FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šodien, 16. jūlijā, stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz kārtību, kādā ierosināmas un izpildāmas starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” izstrādāti saskaņā ar šogad 13. jūnijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, kā arī ņemot vērā līdzšinējo regulējumu Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 468 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” (zaudē spēku 16. jūlijā) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.
Noteikumi paredz:
Noteikumu otrā nodaļa – civiltiesisko ierobežojumu izpilde – atstāta tāda pati kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” noteiktā kārtība, tādējādi saglabājot tiesisko noteiktību un nemainot institūciju nepieciešamo uzdevumu loku, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jaunie noteikumi papildināti ar jaunu institūciju – valsts aģentūru “Valsts civilās aviācijas aģentūra” –, lai civiltiesiskos ierobežojumus varētu attiecināt arī uz gaisa kuģu reģistrāciju. Tāpat noteikumos precizēts Lauksaimniecības datu centra regulējums.
Noteikumu trešā nodaļa – līdzekļu iesaldēšana – izstrādāta no jauna, un tā skaidro, kas ir līdzekļu iesaldēšana un kā tā var izpausties.
Noteikumu ceturtajā nodaļā izklāstīts, kā tiek identificēts jeb noskaidrots sankciju subjekts, nosakot nacionālās vai ierosinot starptautiskās sankcijas. Izstrādātais regulējums atbilst vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei un jau lietotajiem identifikācijas parametriem gan fiziskām, gan juridiskām personām.
Noteikumu piektā nodaļa skaidro kārtību, kādā tiek ierosinātas starptautiskās sankcijas. Sestā nodaļa paskaidro, ka nacionālās sankcijas tiek noteiktas, balstoties uz valsts drošības iestāžu un kompetento institūciju apkopoto informāciju. Savukārt septītā nodaļa paredz sankciju atcelšanas kārtību.
Noteikumu astotā nodaļa – izņēmumu piemērošanas kārtība – atstāta tāda pati kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” noteiktā kārtība.
Noteikumi risina Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” konstatētos trūkumus Latvijas normatīvajos aktos.
LV portāls jau rakstīja, ka 4. jūlijā spēkā stājās grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas cita starpā paredz, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas Latvijā tiks piemērotas bez kavēšanās.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.