FOTO: Freepik.
Būtiski pieaugs atklātība amatpersonu ienākumu jomā. Turpmāk informācija par amatpersonai iepriekšējā mēnesī aprēķināto atalgojumu būs publiski pieejama, atklājot arī tā saņēmēja vārdu un uzvārdu.
Amatpersonām aprēķināto atalgojumu iestādes katru mēnesi publiskos savā tīmekļvietnē, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu, ja likums nenosaka citādi. To paredz “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, nosakot, ka norma par atalgojuma publiskošanu stājas spēkā 2025. gada 1. februārī, savukārt Ministru kabinets noteic termiņu, cik ilgi amatpersonām aprēķinātais atalgojums ir publiskots iestādes tīmekļvietnē. Līdz šim iestāžu tīmekļvietnēs atalgojums norādīts tikai par amatu grupām.
Jauno regulējumu piemēros visām iestādēm, uz kurām attiecas Valsts pārvaldes iekārtas likums, proti, iestādēm, “kuras darbojas publiskas personas vārdā un kurām ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi to darbības īstenošanai un ir savs personāls”. Tādējādi tās ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, Saeimu un tās administrāciju, Valsts prezidenta kanceleju, Centrālo vēlēšanu komisiju, ir galvenokārt ministriju, Ministru kabineta un Ministru prezidenta padotībā esošās, kā arī pašvaldību iestādes, tostarp vietvaru dibinātās skolas un kultūras iestādes, skaidro Valsts kancelejas juriskonsulte Kristīne Stone.
Aprēķinātais atalgojums būs publiskojams par amatpersonām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē – par fiziskajām personām, kuras vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu. Saskaņā ar minēto likumu pārvaldes lēmumus ir “individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā”. Pārvaldes lēmums regulē publiski tiesiskās attiecības ar citu iestādi vai amatpersonu, piemēram, ar rīkojumu izdošanu, vai privātpersonu, it īpaši ar administratīvajiem aktiem. Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecībās vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums.
Piemēram, valsts civildienesta ierēdnis, referents, kurš tikai un vienīgi izstrādā normatīvos aktus, nav amatpersona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jo nepieņem un nesagatavo pārvaldes lēmumus, norāda Valsts kancelejā. Noteikt, kuri nodarbinātie – amatpersonas un darbinieki – ir vispārīgi vai konkrētajā gadījumā pilnvaroti pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu attiecīgajā iestādē un par kuriem tādējādi publiskojams atalgojums, būs iestādes vadītāja atbildība.
Publiskajā apspriešanā līdz 6. februārim nodotais Valsts kancelejas sagatavotais Ministru kabineta “Noteikumu par termiņu, cik ilgi amatpersonām aprēķinātais atalgojums būs publiskots iestādes tīmekļvietnē” projekts paredz: iestādes publiskotā informācija par amatpersonai iepriekšējā mēnesī aprēķināto atalgojumu tīmekļvietnē ir pieejama vienu mēnesi – līdz brīdim, kad tiek publiskota nākamā informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu. Piemēram, ja amatpersonai aprēķinātais atalgojums par janvāri tiek publiskots 5. februārī, tad, 5. martā publiskojot amatpersonai aprēķināto atalgojumu par februāri, iepriekš publiskotā datne par janvārī aprēķināto tiek dzēsta.
Noteikumu projektā minēts: ja amatpersona ir ilgstošā prombūtnē un par attiecīgo mēnesi tai nav aprēķināts atalgojums, tad amatpersonas vārds, uzvārds, amats nebūs jāpublisko.
Ne Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ne Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nav sniegts termina “atalgojums” skaidrojums. Taču, kā vēstīts Ministru kabineta noteikumu projektā, norādot aprēķināto atalgojumu, ņemams vērā Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” ietvertais atalgojuma tvērums:
Noteikumi neparedz, ka termina “atalgojums” tvērumā ietilpst pabalsti, līdz ar to konkrētā informācija iestādes tīmekļvietnē nav publiskojama.
Ņemot vērā, ka iestādēm amatpersonu atalgojumu uzdots publiskot, ja likums nenosaka citādi, noteikti arī izņēmumi. Piemēram, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” valsts vai pašvaldības institūcijas tīmekļvietnē aizliegts publiskot informāciju par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru karavīriem, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja amatpersonām. Minētais nosacījums attiecināms arī uz amatpersonām, kuras operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvarotās struktūrvienībās tieši veic operatīvās darbības pasākumus speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanai vai speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes.
Tāpat saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu papildu citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetentās valsts drošības iestādes atzinumu, var nepubliskot ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, amatu sarakstiem un pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm vai Ārlietu ministrijas darbībai un tajā nodarbināto drošībai.
“Vienlaikus norādāms, ka šobrīd pastāvošajos globalizācijas apstākļos būtu vēlams, ka iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu publiskotu tādos formātos, kas apgrūtina personas datu automatizētu vākšanu, tādējādi mazinot iespējamību, ka personas dati tiek profilēti. Piemēram, informāciju varētu publiskot PDF failā, kas veidots tā, lai nebūtu automatizēti lasāms,” ieteikts noteikumu projektā. Tāpat izvērtējama tādas programmatūras uzstādīšana, kas pirms faila atvēršanas pārbauda, vai attiecīgo darbību veic cilvēks vai bots.
Saeima jau 2017. gadā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteica, ka valsts un pašvaldību darbinieku algām jābūt publiskām. Proti, visām amatpersonām un darbiniekiem aprēķinātais atalgojums un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublisko iestādes tīmekļvietnē, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma apmēru, ja likums nenosaka citādi.
Tomēr pēc tam, kad divu augstskolu – Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes – mācībspēki vērsās Satversmes tiesā, norādot uz privātās dzīves neaizskaramības principa pārkāpšanu, tiesa minētās likuma normas 2019. gadā lietā Nr. 2018‑11‑01 atcēla un atzina par spēkā neesošām, nevis, vērtējot pēc būtības, bet, konstatējot pārkāpumus likumdošanas procedūrā.
Tādējādi Satversmes tiesas spriedums nenoraidīja atklātības principu attiecībā uz publiskajās institūcijās strādājošo atalgojumu.
Saeima aizvadītā gada novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegtos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri paredz atjaunot amatpersonu atalgojuma publiskošanu iestāžu tīmekļvietnēs.
“Nepieciešamība ik mēnesi publiskot amatpersonām aprēķināto atalgojumu izriet no sabiedrības, tostarp žurnālistu, korupcijas pētnieku, citu iestāžu darbinieku, tiesībām regulāri, nevis tikai reizi gadā, piekļūt informācijai par publiskajām amatpersonām no valsts budžeta aprēķinātajām atlīdzībām,” grozījumu aktualitāti pamatoja S. Ābrama. Jāpiebilst, ka informācija par atalgojumu ir pieejama arī valsts amatpersonu deklarācijās, kuras iesniedzamas reizi gadā. “Jaunais regulējums dos iespēju laikus identificēt iespējamās neatbilstīgās izmaiņas atkarībā no personālijām, izvērtēt konkrētās atlīdzības taisnīgas un līdzvērtīgas darba samaksas kontekstā, kā arī pilnveidot atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē,” pauda deputāte.
Arī biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) ieskatā Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta efektīvā un paredzamā publisko līdzekļu izlietojumā un amatpersonu un darbinieku atlīdzības pārraudzībai šajā ziņā nav jābūt izņēmumam. “Atlīdzības publiskošana ļauj ātri atklāt un reaģēt uz nodarbinātības problēmām, kā, piemēram, fiktīvu nodarbinātību, amatu savienošanu, nedabiski lielas slodzes apmēriem, interešu konflikta riskiem un citiem trūkumiem personāla pārvaldībā,” skaidro “Delnas” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
“Ja informācija par atalgojumu būs pieejama tikai vienu mēnesi, tas neļaus sabiedrībai pilnvērtīgi izsekot amatpersonas nodarbinātības raksturam un var radīt maldinošu iespaidu par amatpersonas mēnešalgu un atalgojuma apmēru gadījumos, kad tajā ietverta arī atvaļinājuma nauda, piemaksas, prēmijas, naudas balvas,” secina eksperte.
“Delnas” ieskatā jāparedz ilgāks termiņš, kurā ir publiski pieejams amatpersonas atalgojums sadalījumā pa mēnešiem. Tas ļautu sekot līdzi izmaiņām atalgojumā, identificēt iespējamās neatbilstības un vērtēt tendences konkrētās amatpersonas un sistēmas kopējā atalgojumā. “Termiņš – viens gads – šķiet adekvāts, jo arī amatpersonas novērtēšana tiek veikta reizi gadā. Pēc novērtēšanas iespējams fiksēt dažādu labumu piešķiršanu, notiek pienākumu un atbildības pārskatīšana. Turklāt arī valsts amatpersonas deklarācija tiek iesniegta par gadu,” pauž “Delnas” pārstāve. Viņa norāda: saistībā ar jauno regulējumu liela atbildība gulstas uz iestāžu vadītājiem, viņiem pareizi nosakot amatpersonu loku, uz kurām minētais attiecināms. Tāpat nepieciešams sabiedrībai sniegt plašāku skaidrojumu par to, kas ir pārvaldes lēmumi.
