Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Kriptovalūtas, virtuālās valūtas un citi virtuālie aktīvi pēdējos gados ir viena no lielākajām inovācijām un tiek skatīta kā risinājums, lai palielinātu finansiālo iekļaušanu un atvieglotu pārrobežu finanšu plūsmu. Vienlaikus kriptovalūtu izmantošana ir rosinājusi debates par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un starptautiskās noziedzības riskiem. Riski galvenokārt saistīti ar kriptovalūtu anonimitāti, tās tūlītējo raksturu un elastīgumu, kas, iespējams, ļauj noslēpt nelegāli iegūtas peļņas izcelsmi, veicot sarežģītus darījumus vairākās jurisdikcijās.
Kembridžas universitātes pētījumā tiek lēsts, ka 2017. gadā kopējais unikālo kriptovalūtu “maciņu” skaits bija no 2,9 līdz 5,8 miljoniem.1 2021. gadā virtuālo aktīvu lietotāju skaits tika rēķināts ap 221 miljoniem.2
Šobrīd Latvijā attiecībā uz virtuālajiem aktīviem nav atsevišķa regulējuma, tomēr uz tiem ir attiecināmas Latvijā spēkā esošās tiesību normas, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Novēršanas likums).
Ideja par kriptovalūtām nav jauna – pirmo reizi tās parādījās 1980. gadu beigās, domājot par veidu, kā veikt valūtas pārskaitījumu bez centralizēto iestāžu, kā, piemēram, bankas, uzraudzības un darījumu apstiprināšanas.3 To pamatā ir kriptogrāfiskas metodes, kas nodrošina maksājumus interneta vidē, neizmantojot trešo pušu starpniekus.4 Pirmā kriptovalūta radās 2009. gadā.5 Kriptovalūtu tirgus sāka veidoties laika periodā no 2010. gada līdz 2014. gadam.
Decentralizēto kriptovalūtu pamatā tiek izmantota tehnoloģija, ko sauc par blokķēdi – informācijas apkopojums par darījumiem, kas veikti, izmantojot kriptovalūtu. Katru reizi veicot jaunu transakciju, programma to fiksē un šos datus saglabā. Veicot jaunu transakciju, informācija par darījumu tiek atjaunota blokķēdē, visus ierakstus saglabājot vienādus un precīzus.6 Blokķēdēs netiek reģistrēti īstie vārdi vai fiziskās adreses – tās veic pārskaitījumus tikai caur “virtuālajiem makiem”, tādējādi lietotājiem piešķirot zināmu anonimitāti.7 Šīs darbības tiek ierakstītas blokos un apstiprinātas visā tīklā, pierādot, ka darījums ir noticis.
Apzinoties, ka kriptovalūtas ir salīdzinoši jaunas un to nepietiekama regulēšana rada būtiskus riskus, tostarp attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL), terorisma finansēšanu, sankciju apiešanu, kā arī izmantošanu, lai iegādātos kriminālas preces vai pakalpojumus, gan organizācijas Latvijā, gan starptautiskās organizācijas ir pievērsušās kriptovalūtu radīto risku izvērtējumam. NILL riskus, izmantojot kriptovalūtas, Latvijā aplūkojis Finanšu izlūkošanas dienests (FID)8.
2021. gadā FID veica virtuālo valūtu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Novērtējuma ziņojumā norādīts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licencēšanu, kas apgrūtina uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanas un konkurences iespējas ar ārvalstu virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem.9
Tāpat FID ziņojumā norādīts, ka, pēc virtuālo pakalpojumu sniedzēju domām, Latvijā vislielākos riskus rada:
Vērtējot naudas atmazgāšanas riskus, izmantojot kriptovalūtas, FID konstatēja, ka virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti jebkādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, tostarp radot būtiskākos nacionālā līmeņa NILL draudus – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupcijas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīgu apriti, t. sk. kontrabandu, kā arī noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, it īpaši krāpšanu lielā apmērā.11
Uz riskiem virtuālās valūtas izmantošanā Latvijas mērogā norādījis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas 2021. gadā izstrādāja vadlīnijas “Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanai darījumiem ar virtuālo valūtu”. VID kopumā norādījis uz vēl vairākiem būtiskiem, ar NILL nesaistītiem riskiem, kā, piemēram, augstu un spekulatīvu cenu risku, maldinošas informācijas risku, valūtas maiņas neiespējamības risku u. c.12
Uz naudas atmazgāšanas riskiem, izmantojot kriptovalūtas, globālā mērogā norāda arī vairums starptautisko organizāciju. Piemēram, Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 2014. gada ziņojumā par potenciālajiem naudas atmazgāšanas riskiem, kas saistīti ar kriptovalūtu izmantošanu, vērsa uzmanību gadījumiem, kuros kriptovalūtas var tikt izmantotas noziedznieku un terorisma finansētāju finanšu plūsmās, lai pārvietotu un glabātu nelegāli iegūtos līdzekļus, tos noslēpjot no tiesībsargājošo un citu institūciju redzesloka. 13
Starptautiskā organizācija Transparency International (TI) akcentē vairākas būtiskas kriptovalūtas raksturojošās iezīmes, kas veicina to izmantošanu NILL:
Naudas atmazgāšana nav vienīgais risks, kas saistīts ar kriptovalūtu izmantošanu. Līdztekus riskiem, ka kriptovalūtas var tikt izmantotas naudas atmazgāšanā, TI norāda arī uz citiem būtiskiem riskiem, kā, piemēram, to izmantošanu, lai veiktu norēķinus melnajā tirgū (narkotiku, viltotu dokumentu u. c. pakalpojumu/lietu iegādei). TI arī identificē riskus, kas saistīti ar kiberuzbrukumiem un terorisma finansēšanu.15
Kriptovalūtas rada riskus saistībā ar izvairīšanos no nodokļiem. Kriptovalūtu decentralizētais raksturs nozīmē, ka informācija par darījumiem, kas veikti, izmantojot kriptovalūtas, netiek uzraudzīta, un tas rada risku, ka darījumu veicēji var izvairīties no nodokļu nomaksas. Tāpat par būtisku risku tiek uzskatīta kriptovalūtu saistība ar kiberuzbrukumiem. 16
Uzzini vairāk >>
Aplūkojot ar kriptovalūtām saistītos riskus, secināms, ka to nepietiekama uzraudzība un regulēšana rada galvenokārt ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu, kā arī citus ar nelegāli iegūtu līdzekļu apriti saistītus riskus, noziedzniekiem radot jaunas iespējas veikt nelikumīgas darbības. Lai mazinātu šādus riskus, vienīgais risinājums ir precīzs normatīvais regulējums, kas ietvertu prasības gan virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem, to reģistrācijai un nodokļu jautājumiem, gan virtuālo valūtu darījumu uzraudzībai. Līdz ar to Latvijā attiecībā uz kriptovalūtām un citām virtuālajām valūtām un aktīviem ir nepieciešams izveidot visaptverošu regulējumu, ieviešot normas, lai iespējami mazinātu ar virtuālo valūtu izmantošanu saistītos riskus.
1 Dr. Garick Hileman&Rauchs (2017). Global Cryptocurrency Benchmarking study. P. 10. Pieejams:
https://www.crowdfundinsider.com/wp-content/uploads/2017/04/Global-Cryptocurrency-Benchmarking-Study.pdf.
2 https://www.statista.com/statistics/1202503/global-cryptocurrency-user-base/
3 A Brief History of Cryptocurrency. Pieejams:
https://www.cryptovantage.com/guides/a-brief-history-of-cryptocurrency/.
4 https://www.investopedia.com/terms/c/cryptocurrency.asp
5 Turpat.
6 Kate Ashford, John Schmidt (2022). What is Crtyptocurrency. Forbes (2022). Pieejams:
https://www.forbes.com/advisor/investing/what-is-cryptocurrency/.
7 https://www.cfr.org/backgrounder/cryptocurrencies-digital-dollars-and-future-money?utm_source=tw&utm_medium=social_owned#chapter-title-0-3
8 Finanšu izlūkošanas dienests (2021). Virtuālo valūtu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums. Pieejams: https://www.fid.gov.lv/uploads/files/2021/virtu%C4%81l%C4%81s%20val%C5%ABtas/FID_VV%20risku%20nov%C4%93rt%C4%93jums.pdf.
9 Turpat, 4. lpp.
10Turpat.
11 Turpat, 3. lpp
12 Turpat.
13 FATP (2014). FATP report. Virtual Currencies. Key definitions and potential AML/CFT risks. P. 3. Pieejams:
https://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/reports/Virtual-currency-key-definitions-and-potential-aml-cft-risks.pdf.
14 Transparency International (2018). Blockchain, bitcoin and corruption. A review of the linkages. P. 5. Pieejams:
https://knowledgehub.transparency.org/assets/uploads/helpdesk/Blockchain-bitcoin-and-corruption-2018.pdf.
15 Turpat.
16 Turpat, 7. lpp.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
