Palīgs koruptīvu darījumu atpazīšanai

Šis korupcijas indikatoru un gadījumu analīzes materiāls izstrādāts iespējamai izmantošanai kredītiestādēm un citiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kā arī FID, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, prokuratūras un citu valsts iestāžu vajadzībām.

Saskaņā ar FID izstrādāto Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017.—2019. gadu korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) draudus.

Turklāt 2020. gada 14. aprīlī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas delegācijas uzdevumu izpildi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā un Finanšu darījumu darba grupā (FATF)”, kurā attiecībā uz FATF ekspertu sniegtajām rekomendācijām un turpmāk veicamajām darbībām katrā no rīcības virzieniem tika norādīts, ka FATF 2020. gada februāra plenārsēdē īpaši uzsvēra, ka “Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība un resursi vietējās korupcijas apkarošanai un novēršanai”.

Lai nodrošinātu to, ka Latvijas prioritātes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā NILL jomā atbilst identificētajam riska profilam, tika izstrādātas “Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes NIL legalizācijas jomā”, kas definē otro riska profilu – Latvijas un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veikto noziedzīgo nodarījumu rezultātā ģenerēto NILL risks. Tajā būtiskākie predikatīvie noziegumi, kas rada NILL apdraudējumu, ir koruptīvie noziedzīgie nodarījumi, galvenokārt kukuļošana, norādīts publicētajā materiālā.

Korupcijas indikatori publiskos iepirkumos

Sadaļā par iespējamiem korupcijas gadījumiem Latvijā ir izdalīti trīs korupcijas indikatori – tādi, kas saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, pārrobežu korupciju, kā arī citi indikatori, kuros ir iesaistīta politiski nozīmīga persona vai valsts amatpersona.

Šajā nodaļā indikatoru veidā apkopota informācija no FID sagatavotajiem atzinumiem un riska informācijas ziņojumiem, kas nosūtīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Iekšējās drošības birojam trīs gadu laika posmā – no 2018. līdz 2020. gadam, kā arī KNAB un prokuratūras sniegtā informācija.

Kā indikācijas, kas var liecināt par korupciju publiskos iepirkumos, dokumentā minēti gadījumi, kad, piemēram, konkursā uzvar uzņēmums, kuram nav atbilstošas pieredzes; publiskas personas, kura izsludina iepirkumu, pārstāvis slēpti tiekas ar pretendenta pārstāvi. Par korupciju var liecināt arī fakts, ka izsludinātā publiskā iepirkuma termiņš ir īss, radot aizdomas, ka iepirkuma procedūra ir ar formālu raksturu un iepriekš veikta vienošanās par iepirkuma uzvarētāju; viena un tā pati persona, kas arī ir bijusi vienīgais pretendents, ir uzvarētājs vairākos vienas un tās pašas publiskas personas iepirkumos u. c.

Aizdomīgi pārrobežu darījumi

Savukārt par pārrobežu korupciju var liecināt apstāklis, ka kontam Latvijas kredītiestādē nav saprotama ekonomiskā pamatojuma – tas izmantots darījumiem ar uzņēmumu, kuram ir čaulas veidojuma pazīmes. Darījumos iesaistītās personas pārstāv valstis ar augstiem korupcijas riskiem.

Par aizdomīgiem darījumiem, kuros iesaistīta politiski nozīmīga amatpersona (PNP) vai cita valsts amatpersona, var liecināt fakts, ka ievērojama daļa līdzekļu, kas PNP kontā saņemti no saistītām personām (piemēram, radiniekiem), personu kontos sākotnēji iemaksāti skaidrā naudā, un sniegtie skaidrojumi par līdzekļu izcelsmi ir grūti pārbaudāmi. Amatpersona var būt veikusi darījumu/-s ar uzņēmumu, kura patiesā labuma guvējs ir persona, kas saskaņā ar publiski pieejamu informāciju figurē kriminālprocesā par kukuļņemšanu, kukuļdošanu vai citiem noziegumiem.

***

Starptautiskās pretkorupcijas organizācija “Transparency International” publicētajā pasaules valstu korupcijas uztveres indeksā (KUI) 180 pasaules valstu vidū 2020. gadā Latvija ierindojās 42. vietā kopā ar Kipru un Kostariku ar iegūtajiem 57 punktiem no 100. Lai gan Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), norāda biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.