Ministru prezidents jau 2. septembrī uzdeva veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās, reaģējot uz Ukrainas sniegto informāciju par iespējamu tās okupētajās teritorijās nelikumīgi iegūtu graudu pārvadāšanu caur Latviju. Lai nepieļautu šādu graudu nonākšanu starptautiskajā tirgū, Latvija pastiprināja kravu kontroli un uzsāka ciešāku sadarbību ar Ukrainas institūcijām.
“Līdzko būs pieejami pārbaudīto graudu kravu analīžu rezultāti, tie ir jāpublisko, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par pārbaužu gaitu, konstatētajiem faktiem un graudu izcelsmes atbilstību deklarētajai informācijai. Tas ir nākamais solis, lai nodrošinātu caurskatāmu graudu izcelsmes kontroli un sniegtu faktos balstītu informāciju par Latvijas īstenotajiem pasākumiem,” uzskata Andris Kulbergs.
Lai iespējami precīzi identificētu graudu izcelsmi, Latvija sadarbojas ar Ukrainas un Apvienotās Karalistes ekspertiem.
Septembrī valdība atbalstīja risinājumu, kas paredz īpašu režīmu un 300% infrastruktūras izmantošanas maksas palielinājumu labības pārvadājumiem no Krievijas, lai Krievijas graudu tranzītu padarītu ekonomiski neizdevīgu. Oktobrī Ministru prezidents uzdeva atbildīgajām ministrijām sagatavot tiesiskus risinājumus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta apturēšanai, vienlaikus izvērtējot šo pasākumu ekonomiskās un fiskālās sekas.
Izvērtēta graudu tranzīta aizlieguma ietekme uz valsts budžetu
Pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem Krievijas graudu tranzīta aizliegums radītu būtisku ietekmi uz Latvijas transporta nozari un valsts budžetu. Aprēķinos izmantots scenārijs, kurā Krievija, reaģējot uz graudu tranzīta aizliegumu, pārtrauktu visu kravu pārvadājumus uz Latviju un no tās, aptverot iespējamo Krievijas pretpasākumu kopējo ietekmi.
Saskaņā ar šo scenāriju kopējais ieņēmumu samazinājums Latvijas transporta un loģistikas ķēdē varētu sasniegt 280 miljonus eiro gadā. Tiešie ikgadējie papildu izdevumi valsts budžetam būtu vismaz 72–92 miljoni eiro. No tiem 32,1 miljons eiro būtu nepieciešams VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai, bet vēl 40–60 miljoni eiro vietējo kravu pārvadājumu sadārdzinājuma kompensēšanai lauksaimniekiem, ražotājiem un citiem kravu nosūtītājiem.
Iespējamu tiesvedību finansiālā ietekme (noslēgto un izpildīto līgumu starpība) varētu sasniegt 180 miljonus eiro par 2026. gadu. Ilgtermiņā samazināta dzelzceļa infrastruktūras noslodze varētu palielināt vietējo kravu pārvadājumu izmaksas 2,5–3 reizes un radīt nepieciešamību pēc papildu valsts atbalsta transporta infrastruktūras uzturēšanai.
Latvija turpina darbu pie tiesiskiem risinājumiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta ierobežošanai, koordinējot rīcību ar Baltijas valstīm.
