Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Lai likumā nostiprinātu plašākas iespējas pedagogiem aizstāvēties pret emocionālu vai fizisku vardarbību no skolēnu vai viņu vecāku puses, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 30. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā.
Grozījumi paredz papildināt Izglītības likuma 54. pantu, nosakot, ka skolēnam ir pienākums nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību pret citiem bērniem (izglītojamiem), pedagogiem un citām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītām personām.
Tāpat paredzēts papildināt Izglītības likumā iekļauto izglītojamo bērnu vecāku tiesību un pienākumu sarakstu. Iecerēts papildināt 58. pantu, nosakot vecāku pienākumu sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām, ievērojot pieklājību, neaizskarot citu personu godu un cieņu un nepieļaujot emocionālu un fizisku vardarbību.
Likumā plānots paredzēt pedagoga tiesības nesniegt tūlītēju atgriezenisku saiti uz skolēnu vai skolēnu vecāku telefona zvaniem, ziņām, elektroniskām vēstulēm, ja tās ir saņemtas pēc pedagoga darba laika.
Gadījumā, ja pret pedagogu tiek vērsta skolēnu vai viņu vecāku emocionāla vai fiziska vardarbība, pedagogam paredzētas tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, kā arī dibinātāja, piemēram, pašvaldības.
Izglītības iestādes vadītājam plānots noteikt pienākumu izvērtēt pedagoga sniegto informāciju par emocionālo vai fizisko vardarbību, kā arī ziņot iestādes dibinātājam (visbiežāk tā ir pašvaldība) vai tiesībsargājošajām institūcijām. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja par skolēnu vai viņu vecāku emocionālo vai fizisko vardarbību pret pedagogu, būs jānodrošina saņemtās informācijas izvērtēšana un iesniegšana tiesībsargājošajām institūcijām.
Lai mazinātu personu agresīvās izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, Saeima trešajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, ar kuriem noteikta administratīvā atbildība par agresīvu uzvedību.
Administratīvo atbildību varēs piemērot par agresīvu uzvedību, kas traucē citas personas mieru un ir saistīta ar draudiem radīt kaitējumu personas vai viņas tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja būs bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tik īstenoti. Par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (70 līdz 500 eiro).
Tāds pats sods paredzēts arī mantisko interešu apdraudējuma gadījumā, ja ir bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt īstenoti, kā arī par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa.
Administratīvo atbildību piemēros, neatkarīgi no tā, vai agresija īstenota, komunicējot ar personu tieši vai attālināti, tostarp sūtot vēstules, publicējot informāciju sociālajos tīklos vai veicot citas darbības, kas vērstas uz nedrošības sajūtas radīšanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tie aizliedz publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.
Tāpat likums paredz, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas. Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai kad tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Grozījumi likumā arī izsaka 7. panta “Iesnieguma izskatīšana” septīto daļu jaunā redakcijā, to papildinot ar normu, kas paredz neizsniegt pasākuma organizatoriem atļauju pasākuma rīkošanai, ja to plānots rīkot tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem noteikts, ka valsts no 1. jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās sociālās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.
Līdz šim bija noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta – 171 eiro.
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces varēs noturēt arī elektroniski. To paredz galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā.
Grozījumi noteic, ka dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti un sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā. Iepriekš kopsapulču norise bija noteikta tikai klātienē.
Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, mājas renovāciju. Šādā sapulcē būs iespēja piedalīties arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu, piemēram, kustību traucējumu, dēļ varētu būt apgrūtināta, teikts grozījumu anotācijā.
Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta iespēja par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ noteiktajā datumā sapulcē nebūs iespējams piedalīties.
Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Ar tiem paredzēts palielināt atlīdzību par vienīgās dzīvojamās telpas atsavināšanu.
Gadījumā, ja nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir tā īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo, atlīdzību palielinās par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Institūcija, kura būs atbildīga par attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, izvērtējot atlīdzības palielināšanas kritērijus, iegūs gan zemesgrāmatu datus par īpašniekam piederošajiem citiem nekustamajiem īpašumiem, gan balstīsies uz īpašnieka apliecinājumu, ka viņš dzīvo konkrētajā nekustamajā īpašumā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, dzīvojamās telpas sabiedrības vajadzību īstenošanai veikto projektu ietvaros tiek atsavinātas salīdzinoši reti.
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz noteikt zemāku maksu par dalīti savāktu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
Turpmāk maksu par dalīti savāktu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība noteiks 80 procentu apmērā no maksas par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Līdz šīgada 30. decembrim pašvaldībām un to izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem jāveic grozījumi līgumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu maksas apmēru.
Saeimas deputāti otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz, ka zemes īpašnieka maiņu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu.
Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā.
Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.
Jāpiebilst, ka Saeimā pirmajā lasījumā ir atbalstītas arī izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilās savienības likuma projektu. Jaunā likuma projekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Tas paredz arī civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.
Plānots noteikt, ka civilā savienība ir divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.
Paredzēts, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt personām, kuras ir laulībā vai ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā. Tāpat plānots, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt arī radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām un adoptētājiem ar adoptējamiem.
Iecerēts noteikt, ka ar civilās savienības noslēgšanu pusēm būs savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem.
Plānots, ka civilā savienība tiks noslēgta bez termiņa un būs spēkā līdz tās izbeigšanai.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz noteikt aizliegumu Latvijā reģistrētajām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.
Plānots arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kuras norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kuri pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.
Plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa vai sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā šīgada 1. augustā.
Tas nepieciešams, lai Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nevarētu nokļūt tādas personas, kuras nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.
Vienlaikus plānots noteikt izņēmumus, kad tomēr būs iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat paredzēts papildināt arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas vai reģistrēšanas un anulēšanas tiesisko regulējumu. Plānots noteikt, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu. Šādas izmaiņas plānots ieviest arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku pakalpojumu pēc pieprasījuma darbības uzraudzību.
Ar izmaiņām iecerēts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) paredzēt tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.
Plašāk par to, kas ir pakalpojums pēc pieprasījuma, var izlasīt NEPLP skaidrojumā. Piemēram, tas ir audiovizuāls pakalpojums, kurā lietotāji maksā regulāru maksu, lai bez reklāmām piekļūtu katalogam, kurā ir raidījumi, filmas u. c. audiovizuāls saturs, vai pretēji – apmaiņā pret reklāmas skatīšanos saturu var patērēt bez maksas.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā.
Pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu būs iespējams gadījumos, kad pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP vai kad pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt.
Gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP, plānots, ka padome varēs uzlikt pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Deputāti lēma Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai nodot apjomīgus Darba likuma grozījumus, ar kuriem plānots precizēt jautājumus, kas saistīti ar darba koplīgumu. Piemēram, paredzēts, ka vispārīgais pārbaudes laika maksimālais ilgums ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ilgāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus.
Likumprojekts paredz vēl citas izmaiņas. Dažas no tām:
Plašāk:
Izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodoti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem iecerēts novērst dalīta īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību, stiprinot Civillikumā nostiprināto zemes un būves vienotības principu.
Grozījumi nosaka, ka ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki), kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja tas ir patstāvīgs īpašuma objekts un ir uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai. Zemes gabals, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts.
