Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, būtiski nesamazinātos iemaksas pensijai, likumā valstij noteiks pienākumu sociāli apdrošināt vecāku pabalsta saņēmējus ne tikai no bērna kopšanas pabalsta, bet arī no vecāku pabalsta.
FOTO: Freepik
Par vecākiem, kuri jaundzimušo mazuļu kopšanas laikā saņem vecāku pabalstu, valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas ne tikai no bērna kopšanas pabalsta kā pašreiz, bet arī no piešķirtā vecāku pabalsta. Līdz ar to arī par laiku, kad vecāks līdz bērna viena vai pusotra gada vecumam nestrādā, viņam veidosies lielākas iemaksas pensijai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” steidzamu virzīšanu izskatīšanai.
Likumprojekts paredz, ka par personu, kura kopj bērnu, kurš nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, vienlaikus arī bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas obligātās iemaksas šīs personas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no obligāto iemaksu objekta, ko veido vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta summa.
Pašreiz gan par sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuri bērna kopšanas laikā saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, gan sociāli neapdrošinātiem vecākiem, kuri saņem tikai bērna kopšanas pabalstu, valsts līdz bērna pusotra gada vecumam veic sociālās iemaksas no visiem vienāda iemaksu objekta – 171 eiro mēnesī. Tas ir bērna kopšanas pabalsts, ko maksā visiem vecākiem līdz bērna pusotra gada vecumam.
Iemaksu objekts ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”.
Noteikumos paredzēts – pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas 20% apmērā no 171 eiro par personām, kuras kopj bērnu, kurš nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu.
Pašreizējā valsts sociālās apdrošināšanas regulējuma kārtība nozīmē, ka strādājošam vecākam (visbiežāk tās ir sievietes), kurš dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem vecāku pabalstu, šajā laikā iemaksas tiek veiktas daudz mazākā apmērā, nekā tās ir bijušas no darba ienākumiem. Līdz ar to vecākam nākotnē būs mazāka pensija. Jo vairāk bērnu, jo lielāki mīnusi.
Komisijā pašreizējo situāciju un pastāvošā regulējuma ietekmi uz pensiju ar piemēriem raksturoja Sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centra vadītājs, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.
Pensijas kapitāls, līdz ar to arī pensijas apmērs, veidojas no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Valsts pensijai apdrošina ne tikai bērna kopšanas pabalsta saņēmējus, bet arī citu pabalstu, tostarp bezdarbnieka pabalsta, saņēmējus. Taču vecāku pabalsts valsts apdrošināšanā nav ietverts kā iemaksu objekts.
Piemēram, ja vidējā alga bijusi 1000 eiro mēnesī, tad bezdarbnieka pabalsta apmērs šādam cilvēkam ir 600 eiro, un tas ir iemaksu objekts, no kura valsts veic iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņēmēja pensiju apdrošināšanai. Vecāku pabalsts kopā ar bērna kopšanas pabalstu (437 eiro līdz bērna 1,5 gada vecumam) +171 eiro šādai personai ir 608 eiro. Taču vecākam (visbiežāk tā ir māmiņa) iemaksu objekts ir tikai 171 eiro, nevis visa summa (608 eiro).
Pensijai apdrošināšanā tiek novirzīti 20% no iemaksu objekta. Bezdarbnieka pabalsta saņēmējam valsts pensijai ieskaita 120 eiro (20% x 600 eiro). Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, valsts pensiju kapitālā veic iemaksas 34,20 eiro apmērā (20% x 171 eiro).
Ja iemaksas tiktu aprēķinātas no 608 eiro, tad pensijai ik mēnesi tiktu novirzīti 121,60 eiro. Tātad pašreiz starpība ir 87,40 eiro, tādēļ ka no vecāku pabalsta iemaksas netiek veiktas.
Savukārt, ja vecāks strādātu, nevis audzinātu mazuli, viņa iemaksas pensijai ik mēnesi būtu 200 eiro (20% x 1000 eiro).
Saskaņā ar pašreizējo regulējumu sociāli apdrošinātam vecākam, kuram pirms bērna kopšanas atvaļinājuma alga bijusi 1000 eiro, pensija būs par 14 eiro mazāka nekā tad, ja viņš šajā laikā strādātu. Jo vairāk bērnu un vairāki bērna kopšanas atvaļinājumi, jo mazāka pensija. Piemēram, trīs bērnu mamma mēnesī saņems par 42 eiro mazāk.
Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnija ziņojumā par bērnu aprūpi, dzimumu pensiju atšķirību konstatējusi – sievietes vidējā pensija ir par 39 eiro mazāka nekā vīrietim. Mātes pienākumi palielina dzimuma pensiju atšķirību. Nevienlīdzības rādītāji ir zemāki neprecētām sievietēm (17%). No rādītājiem arī izriet, ka mātes pienākumi rada nevienlīdzību, – bērna audzināšanas rezultātā sievietēm gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības. Vairumā gadījumu šķēršļi pieaug proporcionāli bērnu skaitam.
Šajā aspektā pozitīvs piemērs ir Igaunija. Valsts veic sociālās iemaksas 33% apmērā no vidējās apdrošinātās algas par vienu no vecākiem, kuriem ir bērns līdz 3 gadu vecumam. Valsts veic papildu iemaksas – 4% no vidējās apdrošinātās algas – no valsts budžeta 2. līmeņa pensiju fondā par vienu no vecākiem, kuriem ir bērns līdz 3 gadu vecumam. Papildu iemaksas tiek veiktas, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nestrādā.
Nosakot valstij pienākumu veikt iemaksas no vecāku pabalsta, tas atbilstu vispārējai kārtībai, kādā veidā tiek apdrošināti citu pabalstu saņēmēji, turklāt radītu sociālo taisnīgumu.
Ar to netiks atrisinātas visas problēmas, atzīst I. Parādnieks, bet tiks novērsta izteikta netaisnība. Arī jaunais regulējums nenodrošinās, ka iemaksas (vecāku pabalsta saņēmējam) būs tādā pašā apmērā kā personai, kura strādā. Arī uz tiem, kuriem bērni jau ir piedzimuši, topošais regulējums neattieksies. Viņiem pensijas apmērs būs mazāks, ievērojot līdz šim esošo regulējumu, kas joprojām ir spēkā. Jaunais regulējums attieksies uz personām, kuras bērniņu laidīs pasaulē 2023. gadā.
Tāpēc pārskatāmā nākotnē, lai novērstu sociālo netaisnību, ir nepieciešami papildu pasākumi:
Daudzbērnu ģimeņu pārstāve Elīna Treija uzsvēra, ka, protams, vecāki atbalsta deputātu jauno iniciatīvu, jo jebkurš solis ir uzlabojums. Taču ir vajadzīgi arī tālākie soļi, proti, jānovērš sociālā netaisnība pret tām mammām, kurām jau ir bērni. Viņai ir četri bērni, un viņa ir apskatījusies, cik daudz zaudēs no savas pensijas. Pensija būs mazāka par vairāk nekā 100 eiro mēnesī, jo viņa ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā ar četriem bērniem, pastāstīja E. Treija, aicinot meklēt risinājumu arī mammām, kuras jau ir laidušas pasaulē bērnus.
Savukārt deputāte Anda Čakša, uzteicot likumprojekta piedāvājumu, jo sieviete nedrīkst ciest par to, ka viņa ir mājās ar bērnu, vērsa uzmanību, ka tas nemainīs demogrāfisko situāciju. Deputāte pauda: “Daudz nopietnāk jādomā par lietām, kas mainīs demogrāfiju. Man arī ir trīs bērni, nevienā brīdī nedomāju aprēķināt, cik eiro es zaudēšu tāpēc, ka es palieku mājās. Būtu jādomā par to, kā motivēt cilvēku nonākt līdz pirmajam, pēc tam otrajam un trešajam bērnam.” Viņasprāt, ļoti svarīgs ir vienādas attieksmes jautājums.
Labklājības ministrijas pārstāve Airīna Dreimane informēja, ka 2021. gadā bija 20 275 pabalsta saņēmēju. Vidējais vecāku pabalsta apmērs bija 499,53 eiro.
Vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kurš veic obligātās iemaksas.
Māte un tēvs savstarpēji vienojas, kurš būs pabalsta saņēmējs.
Šo pabalstu var saņemt līdz bērna viena vai pusotra gada vecumam.
Vecāku pabalstu aprēķina no tā pieprasītāja vidējās iemaksu algas (bruto algas). To nosaka 12 mēnešu periodā, neņemot vērā pēdējos trīs mēnešus. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no pabalsta pieprasītāja algas, no kuras tiek rēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma.
Pabalsta saņemšanas ilgumu var izvēlēties:
Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir personām, par kurām ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas vecāku apdrošināšanai:
vai
Vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā saņem, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja strādā, tad pabalstu izmaksā 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro mēnesī – maksā personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam.
Bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan strādājošiem (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), gan nestrādājošiem vecākiem. Nodarbinātības fakts neierobežo un nerada tiesības uz bērna kopšanas pabalstu, un to var saņemt gan strādājot, gan nestrādājot.
Vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir un izmaksā vienam vecākam (vienai personai).
