Palīdzības sniegšana Ukrainai Krievijas izraisītajā karā joprojām ir starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā, tāpēc nerimst diskusijas par to, kas ir nepieciešams, lai noregulētu šo konfliktu arī tiesiskos ietvaros.
Nav vienota tiesiska ietvara
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties starptautiskajā konferencē “Ukraine Accountability Conference”, kurā tika apspriests jautājums par Krievijas saukšanu pie atbildības par tās īstenotajiem noziegumiem Ukrainā, norādīja, ka šobrīd ir svarīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī nodrošināt Krievijas Federācijas atbildību par zvērībām, kas pastrādātas pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā rada arī plašas globālas sekas, tostarp piegādes ķēdes pārrāvumus, enerģētisko krīzi un pārtikas trūkumu. Tāpēc starptautiskās sabiedrības pienākums un atbildība ir stāties pretī agresoram un aizsargāt starptautiskās kārtības principus.
“Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir pakļāvis bezprecedenta draudiem noteikumos balstīto starptautisko sistēmu. Mēs esam liecinieki klajam spēka lietojumam pret suverēnu valsti, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības. Latvija jau ir iesaistījusies vairākos juridiskos mehānismos, lai vērstos pret Krievijas pastrādātajām masu zvērībām Ukrainā.1 Mēs apkopojam un analizējam pierādījumus par izdarītajiem noziegumiem. Latvija atbalsta Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūras darbu, izmeklējot kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Ukrainā. Joprojām pastāv tiesiskā plaisa, lai nodrošinātu, ka kara noziegumi tiek izmeklēti un agresori tiek saukti pie atbildības. Mums ir jāstrādā kopā, lai novērstu šo plaisu,” paudis E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica neformālajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē2 norādīja, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai bija ļoti vajadzīga, lai cilvēki Ukrainā redzētu savai valstij skaidru eiropeisku perspektīvu un saglabātu augsto motivāciju cīņā pret Krieviju, kā arī lēmums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu skaidri iezīmē Ukrainu ES kartē, sniedz lielāku noteiktību Ukrainas atjaunošanas procesam un paredzamību ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei reģionā.
Tomēr Z. Kalniņa-Lukaševica arī akcentēja, ka ir nepieciešama cieša ES koordinācija par Ukrainas rekonstrukciju un vienlaikus ES ir jāizstrādā juridiski risinājumi vienotam tiesiskam ietvaram iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācijai un to izmantošanai Ukrainas atjaunošanai.
Ukrainas redzējums par jauniem starptautiskiem risinājumiem
14. jūlijā Rīgā norisinājās pirmais starptautiskais Rīgas Tieslietu līderu forums (forums), kura ietvaros viens no centrālajiem jautājumiem bija par to, kādi tiesiskie instrumenti varētu sekmēt kara izbeigšanu un Ukrainas atjaunošanu. Forumā piedalījās arī Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska, kurš pauda: “Kad Krievija iebruka Ukrainā, izmantojot brutālu spēku, bija sajūta, ka likums ir bezspēcīgs un brutālam spēkam pretī var likt arī tikai brutālu spēku. Bet viss mainījās pēc tam, kad Krievija “izgāzās” militārajā frontē un viņu sākotnēji iecerētais neizdevās. Tajā brīdī paradījās vesela virkne juridisku risinājumu, kā uzbrukt agresoram. Pie tam nelielajās pārrunās, kas šajā laikā Ukrainai ar Krieviju ir bijušas, likās, ka arī tiesiskie jautājumi dara viņus bažīgus, tāpēc mums ir šajā ziņā jābūt aktīviem.”
D. Maļuska skaidroja, ka starptautiskajās tiesās, kurās jau iesniegtas prasības, ir paredzamas ļoti ilgas tiesvedības, lai sagaidītu jēgpilnus rezultātus, kā arī, ņemot vērā, ka Krievija neatzīst Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju, tiesas spriedumu izpilde būs apgrūtināta tik ilgi, kamēr Krievijā pastāvēs esošais režīms.
Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska: ''Būtu nepieciešams izveidot speciālu starptautisku tribunālu, bet tas ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā, ka tāds būtu jāizveido bez ANO Drošības padomes atbalsta, jo Krievija ir tās dalībniece. Līdz ar to šāds tribunāls nevar tikt izveidots bez lielvaru lēmuma.''
Foto: Paula Čurkste, LETA
“Būtu nepieciešams izveidot speciālu starptautisku tribunālu, bet tas ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā, ka tāds būtu jāizveido bez ANO Drošības padomes atbalsta, jo Krievija ir tās dalībniece. Līdz ar to šāds tribunāls nevar tikt izveidots bez lielvaru lēmuma,” norādīja D. Maļuska, vienlakus atzīstot, ka ātrus un īstermiņa rezultātus var dot ES un citu valstu sankciju piemērošana, jo ārpus Krievijas ir daudz oligarhu, kuri savā ziņā arī varētu ietekmēt kara iznākumu, tomēr ir nepieciešams pieņemt arī tādas sankcijas, kuru ekonomiskās sekas izjustu arī Krievijas sabiedrība, piemēram, būtu jāierobežo naudas ieplūšana Krievijā.
Tomēr D. Maļuska uzsvēra, ka sadarbībā ar atzītiem starptautisko tiesību ekspertiem ir nonākts pie atziņas, ka katrā valstī šos [Krievijas varai pietuvināto sankcionēto personu īpašumus Rietumvalstīs – šeit red. piezīme] aktīvus sargā attiecīgās valsts tiesību akti, tāpēc starptautiskās tiesības šajā jomā nedarbojas. Līdz ar to risinājums, kas radītu iespēju konfiscēt agresora aktīvus, ir starptautiska līguma parakstīšana, kā rezultātā varētu tik radīts fonds, kuru pārvaldītu starptautiskā kopiena un kura atņemtos līdzekļus varētu izmanto Ukrainas atjaunošanai.
Latvija un Ukraina gatavo divpusēju līgumu agresora īpašumu konfiskācijai
Tā kā šobrīd reāla darbība pie šāda veida starptautiska līguma izstrādes nenotiek, foruma ietvaros Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns vienojies ar Ukrainas tieslietu ministru par divpusēja starpvalstu nolīguma sagatavošanu ar mērķi konfiscēt Krievijas kara noziedznieku īpašumus un iegūtos līdzekļus nodot Ukrainas atjaunošanai.
Tas būtu pirmais šāda veida līgums, un tieslietu ministrs J. Bordāns pauda cerību, ka tas kalpos par paraugu citām valstīm, norādot: “Mēs demonstrēsim iespēju un precedentu, kā strādā divpusējie līgumi starp ES dalībvalsti un Ukrainu, lai Eiropas un pasaules valstis varētu tam sekot – noslēdzot savus divpusējos līgumus ar Ukrainu vai pievienojoties mums. Mērķis ir viens – radīt un ieviest praksē juridiskos instrumentus, kā iesaldētos vairākus simtus miljardus eiro vērtos līdzekļus atsavināt Krievijai un nodot Ukrainai tās cīņā par brīvību un tās atjaunošanai.”
Uzzini vairāk >>
- Ieskats Tieslietu līderu forumā
- Uz Tieslietu līderu forumu Rīgā ieradies ASV Tieslietu ministrijas darba grupas “KleptoCapture” vadītājs
Ukrainai ir nepieciešams arī juridiskais atbalsts
Lai gan sakarā ar Krievijas kara noziedznieku saukšanu pie atbildības ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, D. Maļuska aicināja visas valstis turpināt izmeklēt kriminālnoziegumus, ko Krievijas armija ir pastrādājusi Ukrainā, atgādinot, ka, piemēram, Bučā strādāja Francijas tiesu eksperti, kuri pierādīja, ka tur ir notikušas gan spīdzināšanas, gan izvarošanas. “Mums ir nepieciešams juridiskais atbalsts, jo arī Krievijā apzinās, ka Putins vienā brīdī tiks ielikts cietumā vai arī nomirs un būs jādzīvo tālāk. Un neviens nevēlas tikt tiesāts Hāgā,” pauda D. Maļuska.
Savukārt ASV Tieslietu ministrijas darba grupas “KleptoCapture” vadītājs3 Endrjū Adams uzsvēra, ka visas tiesiskas valstis ir pakļautas tiesiskuma principam un fundamentālo tiesību ievērošanai, un tas dod šīm valstīm morālas tiesības rīkoties, lai atbalstītu Ukrainu. Viņš informēja, ka ASV Ukrainas atbalsta jautājumiem pieiet visaptveroši, piemēram, ierobežojot ne tikai kara atbalstītājiem, bet arī ar viņiem saistītajām personām iespējas atbalstīt Krievijas īstenoto agresiju, veicot tām piederošo aktīvu apcietināšanu un konfiskāciju, tomēr uzsverot, ka efektīvai rīcībai ir nepieciešama starptautiska sadarbība informācijas apmaiņā.
Lietuvas tieslietu ministra vietniece Gabija Grigaite-Daugirde informēja, ka Lietuva, balstoties uz Ženēvas konvencijā nostiprināto universālās jurisdikcijas principu, ir uzsākusi izmeklēšanas procesus pret Krievijas kara noziedzniekiem, bet daudzas citas valstis to nav darījušas, jo ir nepieciešama politiska vēlme izdarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu tiesiskumu un taisnīgumu Ukrainai. Lietuvas pārstāve uzsvēra, ka kara noziegumu izmeklēšana, balstoties universālas jurisdikcijas principā, ir izaicinoša, jo Lietuvas praksē ir bijušas problēmas šādu spriedumu izpildē, līdz ar to arī, viņasprāt, vislabākais risinājums Krievijas kara noziedznieku tiesāšanai būtu speciāla starptautiska tribunāla izveide.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš ir radījis draudus cilvēktiesībām un demokrātijai, tāpēc starptautiskās sabiedrības pienākums ir nepieļaut nesodāmību. Risinājumu centrā ir jābūt tiesiskuma principam. Lai to īstenotu, steidzamības kārtā katrā valstī būtu jāizveido darba grupa, kas konkretizētu katras valsts nostāju jautājumā par individuālo un valsts atbildību, par īpašumu un naudas līdzekļu konfiskāciju, lai kopīgi varētu īstenot mehānismus agresora saukšanai pie atbildības.
Jādomā, kā sankcijas padarīt efektīvākas
Sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists (CAMS) un vienlaikus arī sertificēts starptautisko sankciju atbilstības sertificēts speciālists (CGSS), Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars skaidroja, ka sankciju mērķis ir vājināt un apturēt agresoru, bet ir jāapzinās, ka agresors mēģinās “apiet” sankcijas un ir pat vairāki veidi, kā to var izdarīt. Tāpēc svarīgi ir būt informētiem par to, kā sankcijas var apiet, lai to nepieļautu. “Daudzi juristi un advokāti ir apjukuši sankciju jautājumā, tāpēc nepieciešamas skaidras vadlīnijas gan no ES, gan arī nacionālā līmenī, lai atpazītu sankciju apiešanas mehānismus,” uzsvēra E. Pastars.
Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss pauda, ka šobrīd finanšu sektora sankcijas un preču un pakalpojumu plūsmas sankcijas vairumā gadījumu ir tikai atturošas, jo trūkst noslēguma fāzes, proti, kas notiek pēc tam, kad šīs sankcijas ir iedarbinātas un sasniegušas savu rezultātu. Tā kā aizkavēšana pēc būtības ir pagaidu neērtību radīšana sankcionētai personai, tas nozīmē, ka ilgstošā laika periodā šīm personām ir cerības atgūt savus aktīvus, tāpēc ir jādomā par to, kā šīs sankcijas padarīt efektīvas, lai nodotu ziņu agresoram, ka tolerances pret agresiju un agresijas finansēšanu nav un nebūs.
Savukārt Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Katrīna Kaktiņa uzsvēra nepieciešamību visos iespējamajos veidos nodot vēstījumu Krievijai par to, ka visi atbildīgie, tajā skaitā arī diplomāti, kas starptautiskajās organizācijās aizstāv agresoru, tiks saukti pie atbildības, lai viņiem pēc tam nebūtu iespējas teikt, ka viņi neko par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem nezināja.
1 Kā vienu no pēdējām aktivitātēm var minēt Latvijas iesniegto deklarāciju ANO Starptautiskajā tiesā šī gada 21. jūlijā, lūdzot atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā “Allegations of Genocide under the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide” (Ukraina pret Krievijas Federāciju).
2 Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, savukārt neformālā Vispārējo lietu padomes sanāksme – reizi sešos mēnešos. 2022. gada otrajā pusgadā minētās sanāksmes vada ES Padomes prezidējošā valsts Čehija.
3 ASV Tieslietu departamenta KleptoCapture speciālā vienība tika izveidota šā gada martā, un tās uzdevums ir izmeklēt un saukt pie atbildības pret Krieviju vērsto ASV sankciju pārkāpējus, konfiscējot un atsavinot tām īpašumus un ieņēmumus par labu Ukrainas atjaunošanai.
