Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai bērna kopšanu.
FOTO: Freepik
Līdzdalība valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā cilvēkam garantē ienākumu atvietojumu slimības, bērna kopšanas laikā, zaudējot darbu, visbeidzot – dodoties pensijā. Arī saņemot sociālās apdrošināšanas pabalstus un atsevišķus valsts sociālos pabalstus, cilvēks joprojām ir sociāli apdrošināts – ne visiem gadījumiem, bet tiem, ko paredz likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Sociāli apdrošināmās personas un gadījumi ir noteikti likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. pantā: valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī visas pārējās likumā noteiktās apdrošināmo personu grupas.
Sociālās apdrošināšanas garantijas atšķiras no tā, kādā nodokļu (šajā gadījumā varētu teikt – obligāto sociālo iemaksu) režīmā nodarbinātais strādā.
Ja darba ņēmējs strādā vispārējā nodokļu režīmā, tas ir, par viņu tiek maksāta pilnā (jeb vispārējā) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, kas no šā gada ir 34,09%, tad viņš ir apdrošināts visiem gadījumiem, kas ir:
Ja darba ņēmējs ir sasniedzis pensijas vecumu, tad viņš vairs nav apdrošināts bezdarbam un invaliditātei, tāpēc arī iemaksu likme ir mazāka – 30,02%. Pensijas vecumā darba ņēmējs joprojām ir pakļauts slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku apdrošināšanai, apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, pensiju un veselības apdrošināšanai.
Darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts, kolīdz sāk strādāt, iegūst darba ņēmēja statusu. VSAOI vispārējā 34,09% likme sastāv no divām daļām: 10,50% ir darba ņēmēja daļa, 23,59% – darba devēja daļa.
Piemēram. Darbinieks uzsāk darba attiecības 1. februārī. Darba līgumā paredzētā alga ir 900 eiro (bruto). Pirms februāra algas izmaksas no tās ir ieturētas sociālās iemaksas – 10,50% (94,50 eiro). Tikai pārējā algas daļa ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem.
Turklāt darba devējs no saviem līdzekļiem par darbinieku veic iemaksas 23,59% apmērā (212,31 eiro). Tās neietekmē darbinieka algu, taču veido sociālo garantiju kopējo apmēru.
Darba ņēmēja pensiju kapitālam tiek novirzīti 20% no bruto algas apmēra – šajā piemērā 180 eiro katru mēnesi (900 x 20%).
No piemēra var redzēt, ka darba ņēmēja pensiju kapitālu veido lielākas summas nekā viņa paša veiktās iemaksas. Tāpēc, ka iemaksas veic darba devējs.
Pašnodarbinātajam, kura ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo algu (šogad – 500 eiro), jāveic sociālās iemaksas (31,07%) vismaz no minimālās algas. Šī likme ietver pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanu. Tātad pašnodarbinātā “grozā” nav apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī pret bezdarbu.
Arī pašnodarbinātajam pensijas vecumā iemaksu likme ir mazāka – 29,36% (jo, tāpat kā darba ņēmējam, pensijas vecumā nav apdrošināšanas invaliditātei).
Ja darba ņēmējs saslimst, tad pirmās 10 darbnespējas dienas (lapu A) apmaksā darba devējs. Iemaksas no darba devēja aprēķinātās slimības naudas tiek veiktas tāpat kā no algas. No darba ņēmējam aprēķinātās slimības naudas tiek ieturētas iemaksas – 10,50%. Darba devējs samaksā savu daļu – 23,59% – no saviem līdzekļiem.
Ja slimība turpinās un tiek izsniegta lapa B, VSAA maksā slimības pabalstu. Šajā laikā darba ņēmējs arī ir sociāli apdrošināts, taču tikai pensijai un bezdarbam. Iemaksu objekts, no kura valsts no speciālā budžeta veic obligātās iemaksas (21,60% par darba ņēmēju, 20% par pašnodarbināto), ir slimības pabalsta apmērs.
Piemēram. Slimības pabalstu aprēķina 80% apmērā no vidējās iemaksu algas. Ja darba ņēmēja vidējā iemaksu alga ir 900 eiro, tad slimības pabalsts mēnesī (aptuveni, jo pabalstu apmēru nosaka dienā) būs 720 eiro. No pabalsta valsts veiks sociālās iemaksas 155,52 eiro mēnesī (21,60% no 720).
Tas nozīmē, ka visā slimības periodā darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts, veidojas apdrošināšanas stāžs. Vienīgi tad, kad ir B lapa, iemaksas ir daudz mazākas nekā no darba algas un nav apdrošināšanas visiem gadījumiem. Tas nav svarīgi nākamajiem īstermiņa pakalpojumiem (pabalstiem), jo, nosakot to apmēru, no vidējās iemaksu algas darbnespējas periodi tiek izslēgti. Taču iemaksu apmērs pensiju kapitālā būs mazāks, nekā saņemot algu.
Stāžs ir svarīgs bezdarbnieka pabalsta aprēķinam, jo pabalsta apmēru nosaka atkarībā no stāža.
B lapu no 11. darbnespējas dienas VSAA apmaksā arī pašnodarbinātajam (ja maksāta iemaksu pilnā likme – 31,07%).
Arī pašnodarbināto slimības pabalsta saņemšanas laikā apdrošina no valsts budžeta.
Taču, tā kā pašnodarbinātais nav pakļauts bezdarba apdrošināšanai, tad arī slimības pabalsta saņemšanas laikā viņš ir apdrošināts tikai pensijai, norāda VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Arī bezdarbnieka pabalsta saņēmējs ir sociāli apdrošināts, bet tikai pensijai. Obligātās iemaksas par bezdarbnieku veic valsts. Iemaksu objekts, no kura tiek veiktas obligātās iemaksas (20%), ir bezdarbnieka pabalsts. Šīs iemaksas tiek novirzītas pensiju kapitālam.
Ja pēc bezdarbnieka pabalsta perioda persona atsāk strādāt, tad tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem – slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu – ir tām personām, par kurām obligātās iemaksas ir veiktas (vai kuras veikušas iemaksas) ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods netiek noteikts slimības pabalstiem par slima bērna kopšanu.
Savukārt nākamo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai pēc 12 nodarbinātības mēnešiem.
Bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) laikā sociāli apdrošināti atsevišķiem gadījumiem ir tie vecāki, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu. Arī par vecākiem obligātās iemaksas tiek veiktas no valsts budžeta.
Vecāku pabalsta saņēmēji vai bērna kopšanas pabalsta saņēmēji periodā līdz bērna pusotram gadam ir apdrošināti pensijai, bezdarbam un invaliditātei.
Neatkarīgi no tā, cik lielu vecāku pabalstu saņem viens no jaundzimušā mazuļa vecākiem, iemaksu objekts, no kura valsts par viņu veic obligātās iemaksas (23,89%), ir 171 eiro. Šāds iemaksu objekts ir arī tad, ja persona saņem tikai bērna kopšanas pabalstu (171 eiro mēnesī).
Atšķirīga ir apdrošināšanas situācija, ja vecāku pabalsts (un bērna kopšanas pabalsts) tiek maksāts bērna tēvam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet turpina strādāt, tāpēc saņem 30% no piešķirtā pabalsta.
Kā skaidro VSAA eksperte A. Jakseboga, obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka vai kā par pašnodarbināto. Tas nozīmē – ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā un vecāku pabalstu saņem 30% apmērā no piešķirtā pabalsta, tad valsts neveic obligātās iemaksas par to periodu, par kuru ir aprēķinātas darba devēja vai pašnodarbinātā obligātās iemaksas.
Ja māmiņa pirms bērna piedzimšanas nav nodarbināta (līdz ar to viņai nav tiesību uz maternitātes pabalstu), tad bērna kopšanas pabalstu (171 eiro mēnesī līdz bērna 1,5 gada vecumam) maksā no bērna piedzimšanas dienas. Šajā laikā māmiņa ir sociāli apdrošināta – bezdarbam, pensijai un invaliditātei Līdz ar to pēc BKA māmiņa var izmantot tiesības uz bezdarba pabalstu.
Valsts iemaksas veic tikai par vienu no vecākiem – to, kurš saņem pabalstu. Nereti abi vecāki strādā un nolemj, ka vecāku pabalstu, turpinot strādāt, saņems bērna tēvs, jo viņam ir liela alga un pabalsts būs lielāks, pat saņemot tikai 30% no tā. Taču realitātē ar mazuli mājās paliek mamma. Un šajā situācijā viņa nebūs sociāli apdrošināta. Tātad sievietei pēc bērna piedzimšanas sociālajā apdrošināšanā būs “tukšais” periods. Būs pārtraukums pensijas stāžā.
Ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma māmiņa pārtrauks darba tiesiskās attiecības, tad viņai nebūs tiesību arī uz bezdarbnieka pabalstu, jo nebūs pabalsta saņemšanai nepieciešamā apdrošināšanas perioda (vismaz 12 mēneši pēdējo 16 mēnešu laikā).
Arī tad, ja vecāku pabalsts piešķirts kā pašnodarbinātai personai, valsts par personu neveic iemaksas bezdarba gadījumam, bet tikai pensijai un invaliditātei. Tāpēc šādos gadījumos, kad beidzies bērna kopšanas atvaļinājums un bērnam ir pusotrs gads, iegūstot bezdarbnieka statusu, nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.
Valsts apdrošina arī maternitātes un paternitātes pabalsta saņēmējus – bezdarbam (izņemot pašnodarbinātos), pensijai un invaliditātei.
