Atkal aktualizē algu atklātību valsts pārvaldē

Saeima jau 2017. gadā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteica, ka valsts un pašvaldību darbinieku algām ir jābūt publiskām – visām amatpersonām un darbiniekiem aprēķinātais atalgojums un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi bija jāpublicē iestādes mājaslapā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Tomēr pēc tam, kad divu augstskolu – Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes – mācībspēki vērsās tiesā, norādot uz privātās dzīves neaizskaramības principa pārkāpšanu, Satversmes tiesa minētās likuma prasības 2019. gadā atcēla. Kā norāda “Sabiedrība par atklātību – Delna”, kura novembrī rīkoja ekspertu diskusiju “Par atklātu atlīdzību valsts un pašvaldību iestādēs”, pēc minēto normu atcelšanas ir ievērojami vājināts valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma atklātības līmenis un sabiedriskās kontroles mehānisms. “Delna” līdzdalības platformā manabalss.lv ir iesniegusi iniciatīvu “Par atklātu algu valsts pārvaldē”, kura ieguvusi jau vairāk nekā 6000 parakstu. Pēc 10 000 parakstu savākšanas iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

Aicina atalgojumu publiskot ik mēnesi

“Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta efektīvā un paredzamā publisko līdzekļu izlietojumā, un šajā ziņā amatpersonu un darbinieku atlīdzības pārraudzībai nevajadzētu būt izņēmumam. Atlīdzības publiskošana dod iespēju ātri atklāt un reaģēt uz nodarbinātības problēmām – fiktīvu nodarbinātību, amatu savienošanu, nedabiski lielas slodzes apmēriem, interešu konflikta riskiem un citiem personāla pārvaldības trūkumiem,” norāda “Delnas” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.

Atlīdzības publiskošana dod iespēju ātri atklāt un reaģēt uz nodarbinātības problēmām – fiktīvu nodarbinātību, amatu savienošanu, nedabiski lielas slodzes apmēriem.

Pašlaik spēkā esošais pienākums iesniegt amatpersonu deklarācijas attiecas tikai uz likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosauktajām amatpersonām, neietverot valsts pārvaldes darbiniekus. Turklāt deklarācijas tiek iesniegtas vien reizi gadā. Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka pienākumu publicēt amatpersonu atlīdzības noteikšanas kritērijus un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, taču neparedz pienākumu norādīt konkrētai amatpersonai vai darbiniekam izmaksāto atalgojumu un citas naudas summas.

“Delna” aicina papildināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, paredzot kārtību, kādā visu valsts un pašvaldību iestāžu strādājošo atlīdzība tiktu pilnībā atklāta sabiedrībai, katru mēnesi publicējot institūcijas mājaslapā un norādot nodarbinātā vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi. Savukārt Ministru kabinetam būtu jānosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbinieki, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņš, kura beigās šī informācija kļūst atklāti pieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Kur vilkt robežu?

Lielākā daļa “Delnas” rīkotās diskusijas dalībnieku atbalstīja priekšlikumu atgriezties pie jautājuma par pašvaldību un valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma publiskošanu.

Domas dalījās par to, kāda informācija būtu publiskojama, vai būtu pieļaujams nodot atklātībai strādājošo atalgojuma apmēru, vārdu un uzvārdu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, atzīstot, ka valsts un pašvaldību institūcijās strādājošie ir zināmā mērā publiskas personas, pauda, ka tiem ir tiesības uz privātumu, kura sastāvdaļa ir arī atalgojuma apmērs, tāpat kā strādājošā vārds, uzvārds un personas kods, kas nebūtu nododami atklātībai. K. Kinča norādīja –, lai nodrošinātu pašvaldības līdzekļu izlietojama atklātumu, publiskojama varētu būt informācija par kopējo algu fondu un tā proporciju vietvaru budžetā. 

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs un finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis pauda, ka publiskojamajai informācijai jābūt maksimāli skaidrai un atklātai. I. Dālderis norādīja, ka bez personalizētu datu publiskošanas valsts un pašvaldību iestādēs nodarbināto personu atalgojuma atklātība nav iespējama un tikai daļējas informācijas atklāšanai nav jēgas.

Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzina: “Ņemot vērā ievērojamās atšķirības starp dažādiem amatiem valsts pārvaldē, diskusijas fokusā vajadzētu būt jautājumam, kur un kā novilkt robežu, attiecībā uz kurām amatu grupām būtu nosakāma pilna ar atalgojumu saistītās informācijas publiskošana, bet uz kurām – ierobežota.”

Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama, iepriekšējā Konkurences padomes vadītāja, pauda, ka atbalsta atlīdzības publiskošanu un ir gatava aktualizēt šo jautājumu parlamentā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šī jautājuma tālāka skatīšana ir Saeimas atbildība.

Balstoties uz iepriekš veikto analīzi un diskusijā paustajām atziņām, “Delna” aicina:

• Lēmumu pieņēmējus Saeimā atgriezties pie atkārtotas jautājuma par publisku atlīdzību izskatīšanas, pārrunājot publiskošanas vajadzību ar fizisko personu datu aizsardzības speciālistiem un Satversmes tiesību ekspertiem un rodot kompromisu atlīdzības publiskošanas veidam, – jānodrošina iespēja sabiedrībai, pētniekiem un medijiem sekot līdzi izmaksātajai atlīdzībai.
• Ņemot vērā sabiedrības zemo uzticību valsts pārvaldei, atlīdzība būtu jāpublisko ne tikai valsts amatpersonām, bet arī darbiniekiem. Arguments, ka informācija par valsts amatpersonu atalgojumu joprojām ir pieejama valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā daļā, nav pietiekams, jo informāciju var gūt tikai reizi gadā, nevis katru mēnesi, kā tas bija iepriekš. Turklāt valsts pārvaldes darbinieki deklarācijas nesniedz. Atklātībai par saņemto atlīdzību ir jāattiecas arī uz kapitālsabiedrību valdi, padomi un darbiniekiem. Iepriekšējos gados izskanējušie fiktīvās nodarbinātības gadījumi un uzsāktās izmeklēšanas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un SIA “Rīgas satiksme” mudina sekot līdzi personāla nodarbinātībai un izmaksātajai atlīdzībai.
• Kaut arī iedzīvotājiem joprojām ir tiesības iegūt informāciju par attiecīgās amatpersonas vai darbinieka vārdu, uzvārdu un saņemto atalgojumu, prasot to Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, tai skaitā sniedzot attiecīgu pamatojumu, šis mehānisms ir apgrūtinošs, un bieži vien cilvēkam no malas nav zināms, kādi cilvēki ir nodarbināti.
• Valsts pārvaldes atlīdzības reforma un kapitālsabiedrību atlīdzības politika un atklātība nerada pārliecību par caurskatāmiem un izsekojamiem publiskajiem tēriņiem.

“Delna”: tiesas spriedums neliedz pārstrādāt likumu

2019. gada 8. martā stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2018-11-01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9²daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”, ar kuru iepriekš minētās apstrīdētās normas tika atzītas par neatbilstošām Satversmes 96. pantam un spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža. Minētais Satversmes pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Satversmes tiesas spriedums, kas mudināja atcelt atlīdzības publiskošanas normu, neiebilst pret atklātības principu attiecībā uz publiskajās institūcijās strādājošo atalgojumu.

Satversmes tiesas spriedums, kas mudināja atcelt atlīdzības publiskošanas normu, neiebilst pret atklātības principu attiecībā uz publiskajās institūcijās strādājošo atalgojumu, bet norāda, ka tika pārkāpts labas likumdošanas princips likuma grozījumu, kuri nosaka atklātību, pieņemšanas procesā, skaidro “Delnas” padomes priekšsēdētāja vietniece Evita Goša.

Tādējādi “Delnas” ieskatā Satversmes tiesas spriedums neliedz pārstrādāt likumu un publiskot personalizētu atalgojumu, taču jautājums par tā atklātumu atkārtoti ir jāskata kopā ar fizisko personu datu speciālistiem un Satversmes tiesību ekspertiem. “Iepazīstoties ar Satversmes tiesas spriedumu,” kā vēstīts “Delnas” iesniegtajā iniciatīvā platformā manabalss.lv, “secināms, ka tiesa apstrīdētās normas atzina par spēkā neesošām, nevis, vērtējot tās pēc būtības, bet, konstatējot pārkāpumus likumdošanas procedūrā, – Saeima, izdarot grozījumus likumā, neņēma vērā labas likumdošanas principu. Līdz ar to atceltās normas būtu pieņemamas korektā likumdošanas procesā.”

Atalgojuma reforma – pārvaldes efektivitātes uzlabošanai

2022. gada 1. jūlijā stājās spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis ir pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80% no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātā atalgojuma.

Valsts kancelejas virzītās atlīdzības reformas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un palielināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

2021. gada 16. novembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakāpenisku atlīdzības sistēmas reformu. Valsts kanceleja grozījumus gatavoja sasaistē ar Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanu, lai, uzlabojoties valsts pārvaldes darba efektivitātei un samazinoties nodarbināto skaitam, tiktu izveidota saprotama, līdzsvarota un caurskatāma atlīdzības sistēma.

Jau ziņots, ka valsts iestādes vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertu, nozaru profesionāļu un augstākā līmeņa vadītāju piesaisti. Ar likuma grozījumiem paredzēts risināt ilgstoši samilzušās problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā. Primāri atlīdzības reformas ietvaros atlīdzības kāpinājums ir jāpanāk bez papildu budžeta finansējuma, proti, pārskatot iestāžu procesus, samazinot piemaksu īpatsvaru un novērtējot darbinieku ieguldījumu.