Kā savienot privātuma aizsardzību un informācijas atklātību

Latvijai nav izstrādātas pretkorupcijas datu stratēģijas, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna projekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021.–2025. gadam” pasākumi saistībā ar datu atklāšanu un izmantošanu pretkorupcijas darbā joprojām nav apstiprināti.

Vairāk par datu lietošanu minēts tikai Latvijas Piektajā nacionālās atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam.

Lai atklātu korupciju, interešu konfliktu un citus noziedzīgus nodarījumus, ir jāuzlabo informācijas pieejamība, tā jāpadara lietotājam draudzīga un jāpublicē atvērto datu formātā, norāda “Sabiedrība par atklātību – Delna”, aizvadītajā nedēļā rīkojot ekspertu forumu un diskusiju “Informācijas atklātība un personas datu aizsardzība”.

Personas dati ir dažāda informācija, kuru apkopojot, var identificēt konkrētu personu, – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese. Noziedzības novēršanas un atklāšanas jomā būtiska ir arī tāda ar personu saistīta informācija kā ziņas par ienākumiem, īpašumiem, tuviniekiem u. c.

Būtiski cīņā ar korupciju

“Savā ikdienas darbā esam vairākkārt pārliecinājušies, ka informācijas pieejamība un atklātība ir ļoti būtiska, lai uzturētu cīņu ar korupciju, mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma iespējas, sekmētu interešu konflikta un citu noziedzīgu un negodprātīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu,” skaidro “Delnas” direktore Inese Tauriņa.  

Lai gan varētu domāt, ka valsts institūciju rīcībā ir tām nepieciešamie dati, prakse liecina, ka nereti negodprātīgos nodarījumus vispirms atklāj žurnālisti, un tikai pēc tam seko valsts iestāžu rīcība, norāda “Delnas” vadītāja, pamatojot, kāpēc žurnālistiem, pētniekiem un ekspertiem ir nepieciešama plašāka datu pieejamība.

Savukārt “Delnas” pētnieks Olafs Grigus papildina – reaģējot uz organizācijas priekšlikumiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības iesaisti, tai īstenojot kolektīvu rīcību kopējā labuma aizsardzībā, un aicinājumiem paplašināt tam nepieciešamo informācijas atklātību, valsts institūciju pārstāvji nereti reaģējuši pasīvi, pat apšaubot šādas iesaistes nepieciešamību.

“Tā ir satraucoša tendence ne tikai no ierēdniecības puses, bet arī iepriekšējā – 13. Saeimā – deputāti ir komentējuši, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste nav tik nozīmīga un vai vispār ir pieprasījums pēc šādiem datiem,” atklāj O. Grigus. Pētnieks secina – daļa amatpersonu uzskata, ka datu pieejamība būtu nevis jāpaplašina, bet jāsašaurina.

Aicina uzlabot datu pieejamību un kvalitāti

Pozitīvākie piemēri saistībā ar politisko godaprātu un korupcijas novēršanu "Delnas" aplūkoto datu kopu vidū ir Latvijas Atvērto datu portālā pieejamā informācija par patiesā labuma guvējiem, kā arī par valsts budžetu. Savukārt kā būtiska, taču nepietiekama minētajā kontekstā vērtējama informācija, ko sniedz VID dati par amatpersonu deklarācijām, kā arī par interešu pārstāvību jeb lobismu pieejamās ziņas. Kaut arī Saeima oktobrī pieņēma jauno Interešu pārstāvības atklātības likumu, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks tikai 2025. gada 1. septembrī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols informēja, ka ministrija sadarbībā ar nozaru iestādēm patlaban strādā, lai vienkopus nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai nepieciešamo datu pieejamību. Līdztekus veikti grozījumi Informācijas atklātības likumā, paredzot, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par augstvērtīgu datu kopām un to publicēšanu.

Vienlaikus VARAM pārstāvis atzina, ka ar datu pieejamību vien ir par maz – tiem vajadzētu būt strukturētiem, ērti analizējamiem. Diemžēl praksē pētniecībai un žurnālistikai nepieciešamā informācija nereti ir izkaisīta starp dažādām institūcijām, pieejama darbam ar datiem neparocīgā (skenētu PDF failu) formātā. Arī “Delna” rosina strādāt pie šobrīd pieejamo datu kvalitātes uzlabošanas, tos publicējot atvērto datu portālā. Tāpat organizācija aicina veikt pieejamības uzlabošanu šādiem datiem:

• pilna valsts amatpersonu reģistra publicēšana;
• valsts amatpersonu deklarācijās norādīto radinieku datu paplašināšana ar datiem, kas ļautu tos pilnīgāk identificēt;
• dati par lobētājiem;
• dati par publisku iepirkumu komisiju sastāvu;
• dati par pašvaldību domju balsojumiem;
• zemes reģistra dati par zemes īpašniekiem;
• politisko partiju biedru reģistra dati.

Ar personas datu aizsardzību saistītie izaicinājumi lielākoties ir attiecināmi uz tehnoloģisko inovāciju izmantošanu cīņā ar korupciju, kas ietver atbalstu tam, lai valdība, pilsoniskā sabiedrība un žurnālisti izmanto atvērtos datus minētā mērķa sasniegšanai, norāda O. Grigus.

Kā LV portāls jau vēstījis, “Delna” nupat arī aicinājusi paplašināt amatpersonu atalgojuma publiskošanu, lai sekmētu iespējas ātri atklāt un reaģēt uz nodarbinātības problēmām – fiktīvu nodarbinātību, amatu savienošanu, nedabiski lielas slodzes apmēriem, interešu konflikta riskiem un citiem personāla pārvaldības trūkumiem.

Jāievēro leģitimitāte un līdzsvarota pieeja

Cilvēka privāto dzīvi, tostarp personas datus, aizsargā Satversmes 96. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību harta, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kā arī Vispārīgā datu aizsardzības regula, taču tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas, skaidroja Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Jekaterina Macuka. Nepieciešamība iejaukties cilvēka privātajā dzīvē, ieskaitot darbības ar personas datiem, ir jāvērtē, ņemot vērā tiesību aktus un rodot tai pietiekamu tiesisku pamatojumu, – tādi ir vairāki.

Viens no izplatītākajiem ir juridisks pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā, piemēram, Uzņēmumu reģistram publiskojot uzņēmumu valdes locekļu vārdus un uzvārdus, nodrošinot iespējas pārliecināties, vai konkrētā persona ir tiesīga pārstāvēt noteiktu juridisko personu. Tāpat tiesisks pamats ir tādu uzdevumu izpildei, kurus veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot valsts iestāžu funkcijas. Uz šo jomu attiecas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju īstenošana, skaidroja DVI vadītāja.

Līdztekus kā tiesiski pamatoti iemesli noteiktu personas datu publiskai pieejamībai var būt līgumu izpilde, datu pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošana, datu subjekta vai citas fiziskās personas vitālās intereses, kā arī datu subjekta sniegta piekrišana. Turklāt darbības ar personas datiem, kuri skar cilvēka privātumu, pieļaujamas tikai tad, ja šo darbību leģitīmais mērķis citādi nav sasniedzams.

Kaut arī ir saprotama žurnālistu un nevalstisko organizāciju, kuras darbojas pretkorupcijas jomā, vēlme panākt iespējami plašākas informācijas pieejamību amatpersonu deklarācijās un citos datu avotos, ieskaitot izvērstākas ziņas par radiniekiem, ir jāņem vērā iespējamie riski, norādīja J. Macuka. Piemēram, publiskojot informāciju, kas identificē amatpersonu bērnus, pastāv varbūtība, ka līdztekus pieejamajiem datiem par amatpersonas ienākumiem un iekrājumiem šīs ziņas var tikt izmantotas noziedzīgos nolūkos, tostarp pat nolūkā, nolaupot bērnu, pieprasīt izpirkumu, skaidroja DVI vadītāja, norādot uz vajadzību ievērot līdzsvarotas pieejas nepieciešamību, ko var nodrošināt ar šādiem risinājumiem:

• pieeja aktuālajai informācijai pēc pieprasījuma;
• personu, kuras iegūst informāciju, identifikācija;
• pieejas tiesību piešķiršana konkrētām grupām – žurnālistiem, pētniekiem, sabiedriskajām organizācijām u. tml.;
• informācijas iegūšanas nolūka norādīšana. 

Ievērojot minētos nosacījumus, ir iespējams panākt zelta vidusceļu starp personas privātuma nodrošināšanu un sabiedrības interesēm būtiskas informācijas pieejamību, skaidroja J. Macuka. Vienlaikus viņa norāda – iestādes personas datu aizsardzību min kā iemeslu to neatklāšanai arī gadījumos, kad normatīvie akti to neparedz. Tādējādi ne vienmēr ir vajadzīgas datu atklātību paplašinošas izmaiņas tiesību aktos, bet ir jānodrošina tajos jau paredzēto normu izpilde.