Plānots arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kas pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.
Plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa vai sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā šī gada 1.augustā.
Tas nepieciešams, lai Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nevarētu nokļūt tādas personas, kas nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā akcentēts anotācijā, Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka viens no Krievijas “maigās varas” izmantošanas virzieniem ir sports.
Grozījumi Sporta likumā vēl jāskata Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
