai nemateriālu labumu. Piemēram, pasūtītājs regulāri organizē zemsliekšņa iepirkumus, imitējot cenu aptauju veikšanu, ar mērķi noslēgt pakalpojuma līgumu ar konkrētu piegādātāju par maksimāli augstu iespējamo cenu. Piegādātājs kā pateicību par noslēgto pakalpojuma līgumu nodod materiālas vērtības pasūtītāja pārstāvim, viņa radiniekam vai saistītajai fiziskajai vai juridiskajai personai.
Korupciju šajā jomā raksturo publiskie iepirkumi tādu preču vai pakalpojumu iegādei, kas pasūtītājam nav nepieciešami, iepirkumu mākslīga sadārdzināšana, specifikāciju piemērošana konkrētam pretendentam, iepirkuma procedūras publicitātes ierobežošana. Korupcija publisko iepirkumu jomā nodara kaitējumu nacionālajām interesēm un sabiedrībai kopumā. Tā neļauj plānot un veikt uzņēmējdarbību veselīgas un brīvas konkurences apstākļos.
Visu iepriekš minēto korupcijas veidu kopīgā pazīme ir noziegumā iesaistītās amatpersonas un tās radinieku neizskaidrojams labklājības līmeņa pieaugums. To var raksturot dārgu preču (transportlīdzekļu, rotaslietu, luksusa aksesuāru u. c.) iegāde, daļēja vai pilnīga norēķināšanās ar prāvām naudas summām liela nomināla banknotēs, kredītu pirmstermiņa dzēšana.
Drauds gan valsts, gan individuālajai labklājībai
“Korupcija ir noziegums, kas var izpausties dažādos veidos, un visos gadījumos tas ir drauds gan valsts kopējai, gan iedzīvotāju individuālajai labklājībai. Korupcija izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un izlaupa ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī veicina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Tā kā sabiedrībai ir ļoti liela nozīme cīņā ar korupciju, KNAB aicina iedzīvotājus stiprināt prasmes atpazīt korupciju, un aizdomu gadījumos nekavējoties sazināties ar KNAB,” uzsver pretkorupcijas iestādes priekšnieks Jēkabs Straume.
KNAB aicina iedzīvotājus būt drosmīgiem un neklusēt par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Būtiski uzsvērt, ka savlaicīga ziņošana, par ziņošanas faktu neinformējot citas personas, paātrina nelikumīgo darbību atklāšanu un nepieciešamo pierādījumu iegūšanu, kā arī palielina iespējamību vainīgās personas saukt pie atbildības. Ziņot KNAB ir iespējams, zvanot uz iestādes uzticības tālruni 8000 20 70, sūtot informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv, aizpildot ziņošanas formu iestādes tīmekļvietnē www.knab.gov.lv vai lietojot mobilo lietotni “Ziņo KNAB”.
Trauksmes celšanas aizsardzība
2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paplašina aizsargājamo personu loku. Līdz tam aizsardzība pret nelabvēlīgu seku radīšanu bija pieejama trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem. Turpretī tagad tiek aizsargātas arī saistītās personas, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Likums paredz, ka brīdī, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi likumā noteiktajā kārtībā, viņam, viņa radiniekam un saistītajai personai ir tiesības uz īpašu aizsardzību, ja tiem jācieš no represijām trauksmes celšanas dēļ. Likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā šīm personām ir tiesības uz:
- identitātes aizsardzību;
- aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām;
- valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
- atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;
- pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
- atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
- atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;
- konsultācijām par savu tiesību aizsardzību;
- atbrīvošanu no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā.
Viena no aizsardzības garantijām ir konsultācijas par savām tiesībām, kuras atbilstoši likumam sniedz Trauksmes cēlēju kontaktpunkts (Valsts kanceleja), Valsts darba inspekcija, kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos attiecīgajā iestādē. 2021. gadā Valsts kanceleja sniegusi piecas konsultācijas par trauksmes cēlēja tiesību aizsardzību, savukārt Valsts darba inspekcija – vienu.
Ja pēc trauksmes celšanas ir radušās nelabvēlīgas sekas, trauksmes cēlējam ir tiesības saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības administrācija 2021. gadā ir saņēmusi 12 pieprasījumus nodrošināt juridisko palīdzību trauksmes cēlējam – deviņos gadījumos tā ir piešķirta, divos – atteikta.
Jāpiebilst –, ja iesniegums neatbilst trauksmes celšanas pazīmēm, iesniedzējam zūd iepriekš minētās tiesības.
Uzzini vairāk >>
